autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Vāc parakstus par tiesībām lemt sava novada nākotni

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākusi vākt parakstus par iedzīvotāju tiesībām lemt sava novada nākotni.

Iniciatīvas pieteikumā teikts, ka valdības pašreiz piedāvātā Administratīvi teritoriālā reforma izstrādāta, nekonsultējoties ar Latvijas iedzīvotājiem un neņemot vērā ne iedzīvotāju viedokli, ne viņu pārvietošanās paradumus.

“Piemēram, Ikšķiles novadu paredzēts pievienot Ogrei, neņemot vērā, ka daudzi Ikšķilē dzīvojošie strādā Rīgā, tāpēc brauciens uz Ogri dažādu valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanai viņiem nav ne ērts, ne izdevīgs. Tāda pati situācija izveidojas arī, apvienojot Rūjienu ar Valku, un citur. Valdība, piedāvājot jaunu administratīvo teritoriju karti, nav veikusi izpēti par to, kādus pakalpojumus un kādā kvalitātē pašvaldības nodrošina šobrīd, un attiecīgi nav izskanējis arī neviens konkrēts arguments par to, vai un kādi pakalpojumi pēc reformas cilvēkiem kļūs vieglāk pieejami, lētāki, ātrāki, kvalitatīvāki vai jebkādā citā veidā izdevīgāki. Pašvaldību pakalpojumu galvenie lietotāji ir konkrēto pašvaldību iedzīvotāji. Daudzās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji ir izveidojuši vietējās kopienas ar saviem ieradumiem, tradīcijām, ar kopīgām iezīmēm un īpatnībām, specifiskiem svētkiem un to svinēšanu, amatieru kolektīviem u.tml. Daudzi cilvēki ir izvēlējušies savas dzīvesvietas un darba vietas, kā arī iegādājušies īpašumus, ņemot vērā šos apstākļus un apsvērumus,” norādīts iniciatīvā.

“Uzskatām, ka vienīgi iedzīvotāji ir tie, kuru kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ietilpst izlemt par savas dzīves telpas un savas kopienas jeb savas pašvaldības pievienošanos kādai citai pašvaldībai. Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.pants prasa vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas saskaņot ar iedzīvotājiem, īpaši norādot, ka tas darāms, ja vien iespējams, ar referendumu palīdzību. Esam pārliecināti, ka gadījumā, ja valdība veiks pietiekamu izpētes darbu un spēs savu piedāvājumu pamatot, iedzīvotāji būs gan domājoši, gan racionāli un izvēlēsies sev un savai kopienai optimālāko un vislabāk atbilstošo piedāvājumu,” pauž LRA.

Ar šo iniciatīvu tiek pieprasīts, lai valdība izstrādā un Saeima pieņem regulējumu, kas paredzētu juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas par novadu piespiedu apvienošanu. “Šim regulējumam ir jāstājas spēkā un vietējiem referendumiem jānotiek, PIRMS valdībā un Saeimā tiek pieņemts gala lēmums par vietējo pašvaldību teritoriju izmaiņām, tās apvienojot. Tādā veidā lēmumu pieņemšanā tiktu ņemtas vērā novadu iedzīvotāju intereses un viedoklis, kā arī reforma tiktu virzīta līdzsvarotas Latvijas reģionu attīstības virzienā,” uzsver iniciatīvas autori.

Kā zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atsevišķu novadu aktivitātēs saistībā ar novadu reformu nodēvējusi par nelikumīgām.

Piemēram, Ikšķiles novada dome bija nolēmusi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles pievienošanu citam – Ogres – novadam. Uz to nozares ministrs Juris Pūce reaģējis ar paziņojumu, ka novada domes lēmums par aptaujas organizēšanu nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras. Ministrs iesaistījis arī tiesībsargājošās institūcijas, lai tās izvērtē, vai Ikšķiles novada dome rīkojusies likumīgi.

Tikmēr līdzīga nepakļaušanās akcija sākusies arī Jelgavas novadā, kā rezultātā ministrs ir apturējis arī Jelgavas novada pašvaldības nolikumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. VARAM ministra ieskatā, uzdotais jautājums “Vai jūs piekrītat Jelgavas novada apvienošanai ar Jelgavas pilsētu” uz kuru ir jāatbild ar “jā” vai “nē” rada maldinošu iespaidu, ka Jelgavas novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par pašvaldību reformu.

Foto: Unplash

Pievienot komentāru