Valsts ieņēmumi katastrofāli zemi
2019. gada valsts budžeta likums prasa palielināt valsts ieņēmumus par 386 miljoniem eiro attiecībā pret pagājušo gadu, taču valsts reālie ieņēmumi septiņu mēnešu laikā nebūt neliecina, ka valsts tiešām spēs nodrošināt savu izdevumu pieaugumam atbilstošu ieņēmumu pieaugumu.
Cīņās par valsts 2020. gada budžetā iecerētās naudas dalīšanu pavisam aizmirsts, ka valsts 2019. gada budžeta likumā ierakstītie ieņēmumi vēl nav reālie ieņēmumi, kurus atliek tikai sadalīt. Šī nauda ir vai nu jāsavāc no Latvijas iedzīvotājiem, vai jāsaņem no Briseles par Eiropas Savienības palīdzības fondu finansēto projektu izpildi. Šobrīd šķiet, ka pienācīgu naudas daudzumu Latvijas Valsts kasē nodrošina tikai nauda no Briseles, kā tas izklausās loģiski ES 2014.-2020. gada plānošanas perioda priekšpēdējā gadā, kad lielākajai daļai no septiņos gados paveicamā vajadzētu būt jau paveiktam. Iepriekšējo plānošanas periodu projektu izpildes kavēšanās un Briseles gatavība maksāt arī par projektu izpildi ar vairāku gadu nokavēšanos signalizē, ka parastais kalendārs jeb loģika ES nav spēkā. Briseles rakstīto un nerakstīto likumu zinātājiem ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu priekšgalā varbūt tiešām ir pamats cerēt uz pietiekami lielām ienākošas naudas plūsmām, kas kompensēs vietējo ieņēmumu deficītu vismaz šajā gadā, taču tā ir tikai kopējā 2014.-2020. gada plānošanas perioda naudas pārlikšana no vienas kabatas, t.i., no viena gada citā. Ja naudas saņemšanas rekordi tiks uzstādīti šogad, tad jāseko naudas daudzuma kritumam jau nākamajā gadā. Savukārt palikšana bez naudas nākamajā gadā noved pie jautājuma par K. Kariņa valdības spēju sagatavot nākamā gada budžetu, vēsta NRA.lv.
Tagadējā koalīcija pa īstam startēja ar K. Kariņa un viņa finanšu ministra Jāņa Reira 8. februāra paziņojumu, ka jaunizveidotā valdība vienojusies par 2019. gada budžeta galvenajiem parametriem, starp kuriem bija valsts ieņēmumu un izdevumu plāna palielināšana par aptuveni 400 miljoniem eiro. Rezultātā ieņēmumiem vajadzēja sasniegt 9,2 miljardus, izdevumiem – 9,4 miljardus un budžeta deficītam saglabāties ap -200 miljoniem eiro. Pāris mēnešu laikā šis plāns tika pārvērsts par likumu, par kura izpildi valsts ieņēmumu sadaļā rodas aizvien lielākas šaubas.
Gads sākās ar rīcībspējā ierobežotu, vairs neesošās 12. Saeimas pilnvaroto valdību, bet toties ar Valsts ieņēmumu dienesta atskaitēm par reāli iekasētās naudas apjoma pieaugumu: +35 miljoni jeb +4,7% attiecībā pret 2018. gada janvāri un +90 miljoni jeb +6,2% pret 2018. gada pirmajiem diviem mēnešiem. Uz šādu rezultātu fona K. Kariņa valdības plāni, gada garumā apsaimniekot +400 miljonus, izskatījās reālistiski vai pat pieticīgi. Tomēr jo tālāk iet gads, jo mazāk VID spēj iekasēt virs tā līmeņa, kādu bija sasniedzis jau pagājušajā gadā.
Septiņu mēnešu kopējais rādītājs ir +150 miljonu eiro jeb +2,7%. Uzmanības vērts arī tas, ka faktiskie ieņēmumi vairs nepieaug, bet svārstās. Septiņos mēnešos savāktie +150 miljoni pārsniedz pusgada laikā savāktos +120 miljonus, bet abi šie rezultāti ir zemāki par +173 miljoniem piecos mēnešos. Pat ja šo svārstību faktu neņem vērā, tad vienkārša aritmētiska proporcija sola, ka +150 miljoniem septiņos mēnešos sekos 257 miljoni eiro visa gada 12 mēnešos. Ar nākamo aritmētisko darbību 257-400 iegūtie -143 miljoni eiro nevēsta neko katastrofālu. Tā būs pierasta lieta, ka budžeta deficīts atkal izrādīsies lielāks par plānoto. Arī 2018. gads beidzās ar liekiem -100 miljoniem eiro vēl virs plānotajiem -200 miljoniem. Neviens taču nepamanīs vēl nākamos -50 miljonus šajā mīnusu rindā. Turklāt reālā dzīve jeb nodokļu iekasēšanas grafiks nav taisne, kuras virzienu nosaka tikai divi atskaites punkti. Nodokļu ieņēmumi svaidās augšu un lejup, kā tas jau šogad piedzīvots.
Finanšu ministrijas skaidrojums par valsts ieņēmumu plāna izpildes izredzēm bija tik pārsteidzošs, ka saprast to nav iespējams, un kaut ko paskaidrot ministrija sava Komunikācijas departamenta direktora Alekša Jarocka personā atteicās. Viņš aprobežojās ar rakstisku apliecinājumu, ka «2019. gada 7 mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu pieauguši par 79,7 miljoniem eiro un 7 mēnešu plāns izpildīts par 99,8%, ieņēmumiem no plānotā atpaliekot vien par 11,4 miljoniem eiro». Pēc norādes uz VID konsekventi izplatītajiem datiem A. Jarockis apstiprināja, ka 79,7 miljoni tiešām esot nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts kopbudžetā, kas ar VID atskaitēm nesakrīt tāpēc, ka VID administrē arī nenodokļu pozīcijas (valsts nodevas u.c.). Aritmētiski kaut ko līdzīgu A. Jarocka sniegtajam ieņēmumu apmēram varētu uziet, izslēdzot no nodokļu ieņēmumiem sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko darīt būtu īpaši jocīgi tagad, kad praktiski nekas no sociālā budžeta ieņēmumu pieauguma neaiziet pensionāriem, bet sedz valsts pamatbudžeta deficītu jeb ierēdņu algu straujo pieaugumu. Tādā gadījumā zudis jebkāds pamats dalīt valsts vietējos ieņēmumus nodokļos, nodevās, iemaksās utt. Jautājums ir tikai viens, vai kopējie ieņēmumi segs kopējos izdevumus. Oficiālā atbilde ir, ka jā. A. Jarockis tikai precizēja sākotnēji aptuveni minēto +400 miljonu eiro samazinājumu līdz +386 miljoniem. Viņš atteicās atbildēt, kādā veidā par šiem +386 miljoniem 12 mēnešos pārvērtīsies vai nu viņa paša nosauktie +79,7 miljoni eiro, vai arī VID uzrādītie +150 miljoni eiro septiņos mēnešos. Sarakste ar Finanšu ministriju pārliecināja, ka viņš, t.i., ministrija, ministrs J. Reirs un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš to tiešām nezina.
Arnis Kluinis
