Zaudētais drons būtu katra spiega sapnis

Ar spēju lidot vairāku kilometru augstumā un vairāku dienu garumā šāds bezpilota lidaparāts ir katra izlūka sapnis. Izsekojamais objekts uz zemes nekādi nevar uzzināt, ka tiek novērots. Ķibele tik tāda, ka prototips kaut kur uz savu vai kādu svešu galvu aizklīdis.

Gadījums ar uzņēmuma “UAV Factory” pazaudēto eksperimentālo “Penguin” sērijas lidaparātu ir izraisījis plašu sabiedrības interesi gan par šādu ierīču lietojumu, gan arī entuziastu iespējām legalizēt dronu lietošanu. Uzreiz gan jāprecizē, ka tādas klases bezpilots, kādu testēja uzņēmums, pilnīgi noteikti nav paredzēts privātam lietojumam izklaides nolūkos. Šādi lidaparāti tiek lietoti tikai šauri profesionāliem mērķiem. Gan tehnisko iespēju, gan arī ievērojamās cenas dēļ, kas sākas no simt tūkstošiem un var augt neierobežoti atkarībā no uzstādītā aprīkojuma. To “Neatkarīgajai Avīzei” Aizsardzības ministrijas rīkotajās industrijas dienās savulaik stāstīja pats “UAV Factory” dibinātājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Neveiksme veiksmes stāstā

Šāda lidaparāta lietojums var būt noderīgs iekšlietu struktūrās, militārajā jomā, arī privātajā sektorā, lai uzraudzītu garas lineārās infrastruktūras objektus – gāzes, naftas vadus, augstsprieguma līnijas. Šie lidaparāti lido tik augstu, ka izsekojamais vai novērojamais objekts novērošanas faktu nevar identificēt. Kā izrādās, šāda nepieciešamība ‒ kaut ko izspiegot un novērot, ir ļoti daudziem. Latvijā ražotie lidaparāti, to sastāvdaļas, novērošanas kameras un palaišanas iekārtas tiek piegādātas uz 47 valstīm.

Popika izveidotais uzņēmums neapšaubāmi ir Latvijas veiksmes stāsts. Tikai šobrīd stāstā gadījusies neveiksme. Lidaparāts spēj darboties pilnīgi autonomā režīmā, un, pateicoties signāla kriptēšanai, to faktiski nav iespējams pārtvert. Taču tehniskas kļūmes dēļ arī pašam īpašniekam ir liegta saziņa ar lidaparāta vadības bloku. Tieši šī iemesla dēļ pazudušo lidaparātu nav izdevies atrast. Uz galvas tas nevienam nav nogāzies. Tātad automātiskā vertikālās nosēšanās sistēma ir nostrādājusi. Vai arī kādam tomēr izdevies šo tehnoloģisko dārgumu nozagt.

Anulēta lidojumu atļauja

Uzņēmums šobrīd nekādus komentārus nesniedz. Notiek izmeklēšana. Uz izmeklēšanas laiku Civilās aviācijas aģentūras atļauja nodarboties ar paaugstinātas bīstamības lidojumiem uzņēmumam ir anulēta. Tie ir tādi lidojumi, kas paredz atkāpes no vispārējiem ierobežojumiem. Piemēram, norit augstāk par 120 metriem, virs masu pulcēšanās vietām, lidojumu aizlieguma zonās un tādā garā.

Konkrēti ‒ kādiem mērķiem ir uzbūvēts lidaparāts ar tik izcilām spējām, nav zināms. Formāli lidojuma ilguma testu uzņēmums veica paša, tātad civilām vajadzībām. Arī Aizsardzības ministrija “Neatkarīgo Avīzi” informē, ka šis lidaparāts nav veidots militāriem mērķiem un to savām vajadzībām nav pasūtinājusi Latvijas armija. Tomēr ar bruņotajiem spēkiem uzņēmumam ir bijusi regulāra sadarbība. Un šai kontekstā ir interesanti pasekot slavenā “pingvīna” tapšanas vēsturei un tehniskajai attīstībai.

