Vairāk nekā puse kruīzu kuģu joprojām novada notekūdeņus Baltijas jūrā

Neskatoties uz nozares pārstāvju solījumiem nodot kuģu notekūdeņus tam piemērotās vietās, vairāk kā puse no kruīzu kuģiem vēl arvien novada neattīrītus notekūdeņus Baltijas jūrā, norāda Pasaules Dabas Fonds.

Šogad Stokholmas ostā pavisam ienāca 240 kruīza kuģi. No tiem tikai 115 izmantoja ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas, no tiem daži nodeva notekūdeņus mazos apmēros, kas liek domāt, ka lielākā daļa notekūdeņu nonāca jūrā, raksta Apollo.lv

Tai pašā laikā Sanktpēterburgas, Tallinas, Rīgas, Klaipēdas, Gdaņskas, Rostokas un Kopenhāgenas ostās trūkst tādas notekūdeņu pieņemšanas iekārtas, kādas pieprasa kruīza kompānijas.

Rīgas ostā šogad piestāja nedaudz vairāk kā 60 kruīza kuģi. Apkopojot datus par pirmo pusgadu izrādījās, ka neviens no 28 kruīza kuģiem nebija nodevis notekūdeņus pašreiz esošajās notekūdeņu pieņemšanas iekārtās Rīgas ostā.

«Problēma galvenokārt meklējama tajā, ka nav likumu, kas šo jautājumu regulētu», norāda Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs, «šāda situācija nebūtu iedomājama, ja tas notiktu uz sauszemes, bet līdzko šāda piesārņošana notiek mums neredzot, mēs to pieļaujam.«

Pēdējo desmit gadu laikā kruīza kuģu pasažieru skaits Baltijas jūras reģionā ir trīskāršojies, šobrīd pārsniedzot trīs miljonus. Katru gadu Baltijas jūrā iebrauc vairāk nekā 350 kruīza kuģu, kas piestāj ostās vairāk kā 2100 reizes.

Notekūdeņi, kas rodas uz kruīzu kuģiem, satur aptuveni 74 tonnas slāpekļa un 18 tonnas fosfora. Lielākā daļa šo vielu vēl joprojām tiek iepludinātas jūrā. Fosfātiem un nitrātiem nonākot jūrā, tiek veicināta eitrofikācija un aļģu ziedēšana, kas apdraud gan jūras ekosistēmu, gan citus ar jūru saistītos sektorus, kā tūrismu un zvejniecību. Kuģu notekūdeņi satur ne tikai pārmērīgi daudz barības vielu un smagos metālus, bet arī baktērijas, vīrusus un citus patogēnus.

Autors: www.apollo.lv