Vai alkohols palīdzēs valdībai izrāpties no valsts budžeta ieņēmumu bedres?
Alkohola un degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna neizpildīšana šā gada septiņos mēnešos brīdina, ka nodokļa likmju celšana atsitusies pret Baltijas iedzīvotāju maksātspējas un maksātgribas griestiem, vēsta NRA.lv.
Māra Kučinska valdība atstāja Krišjāņa Kariņa valdībai bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacerētu novēlējumu celt degvielas un alkohola akcīzes nodokļa likmes kaut vai bezgalīgi, lai segtu visus iespējamos valsts izdevumus tuvā un tālā nākotnē. Ar likmju celšanas frazeoloģiju viss ir kārtībā – jācīnās taču pret fosilo energoresursu izmantošanu transportā un jāsasniedz tik augsts dzīves līmenis kā Skandināvijā, kur nesamaksājami augstas alkohola akcīzes likmes izskatās tikpat nesatricināmas kā turienes klintis. K. Kariņa valdība ir tādu cilvēku pulciņš, kuri pēc ilgas stīvēšanās uzdrošinājās vai tika piespiesti pieņemt M. Kučinska atstāto mantojumu par spīti tam, ka viņi patiesi nesaprot, ko ar tādu mantojumu var iesākt.
Mēneši iet, bet nauda nenāk
Kopējais valsts ieņēmumu pieaugums acīm redzami atpaliek no valsts izdevumu pieauguma atbilstoši šā gada budžeta likumam. Tajā skaitā arī akcīzes nodoklis velk ieņēmumu plāna izpildi uz leju ar -13,7 miljoniem eiro attiecībā pret šā gada septiņu mēnešu plānu. Turklāt VID paškritiski paskaidro, ka kopējais -13,7 rādītājs noturēts ar +6,9 miljoniem eiro no tabakas akcīzes, «ko ietekmēja gan iespējamā uzkrājumu veikšana pirms būtiskām likumdošanas izmaiņām». Šie +6,9 miljoni jāvērtē kā vienreizējs un ātri izsmeļams resurss, nevis pamācība, ka ar draudiem turpināt «būtiskas likumdošanas izmaiņas», t.i., celt tabakas un visu pārējo akcīzes preču nodokļa likmes varēs piespiest Latvijas iedzīvotāju pirkt šīs preces par vecajām likmēm un pēc tam par jaunajām likmēm, jo tūlīt taču sekos nākamā likmju celšana utt. bez gala. Tā novēlējusi darīt D. Reizniece-Ozola, bet K. Kariņa valdībai jau ir nācies rīkoties pilnīgi pretēji. Proti, nācies pazemināt alkohola akcīzes likmes kaut vai ar atrunu, ka tas tikai uz laiku no šā gada 1. augusta līdz nākamā gada 1. martam. Tādā veidā valdība atzinusi, ka pagaidām tā izdomājusi tikai padomāt par alkoholu, vispār par nodokļiem un galu galā par savu pastāvēšanu līdz nākamajam gadam.
Jaunā ģeogrāfija
Šajā reizē aplūkota situācija Latvijas alkohola tirgū no skatpunkta, kura īpatnība ir Latvijas un Igaunijas robežpilsētu Valkas un Valgas novietojums. Tā būtība ir Latvijas tirgotavu vieglā pieejamība igauņiem un otrādi. Rezultātā Latvija bija spiesta pazemināt savas alkohola akcīzes likmes, atbildot uz igauņu lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvija lika pretī tikai -15% tikai stiprajiem dzērieniem, bet jāatzīst, ka pirms tam igauņi bija pacēluši alkohola akcīzes likmes augstāk nekā Latvijā. Viņi bija mazliet vai pat ļoti ievērojami pārspīlējuši ar saviem paziņojumiem, ka Igaunija esot Ziemeļvalsts, nevis Baltijas valsts, par kādu Igauniju uzskata Latvijā un droši vien arī Lietuvā.
