VK: LOK un sporta federācijām jāvieš skaidrība par budžeta naudas izlietojumu
Lai gan Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski mainījās sporta dzīves notikumu plāni, tostarp pārceltas Tokijas vasaras olimpiskās spēles uz 2021. gadu, biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja” (LOK), kas ir pastāvīgs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbības partneris sporta nozarē, 2019. un 2020. gadā tika piešķirts valsts budžeta finansējums kopā 13 miljonu eiro. Tas ietver arī valsts kapitālsabiedrības “Latvijas valsts meži” ziedojumu 1,3 miljonu eiro apmērā un papildu finansējumu 2 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Valsts kontrole (VK) revīzijā pārliecinājās, ka kopumā LOK piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ir izlietoti atbilstoši mērķim, t.sk. atbalstot Latvijas labākos sportistus, lai tie sagatavotos olimpiskajām spēlēm un veicot organizatoriskos darbus dalības nodrošināšanai olimpiskajās spēlēs. Tomēr revidentiem ir būtiski iebildumi par LOK īstenoto sporta federācijām piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību un ne visos gadījumos ir iespējams apgalvot, ka sporta federācijas tām piešķirtos līdzekļus ir izmantojušas pamatoti. Tāpat revidentiem nebija iespēju noskaidrot, vai LOK un līdz ar to arī sporta federācijas ar piešķirto valsts budžeta finansējumu ir rīkojušās efektīvi, jo sporta attīstības plānošanas posmā sasniedzamie rezultāti definēti pārāk nekonkrēti. Vienlaikus Valsts kontrole atzinīgi vērtē LOK jau revīzijas laikā veiktos pasākumus iekšējo procesu uzlabošanai un resursu optimizācijai, kur praktiskam ieguvumam – pārskatāmai finanšu plūsmai un LOK administratīvo izdevumu samazinājumam – būtu jābūt jau tuvākajā laikā.
LOK katru gadu saņem valsts budžeta līdzekļus, par kuriem tai jānodrošina arī valsts sporta politikas uzdevumu īstenošana. LOK plānotās aktivitātes sasaucas ar valsts sporta politikas uzdevumiem, un 2019. gadā tās ir izpildītas plānotajā apjomā, savukārt 2020. gadā – apjomā, ko pieļāvusi epidemioloģiskā situācija. Tomēr novērtēt to, vai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi izlietoti efektīvi, nav iespējams, jo IZM nav noteikusi LOK konkrētus sasniedzamos rezultātus un LOK secīgi tos nav definējusi sporta federācijām.
Revīzijā vērtējot valsts budžeta līdzekļu izmantošanas tiesiskumu, būtiskākie iebildumi saistīti ar LOK īstenoto sporta federācijām piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību, kas ir nepietiekama. 2019. gadā sporta federācijām, organizācijām un olimpiskajiem centriem no LOK tika novirzīts 2,1 miljons eiro, bet 2020. gadā – 3,7 miljoni eiro. Valsts kontrolei nav šaubu par sporta federāciju izdevumu nepieciešamību, piemēram, iegādājoties sportistiem ekipējumu un inventāru, nodrošinot sportistu treniņu un sacensību darbu vai organizējot sacensības. Tomēr uzraudzības trūkums ir licis atklāt dažādas neatbilstības un problēmjautājumus. Piemēram, konstatēti gadījumi, kad sporta federācijas pārskaita finanšu līdzekļus privātiem subjektiem, kuru dibinātājs vai valdes loceklis vienlaicīgi ir arī sporta federācijas valdes loceklis. Šādas situācijas liecina par iespējamu interešu konfliktu, un, revidentu ieskatā, tai nevajadzētu kļūt par ierastu praksi, tādēļ būtu atsevišķi izvērtējams, vai un kādos konkrēti gadījumos tas ir pieļaujams. Tāpat pastāvošais sporta nozares finansējuma modelis, kurā sporta federācijas saņem finansējumu no vairākiem avotiem vienlaicīgi, rada risku, ka sporta federācijas var saņemt finansējumu dubultā. Revīzijā konstatēts, ka 2019. un 2020. gadā četras sporta federācijas, atskaitoties gan LOK, gan Latvijas Sporta federāciju padomei par saņemtā finansējuma izlietojumu, pievienoja atskaitēm vienus un tos pašus izdevumu attaisnojuma dokumentus, tā saņemot finansējumu dubultā apmērā.
Attiecībā uz divu miljonu eiro papildu piešķīrumu LOK no valsts budžeta līdzekļiem Covid‑19 pandēmijas seku mazināšanai revidenti secināja, ka 21 sporta federācijai finansējums piešķirts pēc vienotas pieejas, ir izsekojams un atbilstošs IZM apstiprinātajai kārtībai un kritērijiem. Tomēr atbalsts primāri nav sniegts tām sporta federācijām, kuru darbību ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, jo tas piešķirts, nevērtējot, vai sporta federācijām Covid-19 pandēmijas ietekmē ir samazinājies privātais finansējuma apjoms. Finansējums piešķirts, balstoties tikai uz vienu aspektu – vislielākais potenciāls gūt izcilus sasniegumus visaugstākā līmeņa sacensībās un sporta federāciju sportistu skaits Latvijas Olimpiskajā vienībā. Tādējādi revīzijā iegūtie fakti ļauj apgalvot, ka papildu finansējums nav piešķirts ar mērķi novērst sekas, kas radušās iepriekš neprognozējamās un neplānotās Covid-19 pandēmijas dēļ, bet gan tas ir ikgadējais valsts atbalsts augstas klases sportistiem.
Revīzijas ietvaros Valsts kontrole ir sniegusi LOK septiņus ieteikumus iekšējo procesu, izmaksu optimizācijas un kontroles vides pilnveidošanai un uzlabošanai. Vienlaikus Valsts kontrole ir izstrādājusi arī priekšlikumus IZM, kas saistīti gan ar sporta politikas, gan sporta nozares finansēšanas stratēģijas izstrādi un īstenošanu.
