Veselības budžets – ne iniciatīvas, bet akūts stāvoklis
Veselības nozarē vajadzīgi vismaz 189 miljoni eiro, lai nodrošinātu pacientiem kompensējamās zāles un samazinātu pacientu maksājumus, taču pašlaik zināms, ka vienīgā summa, uz ko veselības budžets var cerēt papildus, ir 34,4 miljoni eiro, un tie paši «izlūgti« ar Eiropas Komisijas atļauju palielināt budžeta deficītu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, paziņojot, ka atbalsta Veselības ministrijas ieceri pārdalīt vienu procentu sociālā budžeta par labu veselībai, uzsver, ka 70 miljoni plus Finanšu ministrijas solītie 34 miljoni būtu pirmais solis veselības nozares finansējuma sakārtošanā. Realitāte var izrādīties cita, un lielākajai daļai jauno politikas iniciatīvu, kas būtībā nav jaunas, bet akūti risināmas problēmas, īstenošanai naudas nepietiks.
Atkāpe veselības reformai
Valdība šonedēļ apsprieda informatīvo ziņojumu par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām un optimizācijas pasākumiem nākamajiem trim gadiem. Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017. gadam kopā veido 803,4 miljonus eiro, 2018. gadam – 926,3 miljonus eiro un 2019. gadam – jau 1,2 miljardus eiro, liecina Finanšu ministrijas dati. Ja ņem vērā iniciatīvas pēc to atbilstības attīstības plānošanas dokumentiem, naudas pieprasījumi nedaudz sarūk, piemēram, 2017. gadam uz 747,3 miljoniem eiro, taču, kā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē atzina finanšu ministre Dana Reizniece Ozola, tas jebkurā gadījumā ir liels skaitlis un visām iniciatīvām finanšu nepietiks.
Finanšu ministre stāstīja, ka Latvija 2016. gada stabilitātes programmā (valstis, kuras izpilda visus kritērijus, var saņemt atkāpi no vidēja termiņa mērķa) ir pieprasījusi atkāpi, lai varētu īstenot veselības aprūpes reformu. Faktiski tas nozīmē, ka Latvija var tik strikti neievērot noteiktos budžeta izdevumu ierobežojumus, ja apņemas īstenot svarīgas strukturālas reformas un tas nākotnē dos pozitīvu ietekmi budžetam. Latvijai šī atkāpe piešķirta ar nosacījumu, ka solītās reformas tiek īstenotas pienācīgi, ko Eiropas Komisija uzraudzīs. Saskaņā ar pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, atkāpes apmērs ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta (IKP).
2038. gadā…
Kāda veselības reforma tiek gaidīta? Tās mērķis būtu veicināt veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti, reformai jāsamazina iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves gadījumi. Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, veselības reformas veiksmīga īstenošana līdz 2038. gadam nodrošinās IKP pieaugumu par 11,3 procentiem un palielinās iedzīvotāju nodarbinātību par 1,8 procentiem, bet ietekme uz tautsaimniecību sasniegs 3,9 procentus no IKP. Pozitīvs efekts tikšot sasniegts uz pabalstu izmaksu ietaupījuma, kas saistīts ar iedzīvotāju veselības stāvokli. Tā reformu redz Finanšu ministrija, taču veselības aprūpei, neraugoties uz tās prioretizēšanu, pašlaik plānots atvēlēt 34 miljonus eiro, kas ir liela summa kopumā, taču neliela, ņemot vērā finanšu deficītu veselības jomā visus pēdējos gadus.
Veselības ministrija aprēķinājusi, ka veselības nozarē vajadzīgi vismaz 189 miljoni eiro. «Esam vienojušies un veselības nozare var rēķināties, ka tai būs 34,4 miljoni eiro papildus jau nākamgad,» sacīja D. ReiznieceOzola. Taču no valdības pārstāvjiem neviens īsti precīzi nevarēja atbildēt uz mediķu arodbiedrības vadītāja Valda Kera jautājumu: vai valdībai ir jāievēro starptautisko organizāciju un Eiropas Komisijas rekomendācijas veselības jomā? Tās iesaka palielināt budžeta izdevumu īpatsvaru veselībai līdz 12 procentiem (pašlaik ir 9,8), kā arī līdz 4,5-5 procentiem no IKP (pašlaik ir trīs procenti). «Valdība noklusē, ka saskaņā ar Eiropas atļauto atkāpi vidējā termiņa budžetā veselības nozarei varētu būt pieejami papildus 130-140 miljoni eiro,» NRA.lv saka V. Keris. «Tek noklusēts, ka saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, uz ko visi it kā atsaucas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas veselības aprūpes veidošana ietver pacienta iemaksu samazināšanu, rindu samazināšanu un darba samaksas palielināšanu medicīnas darbiniekiem, un, lai to paveiktu, Veselības ministrijai 2017. gadā vajadzētu 367 miljonus eiro.»
Zāles un algas – jaunas iniciatīvas?
Veselības ministrijā skaidro, ka jaunās politiskās iniciatīvas vērstas uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu pacientiem. 188,9 miljonos eiro iekļauti izdevumi pacientu rindu mazināšanai uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu gan ambulatorajā (36,7 miljoni eiro), gan stacionārajā sektorā (40,8 miljoni eiro), kompensējamiem medikamentiem (44,8 miljoni eiro), ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai (38,8 miljoni eiro), jaunu neatliekamās palīdzības brigāžu izveidei (1,1 miljons eiro), norēķiniem par citās Eiropas valstīs sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem (5,8 miljoni eiro), HIV/AIDS terapijas nodrošināšana un HIV, B un C hepatītu un STI profilakses pasākumiem (5 miljoni eiro). Ja būtu papildu finansējums, Veselības ministrija varētu nodrošināt papildu vietas rezidentūrai, kā arī uzsākt pakāpenisku atteikšanos no «pagarinātā normālā darba laika» ārstniecības personām.
Jaunās politikas iniciatīvas 2017. gadam
• Visu ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017. gadam kopā ir 803,4 miljoni eiro
• Veselības nozarē vajadzīgi vismaz 189 miljoni eiro, no tiem 174 miljoni eiro nepieciešami piecām svarīgākajām iniciatīvām:
• Kompensējamajiem medikamentiem 44,8 miljoni eiro
• Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai 40,8 miljoni eiro
• Ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai 36,7 miljoni eiro
• Ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai 38,8 miljoni eiro
• Veselības reformai tiek solīti 34,4 miljoni eiro saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto atkāpi 0,1% no IKP
Avots: Veselības ministrija, Finanšu ministrija
Inga Paparde
Foto:skeeze/https://pixabay.com/en/users/skeeze-272447//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
