Šobrīd, kad jau dzirdams par vairākiem gripas gadījumiem, cilvēki aktīvāk vēršas pie speciālistiem, lai sevi un savu ģimeni pasargātu no vīrusa infekcijām un saslimšanas. “Pieprasījums, viennozīmīgi, pieaug tieši laikā, kad gaisa temperatūra laukā kļūst vēsāka. Bērniem tas ir ļoti izteikti, jo aukstam laikam iestājoties gan skolēni, gan arī bērnu dārza bērni saslimst tieši kontaktējoties ar citiem, no tā bērnus ir grūti pasargāt,” stāsta “A APTIEKA 15” aptiekāre Tatjana Komiča.

Efektīvākais profilakses līdzeklis pret gripu ir vakcinēšanās, taču nereti par to tiek aizmirsts, vai arī līdzekļu taupības nolūkos, cilvēki izvēlas iztikt ar imunitātes stiprināšanu ar citiem paņēmieniem. “Pircējiem iesakām vairāk vērības pievērst profilaksei, jo bieži vien novērojama situācija, ka cilvēki nāk uz aptieku tad, kad slimība jau ir strauji progresējusi. Šādos gadījumos ir grūtāk izveseļoties, un ārstēšanās izdevumi ir lielāki. Lai izvairītos no saslimšanas iesakām lietot dažādus homeopātiskos līdzekļus, zivju eļļas, C vitamīnu, savlaicīgi dzert tējas, jo uzreiz kā kaklā jūtama niezoša un sūrstoša sajūta, lieliski palīdz sildīšana,” skaidro Tatjana Komiča.

Salīdzinoši ar citiem gadiem, tagad cilvēki, iegādājoties profilakses līdzekļus un medikamentus, cenšas taupīt.

“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem situācija ir aptuveni tāda pati, vienīgi cilvēki nākot uz aptieku jautā pēc lētākiem medikamentiem, kas nodrošinātu tādu pašu atlabšanas efektivitāti kā dārgākie medikamenti, tas skaidrojams ar krīzes radīto situāciju, cilvēki vairs nevar atļauties iegadāties vienu  sīrupa pudelīti par 10 latiem, tā vietā cilvēki grib iegādāties lētākas zāles,” skaidro Tatjana Komiča.

Nereti gan pārlieka taupība nozīme arī lielāku risku saslimt, kas, savukārt nozīmē papildus izdevumus.

Izglītības iestādēs pēc brīvlaika vērojami vairāki saslimšanas gadījumi. Lai arī vēl nav veikta kopējās situācijas novērtēšana un saslimušo skaita apzināšana, kā liecina citu gadu pieredze, šis ir laiks, kad pieaug gripas izplatības risks.

“Ir gan skolēni, gan skolotāji, kas brīvlaikā saslimuši un šobrīd nav ieradušies skolā. Oficiāli apstiprināti gripas saslimšanas gadījumi skolā pagaidām nav. Ja arī skolēni saslimst, tad viņi skolā neierodas un tālāk šo problēmu risina viņu vecāki un ģimenes ārsti,” situāciju skaidro Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons.

Kā informēja Latvijas Infektoloģijas centra epidemioloģe Irina Lucenko, “gripas izplatību vairāk ietekmē tieši skolēnu brīvlaiks, janvāra otrajā pusē gripa parasti ir visaktuālākā. Maksimālā saslimstība vērojama no janvāra vidus līdz februāra beigām. Saslimšanas iemesls, galvenokārt, ir dažādu vīrusu apmaiņa, kad bērni atgriežas no brīvlaika un laika apstākļi kļūst vēsāki.”

Gripas izplatība skolās būtiski ietekmē ne vien izglītības darbu, bet ir drauds sabiedrības veselībai kopumā. Kā norāda Valdis Jēkabsons, “Iepriekšējos gados ir bijuši gadījumi, kad dažas klases pārtrauca mācības, jo klasē bija aptuveni seši, septiņi skolēni, kas nebija saslimuši, līdz ar to uz kādu dienu vai divām mācības bija jāpārtrauc. Pagājušajā gadā gribas saslimšanas gadījumi skolā visvairāk tika konstatēti tieši februāra mēnesī.”

Šogad, lai samazinātu gripas izplatību un saslimšanas risku, skolas aktīvi darbojas profilakses jomā. “Skolā ir speciāla audzināšanas programa par veselības tēmām. Tās laikā skolēniem tiek sniegta informācija, kā veiksmīgi izvairīties no saslimšanas un sargāt sevi, rīkojam arī skolēnu tikšanās ar speciālistiem, īpaši gripas sezonā pastiprināti. Veicam skolā pasākumus, kas paaugstina drošību pret saslimšanām – telpu vēdināšanu, dažādu informatīvo materiālu izdali utt. Divas vai trīs reizes gadā skolā ierodas arī Valsts Veselības centrs un veic pārbaudes,” stāsta  Valdis Jēkabsons.

Cilvēki, kas novērojuši veselības problēmas un gripai raksturīgos simptomus – paaugstinātu temperatūru, galvas sāpes, nespēku – aicināti nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta. Lai pasargātu sevi no saslimšanas, mediķi iesaka cilvēkiem vakcinēties, kā arī ievērot piesardzību – izvairīties no sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas, biežāk mazgāt rokas, vēdināt telpas, nodrošināt pilnvērtīgu uzturu un pietiekamu miegu.

Ar katru dienu vīrusu izplatības risks palielinās. Ja pagaidām gripas izplatība ir tikai sporādiska, tad tuvākajā laikā situācija var kļūt nopietnāka. Šobrīd jau novēroti vairāki gripas saslimšanas gadījumi cilvēkiem, kas iebraukuši no ārvalstīm, kā arī saslimuši vairāki bērni. “Šobrīd nav apstiprināti jauni gripas saslimšanas gadījumi, taču ir aizdomas par saslimšanām, šobrīd pacienti tiek izmeklēti, situācija tiek vērtēta,” norāda Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīca Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.

Lai būtu sagatavojušās gripas plašākas izplatības gadījumā un prognozējot saslimstības pieaugumu, ārstniecības iestādes sākušas aktīvi veikt priekšdarbus. “Pievēršam pastiprinātu uzmanību pacientu izmeklēšanā, veicam analīzes visiem pacientiem, ne tikai tiem, kas jau ir saslimuši, bet gan arī tiem, kam ir mazākās aizdomas par saslimšanu. Varētu teikt, ka gripas sākumam gatavojamies pienācīgi- esam izveidojuši gripas plānu. Ir padomāts, kā veiksmīgi izmitināt slimniekus slimnīcā, kad gripas saslimšana sasniegs lielākus apmērus. Cenšamies aktualizēt jautājumu par vakcinēšanos, aicinām pacientus to darīt laicīgi, lai izvairītos no  gripas radītajām komplikācijām,” atzīmē Uga Dumpis.

Sevis un savu līdzcilvēku pasargāšanai no bīstamās slimības mediķi iesaka laicīgi veikt profilakses pasākumus, vakcinēties, stiprināt imunitāti un izvairīties no saskarsmes ar slimiem cilvēkiem. Runājot par sabiedrības atbildību pret savu veselību,  Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīca Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs norāda un nepietiekamu vakcinēšanos, lai gan tieši tas ir labākais veids, kā sevi pasargāt. “Cilvēki pievērš uzmanību gripai, taču vairumā gadījumu, pie ārsta pēc palīdzības vēršas tikai tad, kad slimība jau ir strauji progresējusi. Pietrūkst zinātniskā skaidrojuma. Ja runājam tieši par vakcinēšanos, tad jāsaka, ka cilvēku atsaucība šajā jautājumā varētu būt lielāka, vakcinēšanos cilvēki tomēr nevērtē kā obligātu. Salīdzinoši ar citām valstīm, Latvijā vakcinācijas aktivitāte ir diezgan zema.”

Spriežot pēc citu gadu pieredzes, epidemiologi prognozē, ka tieši pēc skolēnu brīvlaika beigām, pieaugs dažādu vīrusu infekciju saslimšanas risks, tostarp arvien vairāk bērni un vecāki slimos ar gripu. Šogad mācības skolās atsāksies 9. janvārī un jau tagad novēroti vairāki gripas saslimšanas gadījumi.

