Valdība ierobežos atbalstu zaļās enerģijas projektiem
Valdība otrdien vienojās pārtraukt beztermiņa atbalstu atjaunojamai elektroenerģijai, arī gāzes koģenerācijas stacijām, tādējādi tiks novērsts elektroenerģijas tarifu pieauguma risks, informē Valsts kanceleja.
Par šo lēmumu ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts tviterī iegavilēja: „Vēsture tapusi! Valdība tikko akceptēja EM [Ekonomikas ministrijas] zaļās enerģijas un koģenerācijas valsts atbalsta reformu paketi. Pirmais solis sperts, būs vēl.”
Ministrs atzinis, ka “šodien pieņemtais valdības lēmums ir liels solis uz priekšu, lai valsts atbalstu AER un koģenerācijai padarītu efektīvu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu”.
Valdība noteikusi, ka līdz 2016.gada 1.janvārim netiks rīkoti konkursi par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, informē „Nozare.lv”. Līdz ar to ražotāji nevarēs kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, raksta IR.LV.
Savukārt par koģenerāciju noteikti termiņi, cik ilgi šo staciju saražotā elektroenerģija tiek pirkta obligātā iepirkuma ietvaros. Atbalsta termiņš būs desmit gadi koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, un 15 gadi koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem. To paredz grozījumi noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.
Šie termiņi tiks skaitīti jaunām stacijām no dienas, kad jauda nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju koģenerācijas stacijas pieslēgšanai sistēmai, vai no dienas, kad EM lēmumā norādītā palielinātā jauda nodota ekspluatācijā. Šīm izmaiņām paredzēts pārejas periods līdz 2013.gada 1.jūlijam.
Tomēr Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis valdības sēdē norādīja, ka asociācija ir nemierā ar noteikto pārejas periodu – vienu gadu, jo patlaban līdz tā nobeigumam atlikuši vien 10 mēneši. Viņš skaidroja, ka šajā laikā nav iespējams īstenot nekādas reorganizācijas, tāpēc asociācija rosina noteikt desmit gadu pārejas periodu.
Ekonomikas ministrs Pavļuts atzina, ka vēsturiski atbalsta mehānisms enerģijas ražošanai ir bijis ārkārtīgi mainīgs un daudzas valdības ir izmantojušas iespēju kaut ko tajā grozīt, tāpēc jauno atbalstu būtu vēlams nostiprināt likuma veidā. Runājot par pārejas periodu, ministrs teica, ka diskusiju laikā ir panākta vienošanās, ka koģenerācijas stacijām, kas darbojas no 2007.gada, pārejas posms varētu būt pieci gadi.
Ministrs arī skaidroja, ka nākotnē būs jārisina vēl virkne jautājumu, piemēram, milzīgais atļauju apjoms, kas ir izsniegts. “Mums ir izsniegtas simtiem atļauju, kas vēl nav sāktas realizēt. Ja mēs šīs atļaujas realizētu, cik ir iesniegts, mēs jau būtu pārsnieguši mūsu solījumus Eiropai par 40%,” teica Pavļuts. Tāpēc viņš aicināja spert pirmo soli un pārtraukt atļauju izsniegšanu. Tāpat ministrs apstiprināja, ka koģenerācijas tehnoloģijas turpinās pastāvēt, taču turpmāk šie projekti būs jāīsteno jēdzīgi. Ministrija stingri pārbaudīs, vai siltums netiks “pūsts gaisā”.
Līdz ar to no 10.septembra līdz 1.janvārim ražotāji arī nevar kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Paredzēts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) līdz 1.novembrim būs jāiesniedz valdībā priekšlikumi atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas atbalsta mehānisma izveidei, nosakot ekonomiski pamatotu atbalsta perioda ilgumu un intensitāti. Savukārt līdz 1.janvārim būs jāiesniedz informatīvais ziņojums par esošiem atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot fosilos energoresursus, un to ietekmes izvērtējums. Līdz 30.novembrim EM jāizvērtē atbalstu regulējošajos noteikumos iekļauto formulu pamatotība un atbilstība esošajai tirgus situācijai.
EM secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursu, nav bijis ilgtspējīgs, ņemot vērā vairākkārtējos grozījumus obligāto elektroenerģijas iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos, bet no izmaksu viedokļa tas nav bijis pietiekami kontrolējams.
Ministrijas veiktā analīze liecina, ka galvenās problēmas līdzšinējā atbalsta sistēmā ir neterminētais obligātā iepirkuma atbalsts, nekontrolējama ietekme uz gala tarifu, nepietiekami kontroles mehānismi un uzraudzība, tas, ka atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls.
Laika posmā no 2007.gada līdz 2012.gadam obligātā iepirkuma komponente ir izmaksājusi vairāk nekā 86 miljonus latu, un šīs izmaksas līdz ar katru ieviestu projektu pieaug. Ja tiek realizētas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas, pēc EM prognozēm, var būtiski pieaugt.
Par EM iecerēm kritiski izteikušies enerģētikas nozares pārstāvji.
