Zemnieki pavasari gaida ar bažām

Tieši pirms gada šajā laikā pa Latvijas autoceļiem uz Rīgu virzījās smagā lauksaimniecības tehnika, bet pie Ministru kabineta ēkas zemnieki nolika zārku ar govju galvām, tādējādi protestējot pret katastrofālo situāciju lauksaimniecībā. Arī šo pavasari zemnieki gaida ar lielām bažām – piena iepirkuma cena atkal varētu sākt slīdēt lejup, trūkst naudas sējai.

Pie Zemkopības ministrijas ēkas vakar pulcējās zemnieki, kuri bija piedalījušies pagājušā gada protesta akcijās, lai neformālā gaisotnē pārrunātu nozarē notiekošo. Lai gan aicināti piedalīties bija visi bijušie un esošais zemkopības ministrs, ar lauksaimniekiem pie viena ugunskura vakar sildījās vien Jānis Kinna un Roberts Dilba. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar bija Polijā, lai kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm vienoties par stratēģiju, kā panākt līdzvērtīgākus atbalsta nosacījumus, raksta NRA.LV.

Tieši diskriminējošie atbalsta nosacījumi ir pēdējo sešu gadu lauksaimnieku lielākā sāpe. Vakar pat izskanēja aicinājums izstāties no Eiropas Savienības, ja atrašanās tajā ir jāpērk par tik neizdevīgiem nosacījumiem.

Divdesmit gadu laikā kopš Latvija atguvusi neatkarību, lauksaimnieku pacietības mērs nav izturējis vairākkārt – ievērojamas protesta akcijas tika organizētas piecas reizes – 1996., 1997., 2000., 2008. un 2009. gadā.

Pagājušā gada protesta akciju rezultātā lauksaimnieki panāca 27 miljonu latu atbalstu nozares stabilizācijai un valdības solījumus uzlabot situāciju, bet diemžēl lauksaimnieki atzīst, ka atkal piedzīvots princips – “ar vienu roku iedeva, ar otru atņēma”,” skaidroja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Zemnieku saeima secinājusi, ka visu šo divdesmit gadu laikā ļoti bieži nozarē tikai dzēsti ugunsgrēki, bet vienoti domāts par ugunsdrošību šajā laikā nav. Lauksaimnieki ir pārliecināti, ka 20 gadu laikā lēmumi, kas skāruši un skar Latvijas zemniekus, pieņemti, galvenokārt paļaujoties uz īstermiņa risinājumiem, bet abpusēji – gan lauksaimniekiem, gan valdībai – pieņemamu risinājumu meklējumos gājis grūti, par ko liecina lauksaimnieku protesti. “Iepriekšējo gadu laikā lauksaimnieki ar ļoti daudz ko samierinājušies salīdzinājumā ar Eiropas valstu lauksaimniekiem, kas ik pa pusgadam nobloķē ceļus. Latvijas zemnieki nav tik aktīvi – šo 20 gadu laikā tikai kādas četras līdz piecas reizes neizturēja un vienojās protesta akcijās,” sacīja M. Dzelzkalēja. “Īpaši pēdējie protesti pierādīja, ka lauksaimnieki spēj vienoties un cīnīties par kopēju mērķi. Tomēr ļoti daudz no solītā tā arī palicis solījumu līmenī, piemēram, administratīvais slogs un birokrātija.”

Bijušais zemkopības ministrs Jānis Kinna zemniekiem ieteica pašiem nodarboties ar pārstrādi. “Neviens naftas atradnēs vai dimantu ieguvē strādājošais nav kļuvis bagāts. Pelna tie, kuri to pārstrādā un pārdod. Sākotnēji pārstrādes uzņēmumi piederēja zemniekiem, taču cik ātri viņi tos saņēma, tikpat ātro tos pazaudēja,” sacīja

J. Kinna. Savukārt bijušais zemkopības ministrs Roberts Dilba uzskata, ka zemniekiem ir jābūt gataviem pielāgoties tirgus situācijai un ražot ne tikai viena veida produkciju. “Nekad nebūs tā, ka lauksaimniecībā būs iezīmētas sliedes, pa kurām jāvirzās un par kurām varēs saņemt gatantētu atbalstu,” sacīja R. Dilba.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv