Viņš vēl neprognozē, vai uz biedrības bāzes kādreiz varētu izveidot partiju, jo tagad neviens nevarot paredzēt, kas būs pēc trijiem gadiem, kad beigsies šīs Saeimas pilnvaras. Atsevišķi šīs grupas deputāti ir pieļāvuši, ka varētu startēt uz nākamo Saeimu arī no kādas jau esošās partijas saraksta, raksta Apollo.lv.

Zinot, cik grūti jaunu un spēcīgu partiju ir bijis izveidot tādiem spilgtiem līderiem kā bijušajam Pilsoniskās savienības priekšsēdim Ģirtam Valdim Kristovskim vai bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, pagaidām nav redzams, kā tas varētu izdoties mazāk pazīstamiem politiķiem, uzsver laikraksts.

Olšteins neatklāja, kā varētu dēvēt jauno biedrību, taču, stāstot par to, viņš uzsvērti runāja par tās ideoloģiju — tā būšot liberāla organizācija «stipri pa labi», akcentējot ekonomiskos jautājumus.

Jau iepriekš bija izskanējis, ka tiem, kuru interesēs bijusi sešnieka atšķelšana, ar to ir par maz, un mērķis esot lielākos apmēros paretināt ZRP rindas reģionos. Olšteins to noliedz — biedrības nodoms neesot pārvilināt cilvēkus no citiem politiskajiem spēkiem, bet gan pulcēt jaunus domubiedrus, kas deputātus uzmeklējot Saeimā vai rakstot vēstules. Iepriekš, sazinoties ar ZRP nodaļām, to pārstāvji arī apgalvoja, ka cilvēku pāriešana pie Olšteina nenotiekot.

“Ja man tiktu jautāts, kad ir labākais brīdis kompānijas pārdošanai, es teiktu, ka pēc tam, kad ir gatavs biznesa plāns un mēs varam skaidri parādīt, ka to, ko mēs apņemamies, mēs arī izpildām, jo tieši šis apstāklis varētu pārliecināt investorus. Nav daudz aviokompāniju, kas šobrīd strādā bez parādiem, taču mūsu darbības plānā ir trīs galvenie elementi – stratēģija, izmaksu mazināšana un ieņēmumi,” teica Gauss.

Viņš atzina, ka iepriekš ieņēmumu puse “airBaltic” bija atstāsta novārtā: “No vienas puses, mērķis bija pārdot pēc iespējas daudz lētu biļešu, kas atbilst zemo cenu aviosabiedrības stratēģijai, vienlaikus par augstu maksu piedāvājot papildu servisu. Šāda kombinācija nestrādā. Nākamā lieta, kam, manuprāt, netika pievērsta pietiekami liela uzmanība, ir izmaksu kontrole. Visi šie ārpus lidsabiedrības no iepriekšējā akcionāra puses izvietotie elementi nodarīja “airBaltic” lielus zaudējumus, kas tagad arī atspoguļojas aviosabiedrības finanšu rezultātos.”

Savukārt valstij ilgtermiņā būtu jābūt mazākuma akcionāram aviokompānijā “airBaltic”, Gauss atzina piektdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes. Viņaprāt, valdībai vajadzētu būt atvērtai jebkāda investora piedāvājumam iegādāties “airBaltic”.

“Jāskatās, kurš investors vislabāk atbildīs “airBaltic” izstrādātajam biznesa plānam. Taču nevajadzētu ierobežot investoru izvēli, koncentrējoties uz vienu reģionu. Mēs noteikti interesētos par vietējo reģionu, jo šeit mums ir labas pozīcijas, bet, protams, neatraidīsim investorus arī no attālākiem reģioniem, kas meklē iespējas Eiropas tirgū,” teica Gauss.

Viņš gan piebilda, ka vēl pirms investora piesaistes, ir jāstabilizē “airBaltic” pie kā šobrīd tiek strādāts, ziņo BNS. “Valstij nevajadzētu saglabāt vairākuma akciju. Ilgtermiņā, droši vien, vajadzētu būt mazākuma akcionāram. Taču valstij vajadzētu saglabāt dalību kompānijā, lai kontrolētu procesus. Daudz lietu izdarīt vienkāršāk, ja ir privātais akcionārs,” piebilda Gauss.

Saeima 15.decembrī atbalstīja “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanu par 57,6 miljoniem latu, ko 13.decembrī atbalstīja arī valdībā.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija 30.novembrī iegādājās “airBaltic” privātajam akcionāram “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) piederošos 47,2% lidsabiedrības akciju. Akcijas iegādātas par to nominālvērtību – 224 453 latiem. Tādējādi valsts ir kļuvusi par 99,8% “airBaltic” akciju īpašnieci. “Latvijas krājbankai” ieķīlātās akcijas ministrija iegādājās uz pirmpirkuma tiesību pamata, raksta IR.LV.

Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedoklis par šo versiju ir polārs: 43% piekrīt, ka šāda versija ir iespējama (14% pilnībā piekrīt un 29% drīzāk piekrīt šai versijai), savukārt 36% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nepiekrīt šādai versijai (28% drīzāk nepiekrīt un 8% pilnībā nepiekrīt, ka tagadējā valdība varētu krist 2012. gada martā, kā rezultātā 2012.gada maijā tiktu izveidota jauna valdība ar Saskaņas centru).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.

Salīdzinoši biežāk versijai, ka tagadējā valdība varētu krist 2012. gada martā, kā rezultātā 2012.gada maijā tiktu izveidota jauna valdība ar Saskaņas centru, piekrīt nepilsoņi, krievi un cittautieši, kā arī Rīgā un Latgalē dzīvojošie.

Salīdzinoši retāk šādai versijai piekrīt latvieši, pierīgā , kā arī lauku teritorijās dzīvojošie.

Lielai daļai (21%) aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jauno valdību atbalstīja ne tikai to veidojošās partijas “Vienotība”, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība un seši neatkarīgie deputāti, bet arī opozīcijas deputāts Ingmārs Līdaka no Zaļo un zemnieku savienības, raksta NRA.lv.

Balsojumā nepiedalījās ZZS deputāti Ilona Jurševska, Kārlis Seržants un Viktors Jakovļevs no “Saskaņas centra”.

Valdis Dombrovskis ir Latvijas Ministru prezidents kopš 2009.gada 12.marta, viņš premjera pienākumus uzņemas jau trešo reizi.

Jaunajā valdībā aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (“Vienotība”), ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs (Zatlera Reformu partija, ZRP), ekonomikas ministrs – Daniels Pavļuts, kurš stāsies ZRP, finanšu ministrs – Andris Vilks (“Vienotība”), iekšlietu – Rihards Kozlovskis (ZRP), izglītības un zinātnes ministrs – Roberts Ķīlis, kurš būs ZRP atbildībā, kultūras ministre – Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), labklājības ministre – Ilze Viņķele (“Vienotība”), satiksmes ministrs – Aivis Ronis, kurš būs “Vienotības” un ZRP atbildībā, tieslietu ministrs – Gaidis Bērziņš (NA), veselības ministre – Ingrīda Circene (“Vienotība”), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Edmunds Sprūdžs (ZRP) un zemkopības ministre – Laimdota Straujuma, kura būs “Vienotības” atbildībā.

Koalīciju veido trīs partijas – “Vienotība”, ZRP, Nacionālā apvienība – un seši ZRP pametušie deputāti – Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs. Koalīcijai parlamentā ir 56 balsis.

Savukārt opozīcijā darbosies Zaļo un zemnieku savienība un vēlēšanu uzvarētājs “Saskaņas centrs”.

Intervijā radio «Baltkom 93,9» Ušakovs apgalvo, ka viņam nav ne mazāko šaubu par šādu pavērsienu.

«Man pat nav šaubu, ka tā notiks. Esmu absolūti pārliecināts, ka konsolidējot budžetu, viņi centīsies to maksimāli darīt uz Rīgas pašvaldības rēķina» pauda Ušakovs.

