- Nozare.info - https://www.nozare.info -

Buceniece: Latvijas ekonomika sagurst pēc strauja skrējiena

Pēc diviem straujas izaugsmes gadiem šis gads Latvijas ekonomikai iesācies ar mīnusa zīmi. Dati par iekšzemes kopproduktu pēc ātrā novērtējuma rāda, ka 2019. gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas apjoms samazinājās par 0,3% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Šajā rādītājā kritums nebija redzēts kopš 2015. gada beigām. Tomēr spēcīgā bāzes efekta dēļ izaugsme gada laikā, proti, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, joprojām bija pozitīva un veidoja 2,8% (neizlīdzināti dati). Tas ir būtiski lēnāk nekā pērn kopumā, kad ekonomikas izaugsme bija 4,8%.

Lai gan detalizēti dati par iekšzemes kopproduktu vēl nav pieejami, domājams, ka gada izaugsmes galvenais virzītājs joprojām bija iekšzemes pieprasījums, tai skaitā mājsaimniecību patēriņš, ko veicināja pirktspējas kāpums un diezgan labais mājsaimniecību noskaņojums par savu finanšu situāciju un ekonomiku kopumā, kas saskaņā ar aptauju datiem ir virs ilgtermiņa vidējā. Gan mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi (+3,7%), gan pakalpojumu nozares kopumā (+3%) pirmajā ceturksnī auga nedaudz straujāk par kopējo ekonomiku.

Janvāra un februāra dati par ārējās tirdzniecības apgrozījumu rāda, ka eksporta un importa izaugsme būtiski palēninājās. Tas saistīts ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstīs un globālās tirdzniecības plūsmu vājināšanos. Tomēr eksporta izaugsme apsteidza importa kāpumu, tādējādi pozitīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi. Rūpniecības nozarē izaugsme gada sākumā bija pa nullēm, nedaudz straujākam apstrādes rūpniecības kāpumam kompensējot kritumu elektroenerģijas ražošanā, gāzes un siltumapgādē. Elektroenerģijas ražošana turpina sarukt sauso laikapstākļu dēļ. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptaujas rāda, ka eksporta pasūtījumu kāpums ir apstājies augstā līmeni un kopējais ražotāju noskaņojums sāk pasliktināties. Tādējādi, visticamāk, ne apstrādes rūpniecībā, ne eksportā cerēt uz būtiski labāku sniegumu šogad īsti nevaram.

Ekonomikas izaugsmi uz leju šī gada sākumā, visticamāk, galvenokārt pavilka ievērojami vājāks investīciju kāpums, kā rezultātā arī būvniecības apjomu izaugsme bija vien 6% (22% pērn). Eiropas Savienības fondu investīcijas pēc straujas izaugsmes iepriekšējos divos gados ir sasniegušas augstu līmeni, kurā noturēsies arī šogad, bet augstāk nekāps. Arī citas publiskās un privātās investīcijas vairs tik strauji kā pērn diez vai augs. Līdz ar to investīciju pieaugums šogad būs daudz mērenāks.

Kopējais ekonomikas sentiments ir nedaudz pasliktinājies, bet joprojām turas augstā līmenī un norāda uz izaugsmes turpināšanos. Tomēr darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, augstās ražošanas jaudu noslodzes un vājāks ārējais pieprasījums ierobežos ekonomikas izaugsmi, kas šogad kopumā varētu sasniegt 3,3%.

Agnese Buceniece, Swedbank galvenā ekonomista Latvijā v.i.