Ja sākotnēji – decembra sākumā – gripa bija novērota vairākiem cilvēkiem, kas iebraukuši no ārvalstīm, tad tagad bīstamā slimība sporādiski izplatījusies arī vietējā sabiedrībā.

Kā norāda mediķi, šis ir pēdējais brīdis, kad iespējams veikt vakcināciju pirms gripa izplatījusies, taču nevajag aizmirst arī par citiem profilaktiskiem pasākumiem. “Pirms gripas sezonas sākuma vajadzētu vakcinēties, kā arī svarīgi ir ievērot personīgo higiēnu , bieži mazgāt rokas, vēdināt telpas, var iegādāties speciālos pretvīrusu preparātus, profilaksei var lietot arī dažādus homeopātiskos līdzekļus,” atzīmē SIA “Veselības Centrs 4” ģimenes ārste Elita Adijāne.

Runājot par gripas iespējamo izplatību un bīstamību, Elita Adijāne norāda uz riska grupām, kuriem par veselību šajā laika būtu jādomā pastiprināti. “Lai gan gripa saslimstības augstāko punktu varētu piedzīvot aptuveni februāra beigās, jau tagad par īpašu profilaksi jādomā galvenajām riska grupām – bērniem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī gados vecākiem ļaudīm.”

Mediķi atgādina, ka gripa ir akūta un sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Gripas simptomi ir pēkšņa saslimšana, ar galvassāpēm, drudzi, paaugstinātu temperatūru, kaulu laušanas sajūtu, aizliktu degunu bez iesnām, vai sausu klepu. Gripa ir viena no infekcijām, kas var izraisīt dažādas smagas komplikācijas.

Viņš norādīja, ka līdzīga situācija patlaban ir arī citur Eiropā, kur pārsvarā reģistrēti vien atsevišķi gripas gadījumi, bet uzliesmojums vēl nav sācies.

Gripas izplatība arī nav saistīta ar ārā valdošo laiku, jo parasti saslimšana sākas gandrīz vienlaikus dažādās Eiropas valstīs, kurās laikapstākļi mēdz būt arī stipri atšķirīgi, sacīja epidemiologs.

Arī pērn decembra beigās gripas slimnieku Latvijā vēl faktiski nebija, un LIC prognozē, ka šis gads būs līdzīgs – visticamāk, gripas epidēmija sāksies janvāra otrajā pusē un turpināsies februārī.

“Gripas epidēmija parasti ilgst astoņas nedēļas, bet, tā kā vienā valsts daļā tā sākas agrāk un citā vēlāk, tad pacēlums varētu būt aptuveni 11 nedēļas,” paskaidroja Perevoščikovs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban nekur pasaulē jauni gripas vīrusi nav parādījušies un pret esošajiem efektīva ir izstrādātā vakcīna.

Raksturojot šī brīža situāciju, Latvijas Infektoloģijas centra epidemioloģe Irina Lucenko norāda: “Cilvēki vēršas pēc palīdzības, kas saistīti ar akūto augšējo elpceļu infekcijām, taču šādi gadījumi pagaidām ir maz. Protams, nevar izslēgt iespējamību, ka cilvēki mazāk vērsušies pie ārstiem pēc palīdzības tiešo svētku dēļ, daudzi bija izbraukuši ārpus pilsētām, kur nebija iespēja apmeklēt savu ģimenes ārstu. Saslimstība pieaugusi Ventspilī. Biežāk saslimstība ar akūto augšējo elpceļu infekcijām vērojama Rīgā, Jelgavā un Rēzeknē. Visvairāk slimo bērni līdz 4 gadu vecumam, otrā grupa ir bērnu no 5- 14 gadiem un jaunieši. Šogad noteikts jau trešais B tipa vīruss.”