Igauņu iedomība ir padarījusi Valku nevis par Latvijas vai Baltijas, bet par citas triju valstu kombinācijas – Latvijas, Igaunijas un Somijas – alkohola galvaspilsētu. Skaitliski tas izpaužas tā, ka igauņi nebūt ne no Valgas, bet no Tallinas ierodas Valkā nopirkt alkoholu par 400-500 eiro vienam klientam, bet somi no Helsinkiem u.tml. caur Tallinu atbrauc uz Valku nopirkt alkoholu par 1000 eiro.
Valkā sasniegtais alkohola apgrozījums pieļauj cenas, kas vismaz noteiktās pozīcijās zemākas nekā Rīgā. Visa alkohola tirdzniecība Valkā notiek aiz Outlet izkārtnēm. Proti, ar uzcenojumu 5 līdz 10% virs ražotāju cenām, kamēr parastais veikalu uzcenojums Latvijā ir 30% un augstāk. Viens no lielo uzcenojumu mērķiem ir radīt telpu cenu manevriem – uz ierobežotu laiku dot atlaides noteiktu preču cenām, kas tajā brīdī var izrādīties zemākas nekā analogām precēm Outlet veikalos. Mērķis ir ar tādām cenām ievilkt veikalos cilvēkus, kuri tur caurmērā nespēj atturēties no daudzu citu preču pirkšanas ar 30+ procentu uzcenojumu. Outlet stratēģija toties ir koncentrēties uz noteiktām preču grupām, kas pievelk pircējus ar cenu, nevis ar etiķešu krāšņumu. Ideālā gadījumā šo krāšņumu pircēji nemaz neredz, jo ņem preces kastēs, maisos u.tml. preču transportēšanai atbilstošā iepakojumā.
Koncepti, kuru nemaz nav
Ir manīti arī tādi veikalnieki, kas rīkojas līdzīgi Latvijas valdībai – rīkojas gan šā, gan tā. Pirms gadiem sešiem septiņiem uzkrītoši daudzi veikali Rīgā bija apgādājušies ar Outlet izkārtnēm drošības pēc – tāpēc, ka tā taču dara visi, lai ievilinātu veikalos cilvēkus un tad pelnītu vienu dienu uz apgrozījuma, bet nākamajā dienā uz uzcenojumu rēķina. Īstenībā viss notika pilnīgi pretēji. Tādas nenoteiktības dēļ veikaliem pazuda pircēji un tad arī Outlet izkārtnes bieži vien kopā ar pašiem veikaliem. Toties tagad visi zina, ka lai nu kas, bet noteiktība ir vajadzīga. Ja kāda veikala atvēršana Rīgā tiek izcelta ar preses relīzi, tad tur obligāti ierakstīts, ka tiekot atvērts koncepta veikals, bet bez jebkādas ziņas vai miņas, kas tas par konceptu vai koncepciju. Tāpat arī Latvijas valdība ir apgādājusies gan ar deklarāciju, gan ar rīcības plānu ar tieši 584 punktiem, bet no tā visa pašai valdībai nav skaidrības, ko iesākt kaut vai tikai alkohola akcīzes likmju sakarā. Neatkarīgajai nācās uzklausīt gan Finanšu ministrijas atrunas, ka tai ar šīm likmēm vairs neesot nekāda sakara, jo visu noteikšot Latvijas Ministru prezidenta norunas ar viņa Igaunijas kolēģi, gan Ministru prezidenta biroja solījumus, bet nebūt ne solījumus par kaut ko vienoties ar Igauniju. Solīts tika saukt pie kārtības Finanšu ministriju, lai tā nenoveļ uz valdības vadītāju savus pienākumus attiecībā uz nodokļu politiku Latvijā. Visu patiesību sakot, tā ir atbildība par nodokļu politiskas izgāšanu ar tā saukto «nodokļu reformu».
