Ventspils: 80% ar domi apmierināto iedzīvotāju

Ventspils dome ir viena no tām retajām Latvijas pašvaldībām, kurā kopš valsts neatkarības atjaunošanas nav mainījusies vadība. Kopš 1988. gada pilsētu vada (līdz 1991. gadam kā izpildkomitejas priekšsēdētājs) Aivars Lembergs un viņa vadītā partija Latvijai un Ventspilij (kopš 1994. gada). Tā ir Ventspils vadības lielākā priekšrocība un vienlaikus arī zināms trūkums.

Priekšrocība tā ir tajā ziņā, ka Ventspilī ir pietiekami daudz laba izdarīts un to visu var pierakstīt sev. Ne ar vienu nav panākumos jādalās, un neviens nevar teikt, ka tā patiesībā ir bijusi mūsu iniciatīva.

Viss, kas ar Ventspili pēdējo 30 gadu laikā ir noticis (labs vai slikts), cieši saistās ar Lemberga un viņa vadītās partijas vārdu. Politiskie konkurenti gan ir mēģinājuši izteikt pārmetumus, ka ir bijušas iespējas izdarīt vēl daudz vairāk un labāk, bet, lai šie pārmetumi skanētu pārliecinoši, šiem cilvēkiem būtu jāuzrāda zināmi panākumi tajās jomās, kurās viņi darbojas un kurās sevi ir varējuši parādīt. Parasti šie konkurenti nekādus dižus sasniegumus uzrādīt nav varējuši un viņu pretenzijas uz Lemberga vietu nav realizējušās.

NRA.lv raksta, ka ilggadēja atrašanās pie varas ir trūkums tajā ziņā, ka sabiedrībā var iestāties zināms «politiskais nogurums». Nu jau Ventspilī ir trīsdesmitgadnieku paaudze, kura nevienu citu Ventspils vadītāju neatceras. Viņu vēlme «pamēģināt» kaut ko jaunu ir emocionāli saprotama, lai gan racionāli nepamatota, jo pilsētā, vismaz vizuāli, ir grūti atrast kam piesieties.

Esot komandējumā Ventspilī, īpašu uzmanību pievērsu vides sakoptības un mazo arhitektūras formu stāvoklim, jo esmu piekritējs teorijai, ka sabiedrības labklājības līmenis ir cieši saistīts ar to, cik apdrupuši ir māju stūri, bedrainas ielas, dubļaini pagalmi, nostaigāti zālieni, samīcītas atkritumu tvertnes, noteku caurules, cik piemēslota apkārtne utt. Salīdzinājumā ar Rīgu, kur atliek tikai pievērst uzmanību vides detaļām, izbraukt no centra un uzreiz atklājas diezgan nepievilcīga aina, Ventspilī redzētais patīkami pārsteidz.

Pērnvasar biju žurnālistu braucienā pa Vāciju, pa Bādenes-Virtembergas zemi, un arī tur pievērsu uzmanību atsevišķām mazās arhitektūras detaļām. Ventspils ne tik vien neatpaliek, bet pat šķiet sakoptāka par vienu otru Vācijas pilsētu (ne visām). Varbūt vienīgi paši cilvēki izskatās mazliet pieticīgāki. Speciāli iebraucu Ventspils mikrorajonu iekšpagalmos, kas daudzviet citur izskatās katastrofāli. Ventspils iekšpagalmos visas piebrauktuves pie māju durvīm ir nobruģētas, gājēju celiņi noflīzēti, atkritumu novietnes norobežotas.

Ventspili ar Vāciju var salīdzināt ne tikai pēc sakoptības līmeņa. Viesojos rūpnīcā Bucher, kas ražo dažāda izmēra ielu tīrāmās mašīnas. Vācijā mūs izvadāja pa viņu modernākajām rūpnīcām, taču Bucher rūpnīcā redzētais ļauj teikt, ka Latvijā nav sliktāk. Nekur nemanīju pavīdam ierastās sovjetisma āža kājas – ne aizmirstu dzelžu kaudzes stūros, ne eļļainus kombinezonus uz pakaramajiem, ne mētājamies vecas lupatas vai instrumentus. Uzņēmumam ir laba sadarbība gan ar Ventspils tehnikumu, gan Ventspils augstskolu, veidojot kopēju profesionālās izglītības un rūpnieciskās ražošanas platformu.