Viņš tāpat uzskata, ka valsts pašvaldībai varētu daļēji liegt palīdzību sociālajos jautājumos, raksta Apollo.lv.

«Noteikti būs runa par to, ka valdība pārstās finansēt tā saucamo «sociālo spilvenu», tas ir valdība pārstās līdzfinansēt sociālos pabalstus. Jā, tas būs ļoti nepatīkams, sāpīgs sitiens Rīgas budžeta rezervei. Pagaidām, pat ja valdība mums visu nogriež, rezerve vienalga ir,» sacīja mērs.

Sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» Lembergs sacīja, ka arī par Saeimas priekšsēdētāja biedru ievēlētais nacionālās apvienības VL-TB/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs bez ZZS nebūtu ticis pie šī amata.

Šo ZZS atbalstu Lembergs pamatoja ar to, ka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis bija vienojies – ZZS dos arī savu balsi. «Ar ZZS ir grūti vienoties, bet, kad vienojas, tad tas ir strikti,» sacīja Lembergs.

Viņš arī skaidroja, ka Saeimas prezidijs bija jāievēl nevilcinoties, jo bez tā nevar turpināt strādāt, raksta Apollo.lv.

Jau vēstīts, ka par 11.Saeimas priekšsēdētāju otrdien pārvēlēta Āboltiņa. Pirmdien deputāti divās balsojuma kārtās nesniedza pietiekamu atbalstu Zatlera reformu partijas līdera Valda Zatlera ievēlēšanai šajā amatā. Savukārt trešdien jau izskanēja ziņas, ka divi deputāti no «Vienotības» atzinuši – viņi balsojuši pret Zatleru.

Tiekoties ar tiesiskuma un reformu koalīcijas pārstāvjiem, Valsts prezidents A. Bērziņš otrdien vēlreiz guva apliecinājumu, ka partijas joprojām paliek pie trīs politisko spēku un no ZRP aizgājušo sešu deputātu veidotās koalīcijas varianta.

Neraugoties uz to, ka prezidents sarunas gaitā vairākkārt uzsvēra nepieciešamību veidot pēc iespējas plašāku valdību – pieaicinot ministrus no katras Saeimā iekļuvušās partijas, politisko spēku pārstāvji par šādu koalīciju nespēja vienoties.

«A. Bērziņš izteica priekšlikumu V. Dombrovskim veidot tādu Ministru kabineta sastāvu, kurā pēc premjera kandidāta individuālas izvēles darbam valdībā tiktu pieaicināti visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji. Valsts prezidents uzsvēra, ka iepriekš notikušajās sarunās visu politisko spēku pārstāvji apstiprinājuši savu piekrišanu strādāt V. Dombrovska vadītā valdībā,» teikts Valsts prezidenta preses dienesta izplatītajā paziņojumā.

Lai dotu iespēju partijām vienoties par varavīksnes valdību, A. Bērziņš Valdi Dombrovski, Valdi Zatleru un Raivi Dzintaru atstāja vienus. «Pēc viedokļu apmaiņas starp triju koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvjiem vienota pozīcija netika panākta, paliekot pie sākotnējā trīs partiju piedāvājuma, vienlaikus apliecinot visu trīs politisko spēku atbildību par jaunveidojamo koalīciju 50+6 formātā un par visiem šobrīd nominētajiem ministru amata kandidātiem,» teikts paziņojumā. Arī Vienotību pārstāvošā Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa sarunā ar Valsts prezidentu apliecinājusi, ka cita modeļa koalīcija šobrīd nav aktuāla.

Valsts prezidents piekāpjas stūrgalvības priekšā

«Ņemot vērā, ka atsevišķu partiju iezīmētās «sarkanās līnijas» ir kļuvušas par nepārvaramu šķērsli valstiskai pieejai nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī novērtējot vakar un šodien notikušās sarunas ar Saeimā ievēlēto politisko spēku vadītājiem, Valsts prezidents uzskata, ka ilgāka vilcināšanās valdības veidošanā var radīt nopietnu apdraudējumu darbam pie nākamā gada valsts budžeta,» teikts paziņojumā. Līdz ar to šā brīža koalīcijas modelis ir vienīgais, kas pašlaik dod reālu iespēju izveidot valdību. Tomēr A. Bērziņš uzskata, ka partijas joprojām var uzlabot modeli, paplašinot koalīciju.