Cik dziļa ir ieņēmumu bedre
Latvijas valdība patiešām nezina, kā tagad rāpties laukā no 2019. gada ieņēmumu bedres. Šim gadam valdība ieplānojusi izdevumu pieaugumu par 400 miljoniem eiro, bet faktiskais ieņēmumu pieaugums septiņos mēnešos par 150 miljoniem sola visa gada 12 mēnešiem tikai ap +260 miljoniem eiro attiecībā pret pagājušā gada faktiskajiem ieņēmumiem. Tādējādi veidojas iztrūkums 140 līdz 150 miljonu eiro apmērā papildus tiem pāris simtiem miljonu, kuru deficīts budžetā jau ieplānots. Protams, Latvijas valsts tēriņus daļēji apmaksā Eiropas Savienība un Eiropas Centrālā banka turpina drukāt naudu ne tikai Latvijas, bet daudz iespaidīgāku eirozonas dalībvalstu parādu segšanai, taču finanšu palīdzības un aizņemšanās limiti ir ierēķināti jau esošajā budžetā, kura izpildi Valsts ieņēmumu dienests (VID) un valdība nenodrošina ieņēmumu sadaļā.
Budžeta katastrofu diktē uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) neiekasēšana. VID apliecina, ka septiņos mēnešos spējis iekasēt tikai 15 miljonus eiro no plānā uzdotajiem 107 miljoniem un, tāpat kā Finanšu ministrija, nespēj izteikt nekādus apsvērumus, kādā veidā tas šā gada atlikušajā laikā spētu tuvoties plānā noteiktajiem 202 miljoniem eiro. Visu akcīzes nodokļa likmju celšanu M. Kučinska valdība veica kā aizvietojumu UIN plānotajām atlaidēm no 500 līdz 200 miljoniem eiro, bet rezultātā UIN ieņēmumi praktiski ir nulle 200 miljonu eiro vietā un akcīzes nodokļa plāna izpilde atsitusies pret Baltijas iedzīvotāju maksātspējas griestiem: -5,9 miljoni attiecībā pret plānu alkoholam un vēl atsevišķi -2,3 miljoni par alu, -11,9 miljoni par naftas produktiem, -0,4 miljoni par dabasgāzi un kaut simbolisks mīnuss dažu tūkstošu eiro vērtībā pozīcijā «pārējās akcīzes preces».
Igauņu sapņi ir lipīgi murgi
Pie nespējas gūt plānotos ienākumus Latvija nonākusi pēc alkohola akcīzes likmju dubultošanas. Līdz 2017. gadā valsts šajā nodokļu veidā ieguva 161,2 miljonus eiro un atsevišķi par alu 36,8 miljonus eiro. Ar šādu ievākumu gada plāns tika pārsniegts alkoholam un alum kopā par 27 miljoniem eiro, jo savus sapņus par Ziemeļvalsts statusu bija sākusi īstenot Igaunija. Tas diemžēl ne tikai pavērsa naudas plūsmu Latvijas virzienā, bet uzsūtīja šos sapņus jeb murgus M. Kučinska valdībai Latvijā. Tā sāka atdarināt igauņus. Jā, nodokļa likmju celšana sākotnēji palielināja alkohola un alus akcīzes ieņēmumus līdz 188,9+53=241,9 miljoniem eiro 2018. gadā un mudināja sapņot tālāk par 293,8 miljoniem eiro šogad, bet tādu miljonu K. Kariņa valdībai nebūs ne šogad, ne turpmāk. Tas neizslēdz variantu, ka K. Kariņa vai kāda cita valdība palielinās akcīzes likmi vēl vairāk, nekā tai novēlējusi M. Kučinska valdība, un cerēs uz ieņēmumiem no iekšējā alkohola patēriņa. Ir pilnīgi iespējams apvērst esošo situāciju un panākt, ka turpmāk Valkas (arī Valmieras, arī Alūksnes…) iedzīvotāji dosies pirkt alkoholu uz Valgu. Kamēr vien neatmaksāsies braukt uz Valgu no Liepājas, valdība cerēs uz alkohola akcīzes ieņēmumu stabilizāciju. Šādā gadījumā valdību sagaidīs vairāki pārsteidzoši atklājumi, ka Latvijas kaimiņvalsts ir arī Lietuva un ka no Liepājas atiet prāmis uz Vāciju, kas uzņems alkohola tūristus no Latvijas tikpat laipni, kā tagad uzņem no Zviedrijas.
Arnis Kluinis
