Valsts slimnīcām noteikti stingrāki groži

Finanšu kontroles uzlabošanas nolūkā Veselības ministrija (VM) šogad ieviesusi jaunu vienotu sistēmu valsts īpašumā esošo slimnīcu budžeta plānošanai un finanšu pārskatu atskaišu sagatavošanai.

Jaunā sistēma kā burvju nūjiņa ļāvusi vairākām slimnīcām, kuras šo gadu bija paredzējušas noslēgt ar zaudējumiem, tagad strādāt ar peļņu, turklāt ievērojamu.

VM ierēdņi un veselības ministrs Juris Bārzdiņš apgalvo, kas tas panākts ar operatīvu, dinamisku slimnīcu vadības darba vērtēšanu, kas ietver ne tikai datu saņemšanu no slimnīcām un to analīzi, bet arī atgriezenisko saiti, piemēram, norādījumus, ko un kā slimnīcas darbībā vajadzētu mainīt.

Skatās, kam tērē

VM Budžeta un investīciju departamenta vecākā eksperte Agneta Meimane, iepazīstinot ar jauno sistēmu, rāda apjomīgu datubāzi, kurā ir informācija par visām 14 slimnīcām – valsts kapitālsabiedrībām (tās ir visas valsts universitātes slimnīcas, kā arī specializētie centri psihiatrijas jomā un citas). Tā gan nav publiska datubāze, kurā ikviens var ieskatīties, taču pietiekami interesanta, jo par katru slimnīcu izzināms pilnīgi viss, kas attiecas uz finanšu plānošanu. Piemēram, finansējums, plānotie izdevumi, ieņēmumi, zaudējumi, peļņa. Slimnīcu rādītājus iespējams savstarpēji salīdzināt – kura vairāk proporcionāli izlieto administratīvajiem izdevumiem vai medikamentiem un degvielai. A. Meimane stāsta, ka vienota sistēma budžeta plānošanai ieviesta gada sākumā un tā paredz atskaišu iesniegšanas kārtību, modeli budžeta plānošanai, reizi ceturksnī slimnīcām jāiesniedz atskaites, bet VM analizē rādītājus un sniedz vērtējumu, kādi pasākumi efektivitātei vēl būtu veicami, lai gada griezumā rādītāji uzlabotos.

Tāpat ieviestais datu analīzes rīks var nodrošināt operatīvu datu apstrādi. VM speciāliste uzsver: pirmā pusgada dati liecina, ka vairākas kapitālsabiedrības būtiski uzlabojušas savu darbību, piemēram, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Piejūras slimnīca. Tas esot panākts ar stingru investīciju kontroli. «Mēs pēc slimnīcu datiem redzam, ka pirmajā pusgadā ir izlietoti jau 65 procenti no gadam atvēlētās naudas medikamentiem, uzreiz jautājam, kā slimnīcas vadība rīkosies, vai taupīs, kādus pasākumus veiks, lai pietiktu naudas zālēm,» skaidro A. Meimane.

«Slimnīcas vēsturiski pārveidotas par kapitālsabiedrībām, lai efektīvāk apsaimniekotu līdzekļus. Tas devis pozitīvus rezultātus – slimnīcām ir motivācija saimniekot efektīvāk, jo pašas ir tiesīgas lemt par ietaupīto līdzekļu izmantošanu, tomēr ne vienmēr šī sistēma nostrādā pietiekami kvalitatīvi, tāpēc jāatgriežas pie ciešākas uzraudzības,» jaunās sistēmas ieviešanu pamato VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš. «Redzam ieguvumus jau tagad – ja slimnīca gada sākumā plānoja strādāt ar zaudējumiem, pēc uzlabojumu ieviešanas – strādās ar peļņu.»

VM pauž, ka problēmas ar budžeta plānošanu ir trīs četrām slimnīcām no 14 kapitālsabiedrībām, bet tās netiek nosauktas konkrēti. Veselības ministrs vien atzīst, ka «teikt, ka problēmas nerada lielie flagmaņi, arī nevaram, tomēr šīs problēmas redzam ātrāk nekā decembrī un varam ko mainīt savlaicīgi».

