Pirms vairāk nekā 10 gadiem, uzsākot platjoslas interneta “vidējās jūdzes” izbūvi, kas ir starpposms starp maģistrālajām platjoslas interneta līnijām un apdzīvotām vietām, valsts vēlējās nodrošināt stabilu interneta piekļuvi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Saskaņā ar ieceri, par Eiropas Savienības (ES) un valsts... (Turpināt lasīt)
Likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā. Kopš 2015. gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk... (Turpināt lasīt)
Talsu novada iedzīvotāji nevar justies droši, ka tiem ikdienā nepieciešamie komunālie un īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumi būs pieejami ilgtermiņā. Pakalpojumus sniedzošās un Talsu novada domei piederošās kapitālsabiedrības darbojas ar zaudējumiem, nav spējīgas no apgrozāmajiem līdzekļiem pilnībā nosegt savas īstermiņa saistības un... (Turpināt lasīt)
Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī gadu gaitā ir ieguldīts 1 miljards eiro, Valsts kontrole (VK) revīzijā secinājusi, ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir neatrisinātas jautājumi un vēl daudz... (Turpināt lasīt)
Arī Iekšlietu ministrijas jomā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, secinājusi Valsts kontrole. Tā turpina vērtēt, vai un kā valsts iestādes, kuras iegādājās maskas un dezinfekcijas līdzekļus, ievēroja iepirkumu normas, pat ja... (Turpināt lasīt)
Lai samazinātu tranzīta miljonu zaudējumus, uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ķēries pie nomas cenu celšanas tam piederošajos īpašumos. Jauno biznesa modeli uz savas ādas sajutis kokapstrādes uzņēmums Suntažos, kam nomas maksa pacelta divpadsmit reizes. Summas nav milzīgas, taču nesamērīgas mazajam ciematam.... (Turpināt lasīt)
Vērienīgi Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekti, kuros bija plānots ieguldīt vismaz 534 miljonus eiro, tai skaitā 454 miljonus eiro Kohēzijas fonda finansējuma, iecerētajā laikā un apjomā neīstenosies. Valsts kontrole pēc revīzijas, kas tika pabeigta marta vidū, atzīst, ka to izraisījušas... (Turpināt lasīt)
Izdienas pensiju saistību pieaugošais slogs uz valsts budžetu ir hroniska problēma, kas būtu jārisina, LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Kā zināms, Valsts kontrole (VK) ir noslēgusi finanšu revīzijas par 2019. gada pārskatiem 24 ministrijām un... (Turpināt lasīt)
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) pārmetumiem, ka ģimenes ārstiem ir samazinātas kvalitātes prasības. “Es nevaru piekrist formulējumam par [samazinātajām ģimenes ārstu darba kvalitātes prasībām]. Veselības ministrija kvalitātes un snieguma uzraudzību turpina, nav plānots neko samazināt,” uzsvēra... (Turpināt lasīt)
Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība. Šāds skarbs secinājums... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
