Tiesneses “ex parte” saruna ar prokuroru liek apšaubīt tiesas objektivitāti
Pagājušo trešdien t. s. Lemberga prāvā tiesas sēdes faktiski starpbrīdī starp tiesnesi Ligitu Kuzmani un prokuroru Juri Jurisu notika neformāla saruna, kurā tiesnese aicināja prokuroru pieteikt lūgumu – drošības līdzekļa maiņu visiem trijiem šajā lietā apsūdzētajiem. Saruna ir ierakstīta, un runātais ir skaidri saklausāms, vēsta NRA.lv.
Pēc trešdienas tiesas sēdē kārtējā izsludinātā desmit minūšu pārtraukuma procesa dalībnieki atgriezās tiesas zālē. Savas vietas ieņēma arī tiesas sastāvs. Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone konstatēja, ka tiesas zālē no pārtraukuma nav atgriezies uzņēmējs Anrijs Lembergs.
Parasti šādos gadījumos, ja kāds ir nedaudz aizkavējies, liela brēka netiek celta. Tiesas sekretāre iziet gaitenī un noklīdušo procesa dalībnieku aicina turpināt krimināltiesisko attiecību regulēšanas procesu.
Taču šoreiz Anrija Lemberga burtiski dažu minūšu aizķeršanās brīdī norisinājās dialogs starp tiesnesi un prokuroru, un, kas zina, kā tas viss būtu beidzies, ja dialoga laikā Anrijs Lembergs nebūtu paspējis atgriezties tiesas zālē.
I. Jansone: – Sēdieties! Anrijs Lembergs kaut kur tur staigāja. Ir desmit minūtes pagājušas. Viņš tur bija. Tur pie loga.
Prokurors Juris Juriss: – Aizmuka!
I. Jansone: – Nu, tad lemsim. Nē, nē, bija. Bija tur.
Tiesnese Ligita Kuzmane: – Piesakiet lūgumu nogrozīt drošības līdzekļus visiem! Momentā izskatīsim!
Advokāts Genādijs Ivankins: – Labi, ka es nedzirdēju.
L. Kuzmane: – Ļoti labi!
I. Jansone: – Tā! Varam turpināt!
Lai noskaidrotu, vai tā ir ierasta prakse solīt prokuroram grozīt drošības līdzekli pirms pamatojuma uzklausīšanas, Neatkarīgā lūdza Aivara Lemberga advokātu Māri Gruduli noklausīties iepriekš minēto audioieraksta fragmentu.
Dzirdēto viņš nodēvēja par nepieņemamu tiesas varas rīcību. Pēc viņa domām, notikušais dodot pamatu apšaubīt tiesas objektivitāti un pieteikt tiesnesei noraidījumu.
Pēc advokāta domām, no tiesneses un prokurora sarunas izriet, ka tiesnese pēc savas iniciatīvas mudina prokuroru iesniegt lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu un faktiski visa tiesas sastāva vārdā pauž apsolījumu «momentā nogrozīt» drošības līdzekļus visiem apsūdzētajiem.
«Šāda tiesas rīcība acīm redzami norāda uz to, ka ex parte sarunās iesaistītā tiesnese neatbilst objektīvas tiesas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. daļā. Šī konvencijas norma paredz personas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu objektīvā tiesā,» skaidroja advokāts.
Viņš norādīja, ka, atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai, tiesa nav atzīstama par objektīvu, ja tiesnesis ir atļāvies demonstrēt savu nelabvēlīgo attieksmi pret tiesājamo, vēl pirms tiesas sēdē izlemts attiecīgais jautājums.
Pēc advokāta domām, tiesnese ir radījusi priekšstatu par izlemjamo jautājumu ne tikai sev, bet arī valsts apsūdzības uzturētājiem. Ar savu rīcību tiesnese mudinājusi prokuroru iesniegt attiecīgu lūgumu, kura apmierināšana ir saistīta ar nelabvēlīgu seku radīšanu apsūdzētajiem.
Advokāts norādīja, ka tiesneses saruna ar prokuroru no apsūdzēto puses var tikt uztverta kā viņiem naidīga. Tādā gadījumā šādu attieksmi paudušai tiesnesei ir sevi jāatstata no lietas izskatīšanas, jo, turpinot lietas izskatīšanu, netiktu nodrošināta prasība pēc lietas izskatīšanas objektīvā tiesā.
Pēc M. Gruduļa teiktā, audioieraksts satur ziņas par to, ka «tiesa un prokurors ved ex parte sarunas, kas jau pats par sevi ir tiesnešu Ētikas kodeksa 3. kanona pārkāpums. Sarunas laikā tiesnese pati pēc savas iniciatīvas mudina prokuroru iesniegt lūgumu par drošības līdzekļa «nogrozīšanu», faktiski visa tiesas sastāva vārdā apsolot to visiem «momentā izskatīt». Šāda tiesas rīcība ir acīm redzami naidīgas attieksmes paušana pret visiem apsūdzētajiem, kas nav savienojama ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā nostiprinātajiem objektīvas tiesas kritērijiem».
Pēc advokāta domām, procesa virzītājam vai likumā noteiktām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc tiesneses līdzdalība procesā, pie nosacījuma, ja viņa pati sevi nav atstatījusi.
«Nepieņemot noraidījumu un neatstatot no lietas izskatīšanas tiesnesi, kura ex parte sarunās paudusi naidīgu attieksmi pret apsūdzētajiem, viss tiesas sastāvs tiktu pakļauts šaubām par tiesas sastāva likumību. Šāda atziņa izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses,» teica aizstāvis.
«Minētā iemesla dēļ lietas turpmāka iztiesāšana šādā sastāvā būtu acīm redzama lietas izskatīšanas novilcināšana un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā garantēto tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā pārkāpšana,» norādīja advokāts.
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats
