Tiesībsargs: neveikli skrienam ratiem pa priekšu
Tiesībsargs Juris Jansons kritiski vērtē pašreizējo Veselības ministrijas pieeju veselības aprūpes finansēšanas sistēmas reformai.
«Valsts obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kurā iedzīvotājiem ik gadu nāktos maksāt vismaz 300 eiro par obligāto veselības apdrošināšanu, bez garantijas, ka veselības aprūpes pakalpojums tiks saņemts un ka kaut kas mainīsies, neko nerisina, bet gan tikai rada jautājumus,» NRA.lv norāda tiesībsargs.
J. Jansons asi kritizēja arī kādreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes virzīto Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, uzskatot, ka likums situāciju un pieejamību veselības aprūpei vēl vairāk pasliktinās. Arī tagad tiesībsargs pietiekami kritiski raugās uz apspriešanai piedāvātajām izmaiņām. «Vispirms neatrisinot veselības aprūpes fundamentālās problēmas, valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana būtu pielīdzināma tādai neveiklai skriešanai pa priekšu ratiem. Turklāt nebūt nešķiet, ka Latvijas Bankas piedāvātais Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis nodrošinās tikai iedzīvotāju intereses veselības aprūpes jomā,» norāda J. Jansons. Viņš pozitīvi novērtē veselības ministres un valdības vēlmi jau līdz vasaras beigām izlemt jautājumu par valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tomēr atkārtoti vēlas vērst sabiedrības uzmanību – «kamēr vien nebūs skaidras veselības sistēmas reformas un jau tagad nebūs veikts veselības aprūpes sistēmā ieguldīto līdzekļu izlietojuma audits, ir bezatbildīgi runāt par pilnvērtīgu valsts obligāto veselības apdrošināšanu».
Veselības ministrija pašlaik publiskojusi trīs variantus veselības aprūpes finansēšanai, no kuriem pati veselības ministre Anda Čakša atbalsta vienu – veselības aprūpes finansēšanu no sociālā budžeta. Otrs variants paredz ieviest jaunu veselības maksājumu. Publiski tiek apspriesti arī citi varianti. Tiesībsargs, izvērtējot piedāvātos valsts obligātās veselības apdrošināšanas modeļus, uzsver, ka ar lielu piesardzību ir vērtējams Latvijas Bankas piedāvātais modelis. «Neskatoties uz Latvijas Bankas pašas pausto, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis ir necaurskatāms, tā neatlaidīgi cenšas pārliecināt, ka vislabākais risinājums būtu obligāto veselības apdrošināšanu uzticēt privātajam biznesam. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka privātā biznesa galvenais mērķis ir gūt peļņu, un vai tiešām valsts spēs nodrošināt savas starptautiski uzņemtās saistības par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu pilnīgi visiem saviem iedzīvotājiem?» saka tiesībsargs. Pasaules turīgajās valstīs darbojas privāto apdrošinātāju iesaiste, taču iespēja no sociāli ekonomiskā viedokļa patiesi iedzīvināt šādu sistēmu Latvijā ir apšaubāma un tā potenciāli var novest pie cilvēktiesību pārkāpumiem.
Inga Paparde
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
