Vieš skaidrību kvasa tirgū
Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa dzērienam regulēs gadījumus, kuros bezalkoholiskos dzērienus drīkstēs saukt par kvasu un kuros tie būs jādēvē par kvasa dzērienu. Līdzīgs regulējums darbojas jau sviesta un krējuma tirgū.
Veikalu plauktā rindojas bezalkoholiskie dzērieni, kuru tirdzniecības nosaukums ir kvass, piemēram, Ulmaņlaiku kvass, Rīgas kvass, Miestiņa kvass, Lauku kvass, Iļģuciema kvass. Daļa no šiem dzērieniem ir iegūti raudzēšanas procesā, daļa izgatavoti, izmantojot iesala ekstraktu. Jaunie noteikumi paredz, ka par kvasu nākotnē drīkstēs saukt tikai tādu bezalkoholisko dzērienu, kas būs gatavots ar raudzēšanas metodi, neizmantojot saldinātājus un aromatizētājus. Ja bezalkoholiskais dzēriens tiks ražots, piemēram, no iesala, tas būs jādēvē par kvasa vai iesala dzērienu.
“Kvass tā dabiskās raudzēšanas metodes un kvalitatīvo garšas īpašību dēļ patērētājiem asociējas ar izlejamo kvasu, un pieprasījums pēc kvasa palielinās tieši vasarā. Dabiskās rūgšanas gaitā radies iespējamais spirta daudzums produktā nepadara dabiski raudzēto kvasu par alkoholisku dzērienu, tāpēc uz kvasu neattiecas alkoholiskajiem dzērieniem noteiktie ierobežojumi par produkta atrašanās vietu un tirdzniecības aizliegumu. Kvass ir bezalkoholisks dzēriens, un to var lietot uzturā bez ierobežojumiem. Tā iedarbība uz cilvēka organismu ir līdzīga kā kefīram. Tādēļ, lai nemaldinātu patērētāju, nepieciešami noteikumi, kuros būtu definēts kvass un regulēta nosaukuma kvass lietošana marķējumā, ņemot vērā Latvijas ražotāju tradīcijas,” norāda Zemkopības ministrija.
Jaunie noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā, un tajos ir paredzēts trīs mēnešu pārejas periods. Tas nozīmē, ka, sākot ar nākamā gada oktobri, vārdu “kvass” nosaukumā varēs lietot tikai raudzētiem kvasa dzērieniem, kuru sastāvā nav izmantoti saldinātāji un aromatizētāji.
Šobrīd aptuveni 75 procenti no Latvijā pārdotā kvasa ir tādi, kurus saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vairs nedrīkstēs saukt par kvasu, bet gan par kvasa dzērienu vai iesala dzērienu. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pieļauj, ka daļa no šiem uzņēmumiem, iespējams, vispār pārtrauks šā bezalkoholiskā dzēriena ražošanu. Viņš uzskatīja, ka 10 mēnešu ir par īsu, lai uzņēmēji varētu piemēroties jaunajām prasībām. Viņaprāt, noteikumiem būtu jāstājas spēkā ne agrāk kā 2011. gadā. Šis arguments gan valdību nepārliecināja, un viņi lēma par labu dabiski raudzēta kvasa ražotājiem. Arī Cēsu alus valdes loceklis Gustavs Zatlers atzina, ka valdības piedāvātais laiks jaunā marķējuma ieviešanai, kas ir nākamā gada 1. oktobris (ņemot vērā pārejas laiku), ir pietiekami ilgs, lai uzņēmēji adaptētos jaunajiem apstākļiem un netiktu maldināti pircēji.
Projekta iniciatori SIA Ilgezeem un a/s Cēsu alus uzskata, ka jaunās kārtības ieviešana ir nozīmīgs solis kvasa tirgus sakārtošanā Latvijā, jo tādējādi turpmāk netiks maldināti patērētāji un būs nodrošināta godīga konkurence produktu ražotāju un izplatītāju starpā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs valdības sēdē aktīvi aģitēja ministrus par šo noteikumu npieciešamību. “Tas nav īsts kvass, ja tiek sajaukti kopā pulverīši. Kvass ir raudzēts dzēriens. Preču zīmes nomaiņa maksā 125 latus. Vai tiešām priekš kompānijas Coca-Cola tā ir tik liela nauda? Taču ražošanas izmaksas, gatavojot kvasu ar raudzēšanas metodi, gan ir krietni augstākas nekā tad, ja sastāvdaļas tiek vienkārši samaisītas,” sacīja J. Dūklavs.
Lai gan zemkopības ministrs valdības sēdē aicināja ministrus balsot par šiem noteikumiem, viņš pats no balsojuma atturējās un lūdza to arī ieprotokolēt. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir Piebalgas alus līdzīpašnieks. Viņam pieder 87 742 šā uzņēmuma daļas, liecina valsts amatpersonu deklarācija par 2009. gadu. Un arī šis uzņēmums gatavojas kvasa ražošanai, jo vasarā izsludinājis ieppirkuma konkursu kvasa iekārtu iegādei. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicēto informāciju kvasa ražošanas iekārtas Piebalgas alum par 701 500 latiem piegādās SIA Friteks.
VIEDOKLIS
Gustavs Zatlers, Cēsu alus valdes loceklis:
– Lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Pircējiem ir jāzina fakti par produkciju, ko tie iegādājas, lai varētu izdarīt savām vajadzībām adekvātu un objektīvu izvēli.
Roberts Volfs, SIA Ilgezeem valdes loceklis:
– Kvasa tirgū konkurence būs godīgāka, jo raudzēta kvasa izgatavošanas process ir dārgāks, līdz ar to arī cena veikalos ir augstāka nekā kvasa dzērieniem. Pārējie tirgus dalībnieki sāks domāt par dabiska kvasa ieviešanu arī savā sortimentā, un pircējiem būs lielākas izvēles iespējas.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