“Pingvīns” un “Vārna”

2009. gadā “UAV Factory” prezentēja savus bezpilota lidaparātu prototipus sauszemes spēkiem. “Vārnu” un “Pingvīnu”. Pēc tam saruna ar šo putnu autoru Popiku tika ievietota izdevumā “Militārais Apskats”:

“Principā starpība starp Pingvīnu un Vārnu ir tāda, ka Pingvīns spēj lidot lielā attālumā un augstumā, raidīt augstas kvalitātes videoattēlu un atrasties gaisā apmēram sešas stundas. Tas vienkārši var kursēt pa maršrutu un visu laiku veikt novērošanu. Bet Vārna – tā ir ātriem taktiskiem mērķiem, kad uzreiz jānovērtē situācija, un tā ir ļoti vienkārša sistēma – pamet gaisā, apskaties interesējošo vietu un pieņem lēmumu, ko darīt – iet vai neiet tālāk.”

Uz to brīdi “Pingvīna” iespējas bija ātrums 100 kilometri stundā 600 metru augstumā, jo tādi bija kameras optikas un izšķirtspējas ierobežojumi. Svars 15 kilogrami, kravnesība 2 kilogrami. Gaisā tas spēja atrasties 6 stundas. Pagājuši desmit gadi, “Vārna” konkurences cīņā citiem ražotājiem zaudēja, bet “Pingvīns” ir īsts malacis. Tehnoloģiski izaudzis. Ja nepieciešams, tas spēj lidot arī piecu kilometru augstumā. Svars 26 kilogrami, bet plānotais lidojuma ilgums eksperimentā bija vismaz 90 stundas. Diemžēl neizdevās.

Mērķis – identificēt cilvēku

Kā pirms desmit gadiem, tā arī tagad lidaparāta uzdevums palicis tas pats. Konstantīns Popiks to formulēja intervijā žurnālam “Klubs”:

“Mūsu ražotie lidaparāti ir radīti, lai novērotu vai izsekotu kādu objektu, kurš nepamanīs novērotāju ne dienā, ne naktī. (..) Mūsu kamera spēj detektēt, atpazīt un identificēt cilvēkus no liela attāluma – tā ir svarīgākā prasība novērošanas izmantojumā.”

Noklīdušais vienspārnis uz pāris dienām bloķēja Latvijas gaisa telpu, jo ikvienam citam lidaparātam sadursme ar tādu nozīmētu katastrofālas sekas. Labi vismaz, ka tas neradīja lielus zaudējumus. Regulārie aviolidojumi koronavīrusa dēļ tāpat nenotiek. Kamēr dronu nav izdevies atrast, jāpieļauj, arī tāda iespēja, ka to kāds piesavinājies.

Un nepareizās rokās šāds aparāts var kļūt par ļoti bīstamu ieroci.

Pat neraugoties uz to, ka formāli tas skaitās civilām vajadzībām izstrādāts. Ukrainas karā ar Krieviju bija brīži, kad gaisā virs ierakumiem droni teju mudžēt mudžēja. Abas puses tos lieto gan izlūkošanai, gan arī uzbrukumiem, vēl arī novērotājiem ir savi. Turklāt karadarbībā daudz tiek izmantoti tieši civilie droni, jo tie ir ievērojami lētāki.

Kā dronus izmanto karā

“Neatkarīgā” par dronu funkcijām Ukrainas karā rakstīja tieši pirms gada: “Virs ierakumiem Donbasā valda bezpilotu sastrēgums”.

“Ukrainas frontē tiekot izmantoti visdažādākie lidaparāti ‒ arī tādi, ko no civilajiem aparātiem pārbūvē brīvprātīgie. Ielādē vēl kādu 100 eiro vērtu vadības programmu, piekabina kameru, granātas stiprinājumu, un ierocis gatavs. Un ir arī tādi, kas maksā simtus tūkstošu ‒ monospārni, kas lido vairāku kilometru augstumā, paredzēti izlūkošanai, artilērijas korekcijai un apvidus kartēšanai. Ukraiņu pusei izdevies nogāzt arī trīs tādus eksemplārus, kuru cena pārsniedz miljonu eiro ‒ dārga Izraēlas tehnoloģija, kas pārtapusi lūžņu kaudzē.” Un starp citu “UAV Factory” eksportē arī uz Izraēlu. Konkrēti – kameras, bezpilota lidaparātu acis.

Imants Vīksne