Tikai 33% no valsts autoceļiem ir labā stāvoklī
Maz ir to šoseju, kas visā garumā būtu labā vai ļoti labā stāvoklī, liecina valsts autoceļu karte. Kopumā tikai 33% no galvenajiem autoceļiem varētu saņemt šādu vērtējumu. Taču šogad situācija neuzlabosies – ceļu remonts lielākoties aprobežosies ar bedrīšu lāpīšanu.
Maz ir to šoseju, kas visā garumā būtu labā vai ļoti labā stāvoklī, liecina valsts autoceļu karte. Kopumā tikai 33% no galvenajiem autoceļiem varētu saņemt šādu vērtējumu. Taču šogad situācija neuzlabosies – ceļu remonts lielākoties aprobežosies ar bedrīšu lāpīšanu, raksta NRA.lv.
«Ceļu sabrukšanu neapstādinām, bet vismaz noturam tādā līmenī, lai nekļūst sliktāk,» autoceļu kopējo stāvokli raksturo VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže. Iemesli bēdīgajam ceļu stāvoklim esot arvien sarūkošais finansējums – valsts pamatbudžetā tā apjoms ik gadu samazinās. Šajā ziņā mūsu kaimiņi – Igaunija un Lietuva –, lai arī pēdējos gados ir samazinājuši finansējumu ceļu remontiem, tomēr joprojām piešķir gandrīz trīsreiz vairāk nekā Latvija. I. Pāže piekrīt, ka kaimiņvalstīs ceļi ir krietni labākā kārtībā. Diemžēl Latvija nepratusi izmantot savā labā krīzes gadu lētākās ceļu remontu izmaksas, kuras dotu atdevi ilgtermiņā. Tā bijusi valsts izšķiršanās – ieguldīt infrastruktūrā vai ne.
Ņemot vērā arvien sarūkošo finansējumu, par valsts naudu tiek remontēti vien nelieli posmi, ceļu rekonstrukcijai lauvas tiesa ienāk no Eiropas Savienības projektiem. «Šogad par ES naudu taps 12 objektu – daļa no tiem tiek turpināti no iepriekšējā gada. Svarīguma ziņā priekšroka tiek dota valsts galvenajiem ceļiem, piemēram, Rīgas apvedceļam. Tomēr, lai tos pilnībā savestu kārtībā, trūkst valsts līdzfinansējuma, tāpēc tie tiek remontēti tikai pa posmiem,» atzīst I. Pāže.
Tāpat nepietiek naudas jauno ceļu uzturēšanai. «Lai arī Eiropas komisija atzina, ka kopumā ceļi par ES naudu izbūvēti pietiekami labi, tomēr tā pārmeta, ka tie netiek uzturēti kārtībā. Tāpat ir pārmetumi par kvalitāti, piemēram, šuvēm – salaiduma vietas dažos objektos nav izdevies izveidot tik labas, kā vajadzētu. Tā ir taisnība, taču mēs nevaram remontēt tos ceļus, kas pabeigti pirms astoņiem līdz desmit gadiem, ja blakus ir ceļš, kas ir uz sabrukšanas robežas,» taisnojas LVC vadītājs.
Galvenais mīnuss šajā nozarē esot stabilitātes trūkums. «Arī šis gads mums ir mīnus pieci miljoni latu,» sūrojas I. Pāže, piebilstot, ka LVC šobrīd iesniegusi Finanšu ministrijai lūgumu piešķirt papildu līdzekļus. «Ja darbus nevar ieplānot vairākus gadus uz priekšu, tāpat arī tiem atbilstošu finansējumu, tad tas ļoti apgrūtina. Jau gadiem tiek runāts par autoceļu fonda atjaunošanu, taču tā arī viss paliek runāšanas līmenī. Šobrīd tiek solīts, ka tas tiks atjaunots nākamgad, bet pārliecības par to nav. Ja būtu šī nauda, mēs varētu konkursus sludināt jau ziemā, lai uz pavasari varētu sākt strādāt. Taču šobrīd tā nenotiek: konkursi tiek sludināti tad, kad ienāk nauda, to rezultāti parasti tiek apstrīdēti – process ievelkas, un darbi reāli tiek sākti vasaras otrajā pusē. Tieši šāds scenārijs bremzē remontu Daugavpils šosejas posmā Ķegums–Lielvārde, Jūrmalas ceļa Slokas posmā,» teic LVC vadītājs.
Vaicāts par to, vai sliktie ceļi nerada robu LVC kasē, tiesājoties ar autovadītājiem, kuru braucamie cieš no bedrainajām brauktuvēm, I. Pāže atbild īsi: «Soda naudas nemaksājam. Tiesājamies un cenšamies pierādīt, ka par bedrēm un nelīdzenu ceļu ziņo laikus uzliktas brīdinājuma zīmes, tajā skaitā – par ātruma ierobežojumu. Diemžēl Latvijas autobraucēju kultūra ir diezgan zema: daudzi neievēro šīs zīmes, brauc krietni ātrāk, tāpēc nespēj izvairīties no bedrēm.»
