Vildava: Pārtikas un degvielas cenas balsta patēriņa cenu izaugsmi
Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembrī, patēriņa cenas pieauga par 0.1%. Mēneša griezumā lielākais pozitīvais devums bija pārtikai (1.9%), tostarp augļu (3.1%), dārzeņu (4.3%) un piena produktu cenām (2.6%). Degvielas cenas pieauga par 4.1%, ko ietekmēja par pāris procentiem augstāka naftas cena janvārī, salīdzinot ar decembri. Mēneša cenu kāpumu iegrožoja apģērbu un apavu cenas, kuras atlaižu sezonas iespaidā samazinājās par 9.3%, kas ir lielāks kritums, kā ierasts. Svētku sezonai beidzoties, lētāki bija arī atpūtas un kultūras pakalpojumi (-1.0%).
Gada griezumā janvārī patēriņa cenas pieauga par 2.9%. Pakalpojumu cenas kāpa par 3.1%, bet preču – par 2.8%. Janvārī, salīdzinot ar pērno janvāri, cenas uz augšu vilka pārtikas cenu kāpums 6.9% apmērā, kas saistāms ar pārtikas cenu kāpumu pasaules tirgos. Tāpat par 14.8% dārgāka bija degviela, kas ataino izejvielu cenu krituma perioda, kas iegrožoja inflāciju, beigas.
Centrālā statistikas pārvalde arī pārskatījusi mājsaimniecību patēriņa groza īpatsvarus preču un pakalpojumu grupām. Preces aizvien sastāda lielāko daļu no patēriņa (ap 70%), bet pakalpojumi – ap 30%. Iedzīvotāju ienākumiem augot un saglabājoties mērenai patēriņu cenu izaugsmei, turpinājusies tendence, ka pārtikas īpatsvars patēriņa grozā mazinās, bet pakalpojumu aug. Latvijas iedzīvotāji atlicinājuši lielāku daļu savu ienākumu atpūtai un kultūras pasākumu apmeklējumam (atpūtas un kultūras pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā šobrīd ir 2009. gada līmenī), kā arī nakšņošanai un maltītēm ārpus mājas. Tas varētu liecināt, ka iedzīvotāju labklājība uzlabojas.
Gaidām, ka naftas cena šogad turēsies tuvu 2016. gada beigās sasniegtajam līmenim, t.i., robežās no 55 līdz 60 dolāriem par barelu, līdz ar to lielāko daļu gada naftas cena būs augstāka, nekā tā bija pērn. Tas savukārt nozīmē, ka dārgāka nekā pērn būs degviela, gāze un siltumenerģija. No pirmā janvāra gāzes tarifi mājsaimniecībām ir augstāki, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, bet tie joprojām ir zemāki nekā 2016. gada sākumā. Siltumenerģijas tarifi arī tuvākajā laikā, visticamāk, pieaugs. Rīgas siltuma prognozētie tarifi turpmākajiem mēnešiem nozīmētu, ka jau martā siltumenerģija daļai iedzīvotāju kļūtu dārgāka nekā pērn. Akcīzes nodokļu izmaiņas (augstāks akcīzes nodoklis tabakai no 1. janvāra, augstāka akcīze alkoholam no 1. marta un cigaretēm no 1. jūlija) arī mazliet vilks cenas uz augšu visa gada garumā. Kā ierasts, algu izaugsme veicinās pakalpojumu cenu kāpumu.
Vidējais patēriņa cenu kāpums šogad varētu būt ap 2.5%, kas ir krietni augstāks nekā tas, pie kā esam raduši pēdējo pāris gadu laikā. Lai arī neto algu izaugsmi šogad gaidām labu (5.5% apmērā), daļu no tās apēdīs inflācija. Bet pat par spīti tam mājsaimniecību pirktspēja turpinās uzlaboties.
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste
