- Nozare.info - https://www.nozare.info -

Buceniece: Eksporta sniegums atkal spožs

Kā jau gaidīts, ārējās tirdzniecības vājums, ko redzējām aprīlī, ir izrādījies pārejošs. Gan preču eksports, gan imports maijā ir atgriezies pie spējas izaugsmes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču eksporta vērtība maijā gada griezumā pieauga par 9.2%, bet importa vērtība pakāpās par 12.5%. Gan eksportā, gan importā pieaugums bija vērojams gandrīz visās lielākajās preču grupās.

Eksporta pusē vislielāko devumu izaugsmē nodrošināja pārtikas produktu eksports (+34% gada izteiksmē), pateicoties gandrīz 50% kāpumam dzērienu eksporta vērtībā uz Krieviju. Eksporta sniegumu uzspodrināja arī koks un tā izstrādājumi, kas atgriezās pie pozitīvas izaugsmes (+7%) pēc krituma aprīlī. Kokrūpnieku eksports uz nozīmīgāko šīs preču grupas eksporta tirgu – Lielbritāniju samazinājās, bet to vairāk nekā kompensēja kāpums uz citām valstīm, visvairāk uz Zviedriju un Vāciju, kur turpinās noturīga ekonomikas izaugsme un spēji aug būvniecība. Koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības kritums uz Lielbritāniju, kas šī gada piecos mēnešos veido ap 11% gada izteiksmē, jau sāk izskatīties pēc tendences. Vājā sterliņa mārciņas vērtība sadārdzina mūsu preces Lielbritānijas tirgum. Maijā papildu Brexit nenoteiktībai un ekonomikas vājināšanās ietekmei patērētāju un biznesa noskaņojumu Lielbritānijā sašķobīja jūnija vēlēšanas. Nākotnes tendences būs atkarīgas no Brexit sarunu gaitas. Importā izaugsmes galvenie flagmaņi bija pārtika un lauksaimniecības produkti, minerālprodukti, kā arī mašīnas un iekārtas. Straujāks mašīnu un iekārtu importa kāpums (+11%) varētu liecināt par investīciju aktivitātes palielināšanos.

Krievijas nozīme no Latvijas eksportēto preču eksporta galamērķu struktūrā ir būtiski samazinājusies. Jaunākie CSP dati liecina, ka 2013. gadā Krievijas īpatsvars preču eksportā bija 11.6%, bet pērn tie bija 7.6%. Pagājušajā gadā Krievija no krīzes izgāja, un nedaudz atguvies ir arī rublis. Tas ir veicinājis Latvijas preču eksporta vērtības kāpumu uz šo galamērķi par aptuveni 33% šī gada piecos mēnešos (īpatsvars 8.0%) salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Šo pieaugumu galvenokārt nodrošināja dzērienu, mehānismu un iekārtu, kā arī farmācijas produktu eksports. Par daļu no šī kāpuma ir atbildīgs reeksports.

Lai gan otrais ceturksnis eksportam iesākās slābani, maija dati jau ir daudz iepriecinošāki. Aprīlī un maijā gada izteiksmē preču eksporta vērtība ir augusi par 5.1%, kas ir aptuveni divreiz lēnāk nekā pirmajā ceturksnī. Līdz ar to eksports nespēs tikpat spēji balstīt IKP izaugsmi kā pirmajā ceturksnī. Tomēr vājāks ir arī imports, kas savukārt IKP izaugsmi ietekmēs pozitīvi. Apstrādes rūpniecība turpina braši augt, un ekonomikas izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs kopumā iepriecina, kas norāda uz eksporta kāpumu nākamajos mēnešos. Arī importā līdz ar investīciju aktivitātes atjaunošanos un ES fondu projektu īstenošanu gaidāms pieaugums.

Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste