Tautas vēlēta prezidenta iecere cieš nominālu zaudējumu
Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums grozīt Satversmi, lai valsts prezidenta ievēlēšanu uzticētu tautai, pirmo pārbaudījumu komisijās nav izturējis. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo ierosinājumu noraidījusi.
Jau vēstīts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura ilgstoši pretojās iecerei Valsts prezidentu Saeimā vēlēt atklātā balsojumā, iesniedza savus priekšlikumus Satversmes grozījumiem. Šo soli Saeimā uztvēra kā mēģinājumu torpedēt Latvijas Reģionu apvienības ierosināto atklāto balsojumu Saeimā, taču pret ZZS priekšlikumu balsot Saeimas vairākums pirms vēlēšanām nespēja un nodeva to izskatīšanai komisijās, raksta NRA.lv.
Idejas par tautas vēlētu prezidentu pretinieki pauž viedokli, ka sabiedrība nav pietiekami nobriedusi, lai vēlētu valsts augstāko amatpersonu.
Pirmā ZZS priekšlikumu vērtēja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kuras trešdienas sēdē ar divām balsīm par nepietika, lai priekšlikumu atbalstītu. Tiesa, iznākums varētu būt diametrāli pretējs, ja vien līdz vēlēšanām nebūtu atlikušas vien pāris dienas un Saeimas deputāti nesteigtu izmantot pēdējo iespēju uzrunāt potenciālo vēlētāju – no desmit komisijas deputātiem uz tās sēdi bija ieradušies vien pieci. Turklāt trūka gan ZZS ideju atbalstošās Saskaņas pārstāvju, gan pa vienam deputātam no Nacionālās apvienības un ZZS.
Komisijas priekšsēdētāju Vitāliju Orlovu trešdien aizvietojošā Nacionālo apvienību pārstāvošā Janīna Kursīte-Pakule, kas atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu, Neatkarīgajai atzina, ka pāreja uz šādu kārtību būs ļoti sarežģīta, taču trūkumi ir gan Saeimas vēlēta, gan tautas vēlēta prezidenta sistēmā un viņa labprātāk šo pienākumu uzticētu tautai, ne politiķiem.
Idejas par tautas vēlētu prezidentu pretinieki pauž viedokli, ka sabiedrība nav pietiekami nobriedusi, lai vēlētu valsts augstāko amatpersonu, un var ievēlēt tādu prezidentu, kas nelabvēlīgi ietekmētu valsts līdzšinējo Rietumu vērtībās balstīto kursu.
Taču tam nepiekrīt eksperti.
Valsts prezidenta vēlēšanu sistēmas iespējamo maiņu un no tā izrietošās sekas ilgstoši pētījušais Saeimas deputāts Ringolds Balodis ir pārliecināts, ka problēmas nav jāmeklē sabiedrībā, bet pašos politiķos.
Viņš atbalsta prezidenta ievēlēšanas uzticēšanu tautai, taču par to, ka politiķi paši tam nav gatavi, liecinot ZZS iesniegtie Satversmes grozījumi, kuros Saeimai saglabāta vara pār prezidentu. Proti, paredzētas Saeimas divu trešdaļu deputātu tiesības rosināt prezidenta atstādināšanu, kas jāapstiprina referendumā. Eksperts atzīst, ka jābūt mehānismam prezidenta atsaukšanai, taču ne šādam – tautas vēlētam prezidentam jābūt varai pār Saeimu, nevis otrādi.
«Ne jau mūsu tauta ir stulba, politika tam nav gatava,» saka politologs Filips Rajevskis un piebilst, ka, vērojot politiķus, kas vēlēšanu karstumā gatavi sasolīt jebko, lai tik taptu ievēlēti, un, cenšoties saglabāt amatu, neapdomīgos solījumus arī pildīt, viņā nostiprinājusies pārliecība, ka vismaz pagaidām Latvijā tautas vēlēts un ar plašākām pilnvarām nodrošināts prezidents nav vajadzīgs.
Arī publisko tiesību eksperts Arvīds Dravnieks uzskata, ka tautai uzticēta prezidenta ievēlēšana paģēr arī tā pilnvaru paplašināšanu, bet tas, ņemot vērā pašreizējo politikas kultūru, varētu būt solītis tuvāk autoritāram režīmam. Vērtēt sabiedrības spēju izraudzīties labāko kandidātu viņš neuzņēmās.
Jānis Lasmanis
Foto: F64
