Vēnu klīnikas plānus aizmēž plūstošās smiltis
Respektablais veselības aprūpes uzņēmums SIA Flebomedika, kas plašākai sabiedrībai atpazīstams kā Dr. Mauriņa vēnu klīnika, saskāries ar tik lieliem sarežģījumiem jaunās klīnikas ēkas būvniecībā, ka no ieceres nācies pilnībā atteikties un, visticamākais, gaidāma tiesvedība. Daudzējāda ziņā situācija līdzīga kā ar Jauno Rīgas teātri.
Teātri gan jau uzbūvēs. Neatkarīgā vakar vēstīja, ka pasūtītājs – Valsts nekustamie īpašumi – lauž līgumu ar esošo būvnieku, jo neapmierina darbu izpildes kvalitāte, temps, bet – pats galvenais – fakts, ka divās blakus mājās teātra būvniecības vibrācijas izraisījušas pamatu sēšanos. Tagad meklēs citu būvnieku, labāku tehnoloģiju un droši vien visi ar visiem tiesāsies, jo būvnieks notikušajā vaino arhitektu kantori.
Iecere norakstīta
Līdzīga situācija veidojusies arī daktera Mauriņa vēnu klīnikas gadījumā, tikai šo ieceri ģeotehnisku iemeslu dēļ nākas norakstīt pilnībā. Grunts ir pārāk nestabila, lai ēku ieraktu plānotajā dziļumā ar plānoto pamatu veidu, taču jautājums, kā varēja notikt, ka šis fakts kļūst zināms tikai būvniecības stadijā. Publiski pieejamu ziņu par notikušā cēloņiem ir maz, jo tas ir privāts projekts un privāta nauda. Uzņēmuma vadība sniedz tikai minimālu informāciju, bet tas arī saprotams – ja gaidāma tiesāšanās, kārtis labāk paturēt aizklātas. Tikai valsts projektus taisot, būvniecības procesa dalībnieki atļaujas nekontrolētus apvainojumu plūdus, kā teātra gadījumā, jo riskēts jau tiek ar publiskajiem, nevis pašu līdzekļiem.
Iesniegums par Dr. Mauriņa vēnu un lāzermedicīnas klīnikas būvniecību un esošās dzīvojamās ēkas ar nedzīvojamo ēku demontāžu Brīvības gatvē 285 Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegts 2016. gada beigās. Pagājušā gada sākumā iesniegts un vēlāk apstiprināts ieceres tehniskais projekts. Šogad beidzot sākās būvdarbi. Vispirms tika nojaukta apskretusi divstāvu dzīvojamā ēka, tad sākti zemes darbi – izrakta būvbedre. Būvlaukumā bija vērojama liela rosība, cik nu to caur ietves aizsargkonstrukcijas dēļiem varēja manīt. Un tad būvniecība piepeši apstājās. Kādu laiku vispār nekas nenotika, līdz vienu dienu būvbedre bija aizbērta ar smilti, visgarām gruntsgabalam uzsliets zaļš žogs, bet būvtāfele novākta. Izrādās, ka celtniecības darbi uzsākti vietā, kur kādreiz plūdusi upīte.
Bija paraksti, bija zīmogi
Uzņēmuma Flebomedika valdes priekšsēdētājs Ģirts Mauriņš Neatkarīgajai apstiprina, ka projekts ir apturēts, jo negaidīti atklājušās problēmas ar grunts nestspēju. Apbūves gabals, visticamākais, tiks pārdots. Nākotnē kāds tur varēs būvēt dzīvojamo māju, jo tai tik dziļi pamati nav nepieciešami. Savukārt klīnikas vajadzībām bija nepieciešams kārtīgi ierakties – lai pazemes stāvā izvietotu medicīnas tehnoloģiskās iekārtas. Un šādā vājas nestspējas gruntī pie izvēlētā pamatu veida tas neesot iespējams. Taču te rodas jautājums par atbildības sadalījumu būvniecības procesā. Projekts uz priekšu virzīts normatīvajos aktos paredzētā kārtībā. Būvatļauja gādāta divarpus gadu garumā. Veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes, un uz dokumentiem ir visi paraksti. Taču būvēties nevar.
Kā informē Rīgas būvvalde: «Pēc būvatļaujas saņēmēja lūguma, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 2. punktu un 65. panta otro daļu, Būvnoteikumu 145. un 148. punktu, būvvalde nolēma atļaut pārtraukt būvdarbus būvprojekta realizācijai būvobjektā.»
Upi nepamanīja divreiz
Ģirts Mauriņš uzņēmumu, kas pirms būvniecības sākšanas veica ģeotehnisko izpēti, vārdā nenosauc: «Mēs vēl nezinām, kā šis gadījums beigsies. Atbildības meklēšana ir pašā sākuma stadijā.» Taču juridiskais birojs jau esot piesaistīts, un ir gaidāma tiesvedība.
Šāda mēroga projekta pārtraukšana noteikti rada uzņēmumam milzīgus zaudējumus. Vispirms Flebomedika nopirka gruntsgabalu Teikā, tad pasūtīja projektu, noalgoja būvnieku, un tagad tam jāmaksā par līguma laušanu. Un līdzīgi, kā tas ir gadījumā ar Jauno Rīgas teātri, kāds eksperts vai vairāki eksperti ir palaiduši garām projekta īstenošanai nozīmīgu informāciju. Kaut ko nav pārbaudījuši. Pat mazas privātmājas piebūves uzcelšanai Rīgā jāpiesaista ģeotehniķi – jāizdara urbumi un jāveic grunts paraugu analīze, nosakot tās sastāvu un nestspēju. Arī gruntsūdeņu raksturu. Teikā grunts ir galvenokārt smilšaina, taču vecajā upes gultnē sastāvs atšķiras – irdenā gruntī neko smagu iebūvēt nevar. Tātad var pieļaut, ka izpētes gaitā vai nu urbumu bijis par maz, vai arī tie bijuši pārāk sekli. Veco upi nepamanīja, iespējams, pat divreiz, jo publiski nozīmīgam ēkām taču tiek veikta projektu ekspertīze. Kādam ekspertam par šo kļūdu var nākties šķirties no sava sertifikāta.
Imants Vīksne