Lai izvairītos no plašas gripas vīrusa izplatības, speciālisti, ņemot vērā citu gadu pieredzi, iesaka cilvēkiem būt piesardzīgiem un veikt profilakses pasākumus, jo saslimstība pieaug tieši gada sākumā. “Situācijas apzināšana pēc svētkiem šobrīd vēl nav veikta, taču balstoties uz pagājušo gadu pieredzi, var apgalvot, ka saslimstību svētki būtiski neietekmē. To vairāk ietekmē tieši skolēnu brīvlaiks, janvāra otrajā pusē gripa parasti ir visaktuālākā. Maksimālā saslimstība vērojama no janvāra vidus līdz februāra beigām. Saslimšanas iemesls, galvenokārt, ir dažādu vīrusu apmaiņa , kad bērni atgriežas no brīvlaika un laikapstākļi kļūst vēsāki,” norāda Irina Lucenko.

Uzsverot gripas bīstamību, ārsti norāda, ka tā ir īpaši bīstama, jo ātri izplatās un var nest līdzi komplikācijas. Lai pasargātu sevi un savu ģimeni jāievēro profilakses pasākumi – jāvakcinējas vai citādi jānodrošina augsta imunitāte – jālieto pilnvērtīgs uzturs, svarīgs ir pietiekams miegs, atbilstošs apģērbs, nevajadzētu apmeklēt masu pasākumus, ievērot personisko higiēnu un vēdināt telpas.

Ja cilvēks nav vakcinējies pret gripu, viņam daudz vairāk pūles jāvelta organisma stiprināšanai un imunitātes saglabāšanai, lai visapkārt esošās infekcijas nesabojātu svētkus vai pēcsvētku dienas.

“Kopumā ir aptuveni 20 dažādi vīrusi, kas apdraud cilvēka veselību, taču gripa ir agresīvāka, tā vieglāk pārrauj cilvēka imunitātes barjeru, tā progresē straujāk. Klīniskā izpausme gripai ir smagāka, līdz ar to cilvēkiem cīnīties ar  gripu ir daudz sarežģītāk, salīdzinot ar citiem vīrusu saslimšanas gadījumiem,” norāda klīnikas “Alma” ģimenes ārsts Andris Lasmanis.

“Pirmkārt, jau katrs kontakts ar citu cilvēku ir bīstams, tiklīdz mēs nonākam saskarsmē ar kādu, kam vīruss ir sākuma stadijā vai arī jau sācis strauji progresēt, mēs saskaramies ar iespēju saslimt, līdz ar to jācenšas pēc iespējas mazāk kontaktēties ar apkārtējiem, taču no tā izvairīties, protams, ir diezgan sarežģīti, tāpēc vajadzētu pievērt vairāk uzmanības tieši tiem, kas jau ir saslimuši. Ja arī apmeklējat kādu pasākumu, vai atrodaties starp daudz cilvēkiem, tad atgriežoties savā mājvietā, būtu ieteicams izskalot kaklu un degunu ar ūdeni, vai arī aptiekās nopērkamo speciālo kakla un deguna skalojamo līdzekli.” turpina Andris Lasmanis.

“Drošības pasākumi, kas jāievēro lai izvairītos no saslimšanas: protams- vakcinācija, jācenšas izvairīties no publiskiem pasākumiem slēgtās telpās. Ārā ar bērniem, protams, var pastaigāties, taču būtu jāizvairās no lielveikalu apmeklējuma, jo kā zināms lielveikali ir kļuvuši par sava veida dzīves stilu un cilvēki tur labprāt dodas arī ar ļoti maziem bērniem, taču vajadzētu apzināties, ka lielveikali  domāti, lai iepirktos, nevis atpūstos, tāpēc bērnus labāk atstāt mājas. Kaut arī tas izklausās mazliet pliekani, taču visefektīvākais veids cīņā ar vīrusiem ir fitoncīts jeb ķiploki. Ķiploku daiviņu krelles var uzkārt kaklā vai pakarināt kaut kur istabā, tādējādi var lieliski izvairīties no saslimšanas. Jāpiezīmē tikai tas, ka ķiploku krellēm jābūt svaigām, nedrīkst izmanot pagājušā gada krellītes. Cilvēkam vajadzētu lietot arī daudz šķidruma, aptuveni 1,5- 2 litri dienā. Un to ieteicams darīt ik dienas, ne tikai jau konstatētā saslimšanas gadījumā. C vitamīns jādzer profilaktiski, aptuveni pus grams dienā. Ļoti svarīga ir arī roku mazgāšana, kas ļaus izvairīties no zarnu infekcijām, kā arī telpu vēdināšana, īpaši skolās,” skaidro Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle.

