- Nozare.info - http://www.nozare.info -

Vislielākās pedagogu algas Mārupē, vismazākās – Naukšēnos

jj0

Arī šajā mācību gadā pedagogu vidējās algas atšķirības novados ir ievērojamas: vismazākās sasniedz vien 470 eiro, bet lielākās – 900 eiro, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati (VIIS), kuros iekļautas visu pedagoģisko darbinieku algas izglītības iestādēs.

Pedagogu vidējais atalgojums ir 723 eiro (bruto), un puse no visiem pedagogiem saņem vairāk par 703 eiro, aprēķinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pamatojoties uz VIIS. Tomēr, atsevišķi ņemot, aina nav tik viendabīga: 13% pedagogu ik mēnesi tiek maksāti tikai 420 eiro. Pamatā tie ir darbinieki (interešu izglītības skolotāji, logopēdi, psihologi un citi speciālisti), kuri izglītības iestādēs strādā nepilnu darba slodzi. Mazāk par jaunajā modelī paredzēto slieksni 760 eiro par vienu amata likmi šajā mācību gadā, pēc pašreizējiem izglītības iestāžu datiem, ir aptuveni pusei pedagogu, secina IZM. Jāpiebilst, ka lielāko daļu finansējuma algām sastāda valsts piešķirtās mērķdotācijas: 77%, pašvaldību piemaksas – 22% un 1% privātās investīcijas.

Kā rāda datubāze, no pašvaldībām viszemākās algas (mazā nekā 500 eiro) ir Naukšēnu novadā – 470 eiro, Durbes novadā – 473 eiro, Vecpiebalgas un Strenču novados – 490 eiro. Savukārt vislielākās (no 900 līdz 800 eiro) ir Mārupes novadā – 900,89 eiro, Babītes novadā – 830,47 eiro un Ādažu novadā – 813,87 eiro. Pārējās Pierīgas un dažās citās pašvaldībās algas pārsniedz 700 eiro.

Arī tarificēto darbinieku skaits vietvarās ir ļoti atšķirīgs, vismazākais (zem 50) tas ir Rucavas novadā – 31 (vidējā alga 610 eiro), Jaunpils – 33 (743), Alsungas – 39 (506), Vārkavas – 40 (520), Mērsraga – 520 (594) un Durbes novadā – 43 (473). Visvairāk darbinieku ir lielajās pilsētās: Rīgā – virs 12 000, tad seko Liepāja (1426), Daugavpils (1254) un Jelgava (1078). No novadiem lielākais pedagogu skaits ir Ogres (710), Talsu (688), Kuldīgas (568) un Madonas novados (538).

Apkopojot informāciju par pedagogu noslogojumu un darba stundām, IZM fiksējusi, ka vairākās pašvaldībās daļa izglītības darbinieku nedēļas laikā strādājuši 70–100 stundu, tādējādi vairāk nekā divreiz pārsniedzot noteikto 40 stundu darba nedēļu. (Tas nozīmē, ka cilvēks ik dienas darbā pavada 20 stundu.) IZM pieļauj, ka tas var notikt, vienlaikus ieņemot vairākus amatus. Ministrija nolēmusi veikt pārbaudi, lai pārliecinātos, vai šādi skaitļi radušies, VIIS neprecīzi ierakstot datus vai arī tiešām daļa darbinieku apvieno vairākus amatus, par to saņemot attiecīgu darba samaksu. Jaunajā modelī, kas tika izstrādāts, lai mazinātu arī pedagogu pārstrādāšanos, paredzēts noteikt 36 stundu darba nedēļu, iekļaujot tajā visus pienākumus.

«Tik ievērojama starpība darba samaksā liecina par līdzsvara trūkumu sistēmā. Nevienlīdzīgo situāciju rada atšķirīgie valsts mērķdotācijas sadales principi katrā pašvaldībā, nesakārtotais skolu tīkls un spēkā esošās atalgojuma sistēmas nepilnības. Rezultātā par salīdzināmu darba apjomu pedagogi var saņemt ļoti atšķirīgu algu. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais jaunais modelis piedāvā izveidot vienotu atalgojuma aprēķināšanas kārtību, kas gan radīs vienlīdzīgus nosacījumus valsts finansējuma sadalē, gan vienlaikus nodrošinās, ka skolēniem visā Latvijā ir iespēja saņemt atbalsta pasākumus kvalitatīvam mācību procesam,» komentējot iepriekš minētos datus, NRA.lv [1] norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Aisma Orupe