Vecāku pabalstam miljonu var nepietikt
Priekšlikums atjaunot vecāku pabalsta izmaksu arī strādājošiem vecākiem pagaidām Saeimā nav ne pieņemts, ne noraidīts. Apspriežot deputātiem piedāvātos likuma grozījumus, sadūrusies vēlme atbalstīt jaunos vecākus un veselīgs pragmatisms – kur ņemt naudu valsts budžetā, ja zināms, ka nākamajā gadā gaidāma kārtējā izdevumu samazināšana?
NRA.lv rakstīja, ka Saeimas deputāts Ainars Baštiks (PLL) iesniedzis grozījumus, vēloties panākt, lai vecākiem, kuri, piedzimstot bērnam, turpina strādāt, maksā vecāku pabalstu. Jau vairākas reizes šī iniciatīva apspriesta Saeimā, piedaloties dažādiem ekspertiem, taču joprojām komisijas deputātu gala lēmuma nav.
No šāgada maija vecāku pabalstu nevar saņemt persona, kas strādā. Novembrī stāsies spēkā arī ierobežojums jeb tā sauktie pabalsta griesti. Pabalstu aprēķina atkarībā no sociālajām iemaksām. Vecāks, kas iepriekš nav strādājis, saņem 50 latu bērna kopšanas pabalstu.
Vakar Saeimā A. Baštiks vēlreiz atgādināja, ka grozījumus rosinājis, lai veicinātu legālu nodarbinātību un lai ģimenes izšķirtos par vēl kādu mazuli. Deputāts pieļauj, ka varētu būt diskusijas, piemēram, ļaut pabalstu saņemt nepilnu darba laiku nodarbinātajiem.
Pēc Labklājības ministrijas (LM) aplēsēm, ja nākamgad pabalstus maksātu arī strādājošajiem, papildus vajadzētu vismaz 26 miljonus latu. “To var darīt, ja valsts ir bagāta, tomēr mūsu valsts, ja mēs aizņemamies, laikam nav bagāta,” sprieda LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.
Ierēdņiem un deputātiem dalījās domas, vai pabalsti ietekmē dzimstību un cik lielā mērā. A. Baštiks bija pārliecināts, ka ietekmē, jo ne velti, ieviešot māmiņalgas, strauji pieauga dzimstības līmenis, savukārt citi uzskata: bērni dzima, jo cilvēkiem bija cerība uz drošu nākotni, kuras tagad vairs nav.
Andrejs Klementjevs (SC) gan raidīja akmeni LM dārziņā, sakot, ka neprecīzi iegūti aprēķini par to, cik valsts ietaupa: “Šie miljoni ir tādā gadījumā, ja visi strādājošie atsakās no pabalsta, bet realitātē kāds turpina pabalstu saņemt, tikai mazāku.” Sociālo lietu komisija vienojās, ka nepieciešami papildu aprēķini. Deputāte Silva Bendrāte (JL) trāpīgi piebilda: “Mēs dalām lāčādu, kas mums nepieder. Te noteikti ir jārunā finanšu ministram, ja ir vēlme, lai šo pabalstu nākamgad maksātu no valsts pamatbudžeta. Daudz efektīvāk būtu domāt par neapliekamā minimuma celšanu.”
Sociālajā budžetā situācija ir katastrofāla, un LM piedāvā no nākamā gada vecāku pabalstu un pensiju piemaksas pārcelt izmaksai no pamatbudžeta, taču pagaidām tam trūkst politiskās vienošanās.
Valdība vēl pavisam nesen izskatīja LM sagatavoto ziņojumu par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību, un valdības lēmums, izskatot šo ziņojumu, bija: ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un to, ka turpmākajos gados tā būtiski neuzlabosies, arī nākamajos mēnešos jāturpina īstenot 2009. gadā ieviestos pabalstu ierobežojumus. Ziņojumā LM uzsver: šāgada pirmo sešu mēnešu dati liecina, ka budžeta deficīts ir 216,6 miljoni latu. Arī prognozes turpmākajiem gadiem skaidri norādot, ka speciālā budžeta uzkrājums strauji samazinās, bet situācijas uzlabošanās tuvākajos gados speciālajā budžetā nav gaidāma, tāpēc jāturpinaa līdzšinējā politika pabalstu izmaksā.
Attiecībā uz vecāku pabalsta ierobežojumu ziņojumā teikts, ka ierobežojumi ir turpināmi, taču norādīts, ka tiem, kuriem bērni ir dzimuši līdz šāgada 2. maijam, pabalsts 50% apmērā tiks maksāts, kamēr bērnam būs gads.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
