Valsts miljoni biodegvielā nav attaisnojušies
Septiņu gadu laikā valsts deviņiem biodegvielas ražotājiem tiešajā valsts atbalstā izmaksājusi 67,3 miljonus latu, taču, uzsākot valsts atbalsta programmu, noteiktie mērķi tā arī līdz galam nav izpildīti, liecina Ekonomikas ministrijas pētījums par biodegvielas ražošanas nozari.
Patēriņš nepietiekams
Ekonomikas ministrija (EM) pētījumā atzīst, ka maksājumi par noteikto biodegvielas kvotu saražošanu un netiešais atbalsts, piemērojot samazinātu akcīzes nodokli biodegvielai un ar to atšķaidītajai fosilajai degvielai, ir bijuši diezgan efektīvi, lai valstī attīstītos biodegvielu ražošanas nozare, taču tas nav nodrošinājis, ka līdz 2010. gadam tiek sasniegts Biodegvielas likumā noteiktais mērķis – lai līdz 2010. gada 31. decembrim biodegviela veidotu ne mazāk kā 5,75% no kopējā tautsaimniecībā esošās transportam paredzētās degvielas daudzuma. Turklāt pašlaik pieejamās jaudas pārsniedz nepieciešamā patēriņa apjomus un tās netiek pilnībā noslogotas, raksta NRA.LV.
Neskatoties uz īstenotajiem valsts atbalsta pasākumiem, biodegvielas īpatsvars enerģijas galapatēriņā strauji pieaudzis tikai pēdējos gados – līdz ar 5% obligātā biodegvielas piejaukuma fosilai degvielai noteikšanu.
Darba vietas sarūk
Tiešā atbalsta programmas ietvaros nav izdevies realizēt iecerēto arī jaunu darba vietu radīšanā. Uzsākot valsts tiešā atbalsta programmu, tika prognozēts, ka nozares attīstība nodrošinās 600–2250 jaunu darba vietu. Taču kopā biodegvielas ražošanas uzņēmumos 2010. gadā tika nodarbināti ap 700 darbinieku, no kuriem daļa tika nodarbināti arī citās uzņēmumu darbības sfērās. Turklāt, salīdzinot ar 2005. gadu, 2010. gadā darbinieku skaits nav vis palielinājies, bet gan samazinājies par 40 darbiniekiem jeb 5,4%. Arī 2011. gadā darbinieku skaits turpinājis samazināties – no 700 darbiniekiem 2010. gadā līdz 510 darbiniekiem 2011. gadā, tas ir – par 190 darbiniekiem jeb aptuveni 27,1%.
Tādēļ EM secina, ka pieprasījuma pieaugumu vislabāk stimulēt ar patēriņu saistītiem politikas instrumentiem. Proti, biodegvielas izmantošana būtu jāveicina ar dažādiem netiešā atbalsta pasākumiem, taču ne ar tiešā atbalsta maksājumiem – naudu par biodegvielas ražošanu uzņēmumiem vairs nevajadzētu saņemt.
Šis EM lēmums jau iepriekš izraisījis biodegvielas ražotāju sašutumu, jo tiem secen ietu milzīgas naudas summas. Laikā no 2012. līdz 2014. gadam biodegvielas ražotāji no valsts budžeta subsīdijās vēlas saņemt kopumā 38,5 miljonus latu, liecina ministrijas aprēķini.
Jauni noteikumi
Ministrija, atsaucoties uz Eiropas Komisijas lēmumu, rosina paaugstināt arī slieksni biodegvielas piemaisījumam fosilajai degvielai, kas varētu pretendēt uz samazinātu akcīzes nodokli. Proti, piemērot samazinātas akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem, kuros biodegvielas saturs ir vismaz 30%, kā arī biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapša sēklu eļļas.
Paredzēts arī izvērtēt iespējas ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta palīdzību atbalstīt sabiedrisko un privāto transportlīdzekļu pārbūvi, lai tajos būtu iespējams lietot augstas koncentrācijas biodegvielas un fosilās degvielas maisījumus. Iespējams, ka nākotnē konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu tiks ietverts nosacījums par papildu vērtēšanas punktu piešķiršanu, ja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiks izmantoti transportlīdzekļi, kuros plānots lietot tīru biodegvielu vai fosilās degvielas un biodegvielas sajaukumu – ar biodegvielas saturu virs 10%.
***
Darba vietas sarūk
Nodarbināto skaits biodegvielas ražotnēs Latvijā
Gads Nodarbināto skaits
2005. 740
2006. 800
2007. 740
2008. 740
2009. 700
2010. 700
2011. 500
Avots: Ekonomikas ministrija