Nevar pirkt bez ziņas

Jaunās sistēmas ieviešana paredz, ka no šā gada valsts slimnīcām ar VM jāsaskaņo finanšu ietilpīgi pirkumi – visi, kuri pārsniedz 100 000 latu. Slimnīcās lieli ieguldījumi tiek novirzīti dārgu medicīnas ierīču iegādei. Lai objektīvi vērtētu, vai šīs iekārtas pirkšana ir racionāla un pamatota, VM izstrādāja vienotu plānoto investīciju atmaksāšanās formu. «Ja jaunā iekārta tiek pirkta maksas pakalpojumiem, mēs vērtējam pamatojumu – viens ir slimnīcu optimistiskie pieņēmumi par pacientu skaitu, cik izmantos jauno piedāvājumu, mēs izvērtējam vajadzības,» saka A. Meimane.

VM vadība ir pārliecināta: ja dārga aparatūra ir nopirkta, agri vai vēlu tehnoloģijas radīs pieprasījumu, proti, «atradīsies pacienti, kuriem tieši šī tehnoloģija būs vajadzīga». Tas izklausās skarbi, taču tāds ir arī veselības ministra viedoklis: «Latvija ir piesātināta ar šīm dārgajām tehnoloģijām, kuras procesu padara dārgāku, bet ne vienmēr efektīvāku.» VM cer arī ieviest slimnīcas darbības novērtējumu un atgriezties pie bonusu sistēmas – ja slimnīca labi strādā, ir jānovērtē arī slimnīcas vadības darbs.

Nākamgad visām slimnīcām?

No nākamā gada līdzīgu uzraudzības sistēmu paredzēts attiecināt arī uz daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām, kas atrodas pašvaldību īpašumā. «Arī pašvaldībām šis būs instruments, kā vērtēt savas kapitālsabiedrības, jo slimnīcas ir sarežģīts uzņēmums, ne vienmēr pašvaldībai ir pietiekami rīku, lai novērtētu tās darbību,» saka J. Bārzdiņš, «nākamgad līgumos par valsts naudas piešķiršanu ieviesīsim prasību, pievienoties šai budžeta veidošanas un atskaišu sistēmai.» Tomēr pagaidām tas neattieksies uz ieguldījumu jomu, proti, reģionālās slimnīcas par lielajiem pirkumiem tomēr lems pašas kopā ar savu īpašnieku – pašvaldību.

Strenčiem megapeļņa

Kā labu piemēru vairākas reizes VM ierēdņi nosauc Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, kurai šā gada pirmajā pusgadā plānā rādījās zaudējumi, taču, veicot attiecīgas izmaiņas, pašlaik plānotā peļņa rādās jau vairāk nekā 250 000 latu. Tas šķiet neticami – no kurienes slimnīcai tāda peļņa. Taču VM norāda: galvenokārt tas panākts uz izmaksu optimizāciju, nekonkretizējot, tieši kādu. Jāpiebilst, ka visa budžeta veidošanas un atskaišu sistēma nav publiska. Iegūt pašas ārstniecības iestādes viedokli Neatkarīgajai neizdevās, jo slimnīcas valdes priekšsēdētājs atteicās atbildēt uz jautājumiem (tika minēti dažādi iemesli, viens no tiem: bez ministrijas ziņas – neko).

J. Bārzdiņš norāda, ka vislielākos ieguvumus izmaksu optimizācijā var sasniegt, pārceļot stacionāro aprūpi uz dienas stacionāru, ambulatoro aprūpi, tātad vairāk pacientu ārstējot ambulatori, jo, nenopērkot kādu iekārtu, rodas īslaicīgs ieguvums.

Līdzīgi ieguvumi no jaunās sistēmas esot arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram – gada griezumā plānota 93 000 latu peļņa.

**

VIEDOKLIS

Juris BĀRZDIŅŠ, veselības ministrs:

– Jaunais modelis ieviests, lai ar samazinātu finansējumu tiku nodrošināta slimnīcas darbība, lai slimnīcu bilances tiktu noturētas pozitīvas. Šis modelis minimizē tādas lietas kā – vienu dienu redzam, ka slimnīcas piketē, ka vajag naudu, bet otrajā dienā seko paziņojums, ka jāiepērk auto ar ekstrām. Valsts slimnīcās šāda situācija vairs nav iespējama, bet nākamgad vēlamies attiecināt šo modeli uz reģionālajām pašvaldību slimnīcām, kuras saņem valsts finansējumu. Vienkāršam pacientam tas noteikti būs ieguvums, jo katrs iztērētais lats tiks izmantots daudz efektīvāk. Vairāk palīdzības varēs sniegt par valsts naudu, un nākotnē samazināsies maksas medicīnas īpatsvars.