VK: Kapsētu saimniecībā Latvijā ir neskaidri noteikumi un maksājumi
Pašvaldībās būtiski atšķiras kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas – no trim eiro līdz pat 500 eiro, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Valsts kontrole pēc revīzijas par pašvaldību kapsētu saimniecību Latvijā piedāvā vairākus risinājumus jomas sakārtošanai. Lai piederīgie mirušu tuvinieku varētu apbedīt cieņpilni, nepieciešamos pakalpojumus izvēloties pēc saviem ieskatiem un iespējām, pašvaldībām jānodrošina ērta pieeja informācijai, skaidri noteikumi kapavietas iegūšanai, saprotami un pamatoti maksājumi.
Pieejama informācija, skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti kapavietu reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tā veikta 11 pašvaldībās par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam.
“Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts kontroles ieskatā šī joma prasa uzlabojumus,” uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole revīzijā iekļautajām pašvaldībām sniegusi ieteikumus aktuālo problēmu risināšanai, taču revidentu ieskatā valstī nepieciešams plašāks risinājums kapsētu saimniecības sakārtošanai. Tas varētu būt īpaši izstrādāts likums vai vienots pamatprincipu kopums, par ko pašvaldības vienojas savstarpēji.
Balstoties uz revīzijā izvērtētajiem jautājumiem, Valsts kontrole ir izstrādājusi pašvaldībām jaunu pašnovērtējuma rīku – anketu, kas sniegs arī citām – revīzijā neiesaistītām – pašvaldībām iespēju izvērtēt savu darbību kapsētu apsaimniekošanā un identificēt nepieciešamos uzlabojumus.
“Apkopojot revīziju laikā gūtās atziņas, arī turpmāk tiks veidoti šādi visiem pieejami rīki, lai tiem, kuri vēlas strādāt labāk, dotu iespēju mācīties un sevi pārbaudīt,” skaidro Elita Krūmiņa. Plānots, ka līdzīgas pašnovērtējuma anketas Valsts kontrole pašvaldību vajadzībām izstrādās arī citās jomās.
Foto: Pixabay