Prezidents sarunās arī pauda bažas par četriem ministru kandidātiem. Pietiek.com informē, ka trīs no tiem ir ZRP izvirzītie – izglītības un zinātnes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un ekonomikas ministra kandidāti. Iebildumi A. Bērziņam bijuši arī pret Nacionālās apvienības izvirzīto kultūras ministra kandidātu.

Pretēji Valsts prezidenta izplatītajā ziņojumā paustajam, V. Dombrovskis pēc tikšanās ar A. Bērziņu pauda viedokli, ka prezidenta otrdien paustās šaubas par Olšteina sešnieka uzticamību šajā tikšanās reizē ir izkliedētas, jo koalīcijas dalībniekiem izdevies viņu pārliecināt par ZRP pametušo deputātu lojalitāti viņa veidotajai valdībai. Esot pamats domāt, ka pārsteigumus pārbēdzēji nesagādāšot arī balsojumā par budžetu.

Atzīdams paveikto darbu, V. Dombrovskis uzteica ZRP sasniegto vienošanos ar atkritējiem par sadarbības līguma slēgšanu.

V. Zatlers atzina, ka viņa partiju pametušo deputātu rīcība ir vērtējama no ētikas viedokļa, taču neesot ne mazāko šaubu, ka šie deputāti ir uzticīgi koalīcijai un tai joprojām ir pārliecinošas 56 balsis.

V. Dombrovskis arī apliecināja, ka iespēja jaunajā valdībā pieaicināt bezpartejisko, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto zemkopības ministru Jāni Dūklavu apsvērta, taču tā esot bijusi tikai teoretizēšana un oficiālu uzaicinājumu no V. Dombrovska ZZS nav saņēmusi. Šāds kompromiss valdībai piesaistītu papildu balsis no ZZS, kas ļautu tai strādāt pārliecinošāk.

ZZS un zemkopības ministra pieminēšana ļāva

V. Zatleram atkal atgādināt par viņa partijas novilktajām sarkanajām līnijām. Norādīdams, ka pašreizējā koalīcija ir stabila un ilgtspējīga, viņš teica: «Ja pamats ir stingrs, tad nav nepieciešams laist iekšā kaut kādus tārpus.»

V. Dombrovskis, cenšoties labot kārtējo V. Zatlera nepārdomāto izteicienu, uzsvēra, ka J. Dūklavs, strādājot viņa valdībā, ir pierādījis, ka ir augstas raudzes profesionālis, un ministram nav ko pārmest. Arī V. Zatlers, iespējams, attapies, ko un kā pateicis, steidza labot, ka pret J. Dūklavu viņam nav nekādu pretenziju. Nepatiku pret šo kandidātu radot tā saikne ar ZZS un šā politiskā spēka iespējamā ietekme uz augsto amatpersonu.

Balsojums par jauno valdību, tomēr, būs iespējams tikai tad, kad par katru ministra amata kandidātu savu vērtējumu būs devušas atbildīgās institūcijas, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver, ka ir svarīgi valdību apstiprināt vēl šonedēļ, lai V. Dombrovskis nedēļas nogalē varētu doties uz Briselē notiekošo finanšu samitu un pārstāvēt valsti kā jaunās valdības vadītājs. Tomēr tas, visticamāk, nebūs iespējams, jo KNAB tik ātri nespēs prezidentam sniegt savu ministru kandidātu vērtējumu – iestāde vēl pat nav saņēmusi oficiālu iesniegumu izvērtēt tos, Neatkarīgajai apliecināja biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.

Opozīcijā palikušais Saskaņas centrs vēl pirms balsojuma prognozē, ka valdībai nebūs ilgs mūžs. Savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis ir vēl skarbāks savās prognozēs – valdība nenodzīvošot pat līdz Ziemassvētkiem.