Svētku laikā, dodoties ciemos un pavadot laiku saviesīgos pasākumos, no kā izvairīties nav iespējams, cilvēkiem mediķi iesaka vakcinēties un imunitātes stiprināšanas pasākumus veikt jau pirms svētkiem.

Lai izvairītos no saslimšanas, cilvēki tiek mudināti vairāk uzmanības pievērst profilakses pasākumiem – biežāk mazgāt rokas, vēdināt telpas, izvairīties no sabiedriskiem pasākumiem, kā arī izgulēties un veselīgi ēst. Riska grupām iesaka izvērtēt arī vakcinēšanās iespēju.

“Šobrīd vakcinēties jau ir gandrīz par vēlu, taču, ja cilvēkam vakcīna ir ļoti vajadzīga, tad to vēl var izdarīt tuvākajā laikā. Jāvakcinējas būtu galvenokārt gados veciem cilvēkiem, kā arī tiem, kas bieži slimo,” norāda ģimenes ārste Alda Ķeņģe.

Kā ziņo mediji, saslimstību ar dažādām infekciju slimībām pastiprina cilvēku migrācija, kas aktīvāka ir atvaļinājumu, to starp Ziemassvētkos un gadu mijā. Cilvēki ceļojot ieved arī Latvijā dažādas vīrusu infekcijas, tādējādi arī paaugstinot gripas un citu saslimšanu risku.

Kā stāsta Alda Ķeņģe, “gripas izplatību var ietekmēt gan neveselīgie, kaitīgie ieradumi, gan cilvēku drūzma sabiedriskajā transportā. Cilvēki, kas ikdienā kontaktējas ar daudz cilvēkiem ir pakļauti lielākam gripas riskam.”

Cilvēki, kas novērojuši veselības problēmas un gripai raksturīgos simptomus – paaugstinātu temperatūru, galvas sāpes, nespēku – aicināti nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta. “Ģimenes ārsti pilda savus ikdienas pienākumus, līdz ar to ir gatavi jebkādiem apstākļiem, arī gripas sezonas sākumam. Vienīgais faktors, kas varbūt liedz sagatavoties simtprocentīgi ir finansiālais faktors, taču mēs darām visu, kas mūsu spēkos, lai pacientiem sniegtu labāko servisu,” atzīmē Alda Ķeņģe.

Kā apliecina mediķi, laiks pēc Ziemassvētku brīvdienām, kad cilvēki atgriežas no ārvalstu ceļojumiem ir laiks, kad paaugstinās risks Latvijā izplatīties gripas vīrusam. Aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un ievērot profilakses aktivitātes.

Laiku no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam cilvēki nereti izvēlas izmantot, ceļojot, dodoties uz citām valstīm un atpūšoties. Diemžēl tas nereti rezultējas ar to, ka, atgriežoties mājās, līdz tiek atvestas dažādu vīrusu infekcijas, to starpā, gripa. Ja slimnieks nesāk tūlītēju ārstēšanos, slimība strauji izplatās.

“Šobrīd jau fiksēti daži gripas gadījumi, kas ievesti no ārvalstīm. Gripas vīruss varētu izplatīties vairāk, kad to atvedīs no ārvalstīm, un aktīvāka došanās atvaļinājumos uz ārvalstīm to veicinās. Šāda sakarība ir vērojama katru gadu. Parasti pirmie gripas vīrusi tiek ievesti no Rietumiem, bet ziemas beigās var pievienoties vīrusi arī no Austrumiem. Lai samazinātu saslimšanas risku, vakcināciju ieteicams veikt oktobrī, novembrī vai decembrī, taču arī vēlāk tā ir lietderīga,” norāda ģimenes ārste Sarmīte Veide.