Kā liecina aģentūras Latvijas fakti veiktās aptaujas, šā gada aprīlī 82% ventspilnieku pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtēja Ventspils pašvaldības darbu un 73% ventspilnieku tās vadītāja darbu. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka vēlēšanu liktenis jau ir izšķirts. Uzņēmuma Bucher vadītājs Mikus Brakanskis stāsta, tad šīs ir pirmās vēlēšanas ilgu gadu laikā, kurās ir sajūta, ka var gadīties arī kaut kas neparedzēts. Notiek nopietna priekšvēlēšanu cīņa. Ir parādījušies vairāki jauni interneta portāli, kuri veic intensīvu antilemberga aģitāciju; tiek izdotas reklāmas avīzes ar līdzīgu ievirzi.

Galvenais politiskais spēks, kas konkurē ar pašreizējo Ventspils vadību, ir triju partiju (Nacionālā apvienība, Vienotība, Reģionu apvienība) kopējais saraksts, kurā ar 1. nr. ir politikas veterāns Ģirts Valdis Kristovskis. Lai arī viņš ir bijis ministrs dažādās valdībās un var tikt uzskatīts par politikas «smagsvaru», šī viņa politiskā pagātne ir arī viņa galvenais trūkums, jo viņam pietrūkst tās novitātes auras, lai varētu piesaistīt to cilvēku balsis, kas alkst pēc kaut kā jauna un nebijuša.

Atšķirībā no Rīgas un citām pilsētām ar lielu krievvalodīgo skaitu Ventspilī Saskaņa uz lieliem panākumiem nepretendē, jo Aivars Lembergs Ventspilī ir vienlīdz populārs gan starp latviešiem, gan krieviem. Tas ir vienlaikus viņa pluss un mīnuss. Pluss tajā ziņā, ka tiek paplašināta elektorālā bāze, taču mīnuss, jo daļu latviešu var kaitināt atsevišķi Lemberga izteikumi par NATO, pielaidīgums attiecībās ar Krieviju un antirietumnieciskais pasaules redzējums.

Kā vēlēšanu intrigas kuriozu var uztvert Artusa Kaimiņa partijas izredzes iekļūt domē. Sākumā pats Kaimiņš solīja vēlēšanās sakaut Lembergu, taču drīz vien viņa kareivīgums noplaka un no personiskās piedalīšanās vēlēšanās viņš atteicās. Radās pat grūtības izveidot sarakstu, un tikai pēc sludinājuma publicēšanas izdevās atrast četrus cilvēkus, kuri bija gatavi startēt no šīs partijas saraksta.

***

Kristīne Vāgnere, Ventspils tehnikuma direktore:

– Raugoties uz vēlēšanām, rodas iespaids, ka politiskā sacensība ir vairāk pārgājusi no publiskās vides uz virtuālo, uz sociālajiem tīkliem. Triju partiju apvienība ļoti aktīvi uzrunā cilvēkus un stāsta, kādus labus darbus tie darīs. Uzsvars tiek likts, ka viss, kas tiek darīts, tiek darīts nepareizi un mēs darīsim citādi. Noskatījos vienu viņu reklāmas rullīti, kur sasolīti debesu brīnumi. Tu vari solīt to, ko vari izpildīt. Ja zini, ka tevi 100% neievēlēs, un vari droši solīt, tad tas ir viens stāsts, bet ja nu tomēr tevi ievēlēs un tev tas viss būs jāizpilda…? Šad tad izskan atziņa – nu ja, cilvēks [Lembergs] ir 30 gadus bijis pie varas… Tad uzreiz ir jautājums – labi, varam uzskaitīt pieļautās kļūdas, bet, ja salīdzina kļūdu īpatsvaru pret to, kas izdarīts labs, tad uzreiz zūd arguments, kāpēc kaut ko mainīt.

Mikus Brakanskis, Bucher vadītājs:

– Man kā uzņēmuma vadītājam ir svarīgi, lai pilsētā būtu uzņēmējdarbībai labvēlīga vide. Personiski – lai es varētu savas ambīcijas piepildīt. Uzņēmumam ir ļoti laba sadarbība gan ar brīvostu, gan pašvaldību. Sava laika brīvostas unikālajam piedāvājumam bija izšķiroša nozīme, ka Bucher atnāca uz Ventspili. Tagad jau 12 gadus esam strādājuši, viss notiek un nav ko iebilst. Personiski tā ir mana izvēle dzīvot mazpilsētā. Tas, ka šeit ir infrastruktūra sportam un jaunām ģimenēm, man der, un es šeit redzu iespējas savu ambīciju piepildījumam.