To netieši apstiprina arī politikas eksperti, kas norāda, ka koalīcija, pretēji tās pārstāvju apgalvojumiem, dibināta uz nestabiliem pamatiem.

***

Politisko partiju izvirzītie ministru amatu kandidāti

Vienotība

Finanšu ministrija – Andris Vilks (ieņem šo amatu arī pašlaik)

Aizsardzības ministrija – Artis Pabriks (ieņem šo amatu arī pašlaik)

Labklājības ministrija – Ilze Viņķele (Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre)

Veselības ministrija – Ingrīda Circene (šo amatu Einara Repšes valdībā ieņēma arī laikā no 2002. līdz 2004. gadam)

Zemkopības ministrija – Laimdota Straujuma (valsts sekretāra vietniece Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā)

Zatlera Reformu partija

Izglītības un zinātnes ministrija – Roberts Ķīlis (sociālantropologs)

Iekšlietu ministrija – Rihards Kozlovskis (ZRP valdes loceklis)

Ārlietu ministrija – Edgars Rinkēvičs (Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Zatlera prezidentūras laikā)

Ekonomikas ministrija – Daniels Pavļuts (Swedbank korporatīvo komunikāciju vadītājs)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – Edmunds Sprūdžs (uzņēmējs informācijas tehnoloģiju nozarē)

Nacionālā apvienība

Kultūras ministrija – Žanete JaunzemeGrende (bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja)

Tieslietu ministrija – Jānis Bordāns (advokāts)

Seši bezpartijiskie deputāti un Vienotība dalīs politisko atbildību par Satiksmes ministriju, kuras vadību vēlas uzticēt diplomātam Aivim Ronim.

Sarunā «Radio 101» premjers sacīja, ka šis «2+2» būtu paplašinātās koalīcijas modelis, kurā būtu četras partijas – koalīcijas kodols «Vienotība» un Zatlera reformu partija (ZRP), bet ar «Saskaņas centru» (SC) un Nacionālo apvienību tiktu slēgts sadarbības līgums.

Šāds savdabīgs koalīcijas modelis paredzētu, ka SC un NA varētu deleģēt savus ministrus darbam valdība, raksta Apollo.lv.

«Šādā gadījumā ZRP uzņemtos atbildību par SC ministriem, bet «Vienotība» par NA ministriem,» teica premjers.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šādā gadījumā darbs valdībā būtu daudz sarežģītāks. «Mēs joprojām nemainām viedokli, ka būtu jāveido trīs partiju koalīcija,» – tā Dombrovskis.

«Arī jaunievēlētā būs darboties spējīga. Pamatgrūtības ir pieņemto lēmuma realizēšanā tieši valdībā. Tas ir atslēgas jautājums – kādu varēs izveidot valdību,» teica Bērziņš, norādot, ka viņa izvirzītās prasības premjeram un ministriem ir neatkarīgas no tā, kāda izveidojas koalīcija.

Bērziņš uzskata, ka līdzšinējā valdība dažādu lēmumu pieņemšanā nerīkojas vienoti, un tā ir problēma, kas nebija tik izteikta iepriekšējās valdībās, raksta Apollo.lv. «Nebija tik izteikts dalījums pa partijām. Svarīgi, lai valdība strādātu ka valdība, nevis kā atsevišķu partiju grupas,» norādīja Bērziņš, atzīstot, ka atbildība par šādas vienotas valdības nodrošināšanu būtu jāuzņemas premjeram.

Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem Valsts prezidents izdarīs savu izvēli 11.Saeimas vēlēšanās, Bērziņš atzina, ka viņa apsvērumi esot ļoti praktiski. «Es skatos uz [vēlēšanu] sarakstiem tā – kas ir tie cilvēki, kas reāli dzīvē sevi ir parādījuši… ne tikai politikā, bet kas kaut ko ir sasnieguši. Nav jau bāzes, pēc kuras novērtēt. Man tik daudz ir vakarā jāgatavojas; es nevaru sekot presē tam, kas notiek. Iepriekšējā darbība ir visdrošākais rādītājs. Ja tās nav, tad nav, pēc kā novērtēt,» tā prezidents.

Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess tikās ar uzvarējušās Reformu partijas priekšsēdētāju Andrusu Ansipu un parakstīja pavēli par Andrusa Ansipa iecelšanu premjerministra kandidāta kārtā un uzdeva viņam izveidot jauno Igaunijas valdību, raksta LV.LV.

Andrusam Ansipam tas izdevās ātri – triju dienu laikā, jo izpalika garās pārrunas ar visām politiskajām partijām par ieņemamām ministru vietām. A. Ansips bija nolēmis veidot jauno valdību no divu politisko partiju pārstāvjiem: Reformu partijas un “Isamaa ja Res Publica liit”. Šīs abas partijas jau veidoja iepriekšējo valdību, tāpēc vairāki ministri jaunajā valdībā ieņems savus iepriekšējos ministru krēslus. Pārvietot vai izvirzīt jaunus ministru kandidātus vajadzēja tikai dažus. Šeit jāņem vērā arī Andrusa Ansipa pieredze: viņš par premjerministra kandidātu tiek nominēts jau trešo reizi. Par izveidoto valdības sastāvu Andruss Ansips informēja Valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, kurš ieteiktos ministrus iecēla amatā.

Andrusa Ansipa izveidotā jaunā valdība

Saskaņā ar oficiālajiem 2011. gada 3. marta Rīgikogu vēlēšanu rezultātiem Igaunijā abas valdību veidojošās politiskās partijas kopā ir ieguvušas 56 mandātus no kopējā 101 mandāta skaita. Runājot par jauno valdību, laikraksts “Postimees” izsakās, ka to varētu nosaukt arī par “jauno – veco” valdību, jo tās sastāvā izmaiņas ir minimālas.

“Kauliņi ir mesti”

Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess 4. aprīļa vakarā Igaunijas XII Rīgikogu pirmajā sēdē informēja par jaunās valdības veidošanu un ieteiktajiem ministru kandidātiem. Parlaments apstiprināja Andrusa Ansipa kā premjerministra kandidāta pilnvaras.

Jaunais premjers jau 5. aprīļa rīta sēdē uzrunāja parlamentu un izteica savas domas par jaunās valdības veidošanu un tās uzdevumiem. Viņš teica: “Pašlaik ieteiktajam valdības sastāvam ir skaidri mērķi un skaidrs Igaunijas attīstības virziens. Mēs centīsimies, lai Igaunijas vārds skanētu Eiropas varenāko valstu saimē, lai tā būtu vienota un laimīga. Es nelokāmi ticu, ka tā arī ir Igaunijas nākotne, tās attīstības ceļš.”

Tas nav vienkāršs uzdevums. Ko cer darīt jaunā valdība, lai “valsts laimības diena” pienāktu ātrāk? Igaunijas jaunās valdības mugurkaulu veido tās darbības programma. Programmā ietilpst desmit lielākie uzdevumi, kurus valdībai ir uzdevusi Igaunijas tauta. Valdība apņemas to stingri ievērot.

1. Demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Šis jautājums ir Igaunijas ilglaicīgas pastāvēšanas stūrakmens un nākamās valdības konkrēts uzdevums tuvākajiem četriem gadiem. Bez Igaunijas tautas pastāvēšanas visiem pārējiem plāniem nav lielas nozīmes.
2. Igaunijas enerģētiskā nodrošinājuma drošība un neatkarība. Jāpanāk, lai enerģija būtu pietiekamā daudzumā un par samērīgu cenu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām tautas paaudzēm.
3. Valstij ir jādzīvo globālas nodokļu un uzņēmējdarbības konkurences apstākļos, tāpēc nedrīkstam kavēt konkurētspējīgas vides attīstību. Mēs saglabāsim Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, privātpersonu ienākuma nodokli 2011. gadam samazināsim līdz 18% un paaugstināsim ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 191,7 eiro (ekvivalents bijušās Igaunijas valūtas EEK 3000). Jaunā valdība turpinās stingru budžeta politiku ar tā pārpalikumu un mazinās valdības sektora parāda slodzi.
4. Stimulēsim labas izglītības iegūšanu, tādējādi nomainot ekonomiku no ražošanas ar liela skaita darbaspēka izmantošanu uz zinātnes un zināšanu ietilpīgu ražošanu, atbalstīsim inovācijas ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Lai šajā procesā iekļautos Igaunijas inteliģence, tas no mums, valdības, prasīs mērķtiecīgu darbu un atbalstu. Šis mūsu programmas punkts prasīs arī vislielākos finanšu ieguldījumus, jo skar visu Igaunijas sabiedrību. Šeit ir runa par izglītības sistēmas izmaiņām un izdevumu palielināšanu tai, tiešo izdevumu palielināšanu zinātnes attīstībai līdz 2% no IKP 2011. gadā.
5. Būt pirmajās rindās to valstu saimē, kas atbalsta Eiropas Savienības un NATO attīstību un atbalsta rietumu pasaules vienotību, Igaunijā ir nozīmīga loma. Starptautiskā drošība ir nedalāma, un mūsu drošības garantija ir starptautiskā sadarbība. Igaunijas aizsardzība nav atdalāma no NATO un Eiropas Savienības aizsardzības politikas. Mūsu finansiālais ieguldījums aizsardzībā ir 2% no IKP.
6. Aizsargāsim un attīstīsim Igaunijas kultūru un valodu.
7. Saglabāsim un attīstīsim ekoloģiski tīru un pievilcīgu Igauniju – aizsargāto un atjaunoto.
8. Vitāla nepieciešamība ir turpināt attīstīt kvalitatīvu un dzīvotspējīgu veselības aizsardzības un sociālās apdrošināšanas sistēmu, risināt sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās jautājumus. Šeit ir nepieciešama plaša visas sabiedrības saliedēšanās, ko atbalsta arī kreisi noskaņotie sabiedrības pārstāvji.
9. Gādāsim, lai valsts kļūst laikmetīga visās sabiedriskās dzīves jomās, lai tā spēj piedāvāt saviem pilsoņiem labāko un ērtāko, lai tā nodrošina iedzīvotāju veselības un īpašumu aizsardzību.
10. Saglabāsim un attīstīsim Igaunijas liberālo sabiedrību un dzīves telpu. Arī šeit būs vajadzīga valdības palīdzība un atbalsts, nozīmīgu lomu ieņems arī kritizējošā opozīcija un dažādi plašsaziņas līdzekļi.

Igaunijas valdība apstiprināta

Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa sēdē amatā ieceltie divpadsmit valdības ministri nodeva zvērestu. Tajā pašā dienā valdību veidojošo un jaunās valdības darbības programmu atbalstošo politisko partiju vadītāji Tompea pilī Tallinā parakstīja koalīcijas līgumu. Koalīcijas līgumu parakstīja četru politisko partiju vadītāji: Andruss Ansips (Reformu partija), Marts Lārs (partija “Isamaa ja Res Publica liit”), Edgars Savisārs (Centra partija), Villu Reiljans (partija “Tautas savienība”).

Pēc Koalīcijas līguma parakstīšanas Andruss Ansips teica: “Parakstītajā Koalīcijas līgumā visiem solījumiem ir finansiāls segums, un tas ir daudzkārt reālistiskāks nekā iepriekšējās valdības līgums. Jaunajam ministru kabinetam ir ieplānots turpināt līdzsvarotu budžeta politiku un turpmāko divu gadu laikā jaunus aizņēmumus neņemt.”

“Centra partija” ir centriski sociāli liberāla partija. Šā gada Rīgikogu vēlēšanās pēc mandātu skaita tā ieņēma otro vietu. Neskatoties uz to, jaunās valdības veidošanā A. Ansips šīs partijas biedrus nav uzaicinājis, tomēr Edgars Savisārs arī parakstīja Koalīcijas līgumu, jo jaunās valdības darbības programma šai partijai ir pieņemama. Edgars Savisārs  uzskata: “Pirmkārt, jaunās valdības koalīcija paredz naudu izmantot tā, lai valsts nauda kalpotu tautai. Ticu, ka šī valdība spēs to arī īstenot. Izšķirties par Koalīcijas līguma parakstīšanu “Centra partijai” nācās grūti. Bija vajadzīgs kompromiss, un katram no kaut kā nācās atteikties, lai kopumā visi koalīcijas dalībnieki izjustu, ka viņu vēlētāju intereses ir ņemtas vērā. Nozīmīgākais jautājums mūsu partijai ir paredzamā pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Gados vecākie valsts iedzīvotāji ir vismaz desmit gadus gaidījuši, kad beidzot arī viņu vajadzībām sāks pievērst uzmanību. Tiesa, tas, ka mēs spējam domāt arī par vecākiem cilvēkiem, nav nācies viegli. Domāju, ka tas ir Igaunijas valsts kultūras līmeņa un atbildības sajūtas jautājums.”

Partija “Tautas savienība” šā gada parlamenta vēlēšanās nespēja savākt tik daudz vēlētāju balsu, lai tiktu pāri 5 procentu barjerai un iekļūtu parlamentā. Neskatoties uz to, šī partija ir nolēmusi atbalstīt jaunās valdības koalīciju. Partijas vadītājs Villu Reiljans sacīja: “Skatoties uz tagadējo koalīciju, var redzēt, ka te ir labs un saprātīgs kompromiss. Līgums ir radies neatlaidīga darba un diskusiju rezultātā. “Tautas savienības” solījumi saviem vēlētājiem ir iekļauti līgumā un arī tiks pildīti.”

Valsts prezidenta pilnvaras jaunās valdības veidošanā

Saskaņā ar Igaunijas Valsts pamatlikumu Valsts prezidentam 14 dienu laikā pēc Rīgikogu vēlēšanu oficiālo rezultātu saņemšanas jānozīmē jaunās valdības premjerministra kandidāts un jāuztic viņam izveidot valdība. Arī parlaments premjerministra kandidātam dod pilnvarojumu.

Premjerministra kandidātam jaunās valdības sastāvs jāiesniedz Valsts prezidentam, kuram triju dienu laikā jāapstiprina jaunais ministru kabinets. Ja prezidenta ieteiktais premjerministra kandidāts nesaņem parlamenta vairākuma atbalstu, Valsts prezidentam septiņu dienu laikā ir tiesības izvirzīt citu premjerministra kandidātu. Ja Valsts prezidents septiņu dienu laikā neiesaka citu premjerministra kandidātu vai arī atsakās to darīt, vai arī ja otrais nominētais kandidāts negūst parlamenta vairākuma atbalstu vai nespēj (atsakās) izveidot valdību, premjerministra kandidāta izvirzīšanas tiesības pāriet parlamentam.

Valsts prezidents pēc premjerministra kandidāta ieteikuma drīkst veikt izmaiņas valdības sastāvā, tas ir, atbrīvot no amata un iecelt amatā jaunus ministrus. Valsts prezidents pēc premjerministra ieteikuma var iecelt amatā arī ministrus, kuri nevada nevienu ministriju (tā saucamie “ministri bez portfeļa”). Valdības sastāva veidošanā premjerministra ieteikumi prezidentam ir saistoši, līdz ar to būtībā Valsts prezidenta loma aprobežojas ar nepieciešamo likumdošanas aktu sagatavošanu, bet praktiskā ministru kandidātu izvēle ir premjerministra kompetencē.

Valsts prezidents atbrīvo ministru no amata arī tad, ja parlaments ar savu lēmumu šim ministram izteicis neuzticību. Ja gadījumā visai valdībai vai premjerministram ir izteikta neuzticība, Valsts prezidentam triju dienu laikā pēc valdības ieteikuma ir tiesības izsludināt valstī ārkārtas vēlēšanas.