Lai izvairītos no saslimšanas, profilaktiski pasākumi būtu jāveic jau pirms došanās atvaļinājumā. Visefektīvāko aizsardzību var dot vakcinācija, tomēr der atcerēties arī citus veselības priekšnoteikumus – higiēnas ievērošanu – regulāri mazgāt rokas – pietiekamu miegu, kā arī pilnvērtīgu uzturu un atbilstošu apģērbu.

Arī cilvēkiem, kas nav ieplānojuši ceļot jābūt pietiekoši piesardzīgiem un jānodrošinās pret vīrusa infekcijām, kuras pēc Ziemassvētkiem var parādīties Latvijā. Īpaša uzmanība savai veselībai jāpievērš riska grupu cilvēkiem – grūtniecēm, cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, bērniem līdz 2 gadu vecumam, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu, sirds un endokrīnām blakusslimībām.



Mediķi iebilst pret nesaprātīgi veidoto veselības nozares budžetu nākamajam gadam, kamēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija meklē veidus, kā komunicēt ar Veselības ministriju, lai rastu atbildes uz daudziem sasāpējušiem un būtiskiem jautājumiem. Nespēja vienoties liedz pienācīgi pievērsties galvenajam – sabiedrības veselības nodrošināšanai kopumā.

Šodien pie Saeimas pulcējās vairāki simti medicīnas darbinieku, lai protestētu pret nākamā gada veselības nozarei plānoto budžetu, saucot to par neadekvātu un norādot, ka šādi rīkojoties speciālisti izbrauks no valsts uz neatgriešanos.

Ar bažām uz nākotnes situāciju raugās arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis. “Sākotnēji sadarbība ar Veselības ministriju bija diezgan bēdīga, jo mēs diemžēl sarunājāmies vairāk caur medijiem. Pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies. Mēs esam vismaz divas reizes tikušies, taču mēs no ministrijas gaidām statistiku un analīzi. Šobrīd pietrūkst analīzes,” atzīmē Pauls Princis.

Tajā pašā laikā tuvojas gada aukstākais laiks, kad pieaug saslimstība ar dažādām vīrusu infekciju slimībām, tostarp gripu, kas pagājušajā gadā rezultējās daudzu cilvēku darba nespējā un pat nāvē. Lai šogad neatkārtotos iepriekšējo gadu negatīvais scenārijs, būtu daudz vairāk laika jāveltī sabiedrības izglītošanai, informēšanai par profilakses iespējām. Šī brīža situācija liela mēra ir novērsusi uzmanību no sabiedrības veselības jautājumu risināšanas.

Kā norāda P. Princis, “Ģimenes ārsti katru gadu saskaras ar gripu un es uzskat, ka arī pagājušā gadā mēs nebijām gripai gatavi. Latvija ir krustcelēs starp Krieviju un Eiropas Savienības valstīm, mūsu valsti apmeklē cilvēki no Austrumiem un Rietumiem un tas sarežģī prognozi – kad sāksies gripa un no kuras puses tā nāks. Līdz ar to nevarētu teikt, ka esam pilnībā gatavi.”

Ģimenes ārstiem būtu jāveltī vairāk laika sabiedrības informēšanai, stāstot par gripas bīstamību, nevis jābūt aizņemtiem ar medicīnas jomas sakārtošanu. “Ģimenes ārsts būtu jānorāda, ka pamatā tā ir vakcinācija, kas mūs vislabāk var pasargāt no gripas, jo vakcinācijas aptvere ir svarīgākais rādītājs – jo tā ir lielāka, jo mazāk mēs slimojam. Pēdēja gada laikā vakcinācijas aptvere ir samazinājusies. Taču mums ir jāsaprot, ka gripa ir ļoti bīstama slimība arī jauniem cilvēkiem,” norāda P. Princis.

Kā liecina Latvijas Infektoloģijas centra dati kopējais vakcinācijas līmenis Latvijā pēdējos gados ir ļoti zemi. Piemēram, starp pensijas vecuma cilvēkiem vakcinācijas līmenis 2010. gadā bija viens no viszemākajiem Eiropas Savienības valstīs.