Valsts institūcijas sola rūpīgi vērtēt grozījumus Uzņēmumu reģistra likumā
Atsaucoties uz IT kompāniju – Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas atkalizmantotāju – vēstulēm, atsevišķas ministrijas un Konkurences padome sāk sniegt atbildes, solot rūpīgi izvērtēt iecerēto likuma grozījumu lietderību, NRA.lv pastāstīja kompānijas Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.
Šā gada 27. augustā SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa, SIA Firmas.lv valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdāns un SIA Crefo Rating valdes loceklis Māris Baidekalns nosūtīja vēstules Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM), Iekšlietu, Ārlietu un Tieslietu ministrijai, kā arī Konkurences padomei. Šajās vēstulēs minētās valsts institūcijas tika aicinātas sniegt savus atzinumus par Tieslietu ministrijas iecerētajiem grozījumiem likumā Par Uzņēmumu reģistru, ar kuriem cita starpā ir plānots ierobežot konkurenci informācijas atkalizmantošanas biznesā, kā arī ierobežot to informācijas daudzumu, kuru brīvi var saņemt no Uzņēmumu reģistra.
Kā Neatkarīgo informēja D. Kiopa, šobrīd atbildes saņemtas no VARAM un Konkurences padomes. VARAM savā atbildes vēstulē solījusi, ka atzinumu par plānotājiem grozījumiem UR likumā noteikti sagatavos, ņemot vērā arī atkalizmantotāju vēstulē pausto viedokli. Konkurences padome atbildes vēstulē paudusi vienprātību ar IT kompānijām, norādot, ka iecerētie likuma grozījumi raisa bažas par konkurences ierobežošanu. No Ārlietu, Iekšlietu, Tieslietu un Finanšu ministrijas, kā arī no Valsts kancelejas atbildes vēl neesot saņemtas. Šīm institūcijām IT uzņēmēji, balstoties uz konkrētiem aprēķiniem, cita starpā bija norādījuši, ka gadījumā, ja likuma grozījumi stāsies spēkā, tie radīs nepamatotu un nesamērīgu valsts budžeta līdzekļu papildu izlietojumu.
Vaicāta, kurš būs ieguvējs, ja šie likuma grozījumi tomēr tiks pieņemti pašreizējā redakcijā, D. Kiopa atbildēja: «Spriediet paši – pieņemot šos grozījumus, tiek izveidota kontrolēta UR informācijas plūsma. Tieslietu ministrija šo informāciju varēs kontrolēt – kam dot, kam nedot. Turklāt tikai vienam sistēmas uzturētājam tiks piešķirti valsts budžeta līdzekļi, par kuriem tiks uzturēta informācijas plūsma, tajā skaitā tā informācija, kam dot un kam nedot. Piemēram, Konkurences padome mums sniedza atbildi pēc būtības un norādīja, ka ir jāpēta arī citu valstu prakse. Mēs, atkalizmantotāji, zinām, ka citās valstīs nav prakses ierobežot Uzņēmumu reģistra dokumentu atkalizmantošanu.»
Runājot par finansiālām sekām valsts budžetam, D. Kiopa norādīja: «Jau izskan retorika, ka Moneyval ziņojumā paredzētās aktivitātes valstij kopumā izmaksā 10 miljonus eiro. Cirkulē doma, ka šī nauda būtu jāiekasē no tiem, kuri ir likuma subjekti. Tas nozīmē, ka ar likuma grozījumiem solītā informācijas pieejamība bez maksas būs visai nosacīta. Tirgū pastāv dažādu veidu risinājumi. Neviens atkalizmantotājs nav iebildis pret to, ka kaut kāda bezmaksas informācija, dati kā tādi, var tikt izsniegti no Uzņēmumu reģistra. Stāsts ir par pakalpojumiem, kuri jau tirgū eksistē un turpmāk tiek solīti bez maksas. Ikvienam biznesa procesam, lai tas darbotos, ir kaut kādi izdevumi. Piemēram, neviens vēl nav izdomājis, ka arī telekomunikāciju pakalpojumi būtu jāsniedz bez maksas. Pirms gada vēl visi bija satraukušies par Personas datu aizsardzības regulu, un tagad ar likumu uzlikts regulējums, ka pienācīgi jāaizsargā personu dati. Uzņēmumi saka: ja reiz mums valsts izvirza tādas prasības, tad lai mums finansē šo prasību izpildi. Taču valsts to nav solījusi. Tad kādēļ informācija no Uzņēmumu reģistra tagad kļūs par absolūti nodrošināmu bezmaksas lietu? Par datiem jā, varētu piekristi – tie bez maksas. Bet valstij informatīvos pakalpojumus bez maksas nevajadzētu veidot, ja tādi tirgū jau eksistē. Sanāk, ka pakalpojums tiks radīts Uzņēmumu reģistrā un nodots lietotājam bez maksas, bet atkalizmantotājiem šāda iespēja netiks nodrošināta, jo viņiem dokumenti nebūs pieejami. Līdz ar to spēles noteikumi nav vienādi.»
Vaicāta, vai likuma pieņemšanas gadījumā Lursoft prasīs valstij atmaksāt investīcijas informatīvās pakalpojumu sistēmas izveidē, D. Kiopa teica: «Ir atkalizmantotāji, kuri par to šobrīd runā. Mēs pagaidām nesakām ne «jā» ne «nē». Vēlamies saprast, kāds būs gala rezultāts šā likumprojekta virzībā. Mums ir noslēgts līgums ar Uzņēmumu reģistru. Kamēr šis līgums ir spēkā, mums kā līgumslēdzējai pusei šādas tiesības ir un būs. Šādu iespēju mēs nākotnē nevaram izslēgt, bet to pašlaik neizvirzām priekšplānā.»
D. Kiopa atturējās nosaukt konkrētu iespējamo prasījuma summu, taču «tas noteikti nebūs trīsciparu skaitlis. Pagaidām ceram uz to, ka dialoga ceļā spēsim rast kompromisu.»
Kompromisu starp valsti un Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotājiem D. Kiopa saredz jautājuma atrisināšanā par iegūstamo informāciju no reģistra: «Mēs uzskatām, ka atkalizmantotājus nevajadzētu ierobežot. Runa ir par pieeju dokumentiem. Tas ir ļoti kategorisks punkts. Likumā teikts, ka grozījumi veikti, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas novēršanu. Bet mēs jau nevaram nodrošināt informatīvo pakalpojumu, ja mums nav pieejami dokumenti. Ar likuma grozījumiem Uzņēmumu reģistrs automātiski kļūst par vienīgo pakalpojumu sniedzēju. Šajā gadījumā politikas veidotāji ar vienu roku dod, ar otru noņem un rada nevienādus nosacījumus informācijas pakalpojumu tirgū.»
Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats
