“Šī ir pirmā reize, kad Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs popularizē Rīgu un Latviju Polijas tūrisma tirgū. Polija atrodas salīdzinoši tuvu Latvijai, mums ir labi transporta savienojumi un kvalitatīvs tūrisma produktu piedāvājums poļu ekonomiskajai ceļošanas gaumei, tādēļ raugāmies uz Polijas tūrisma tirgu ar lielām perspektīvām un vairāk strādāsim tā apgūšanā. Polijā ir aptuveni 48 miljoni iedzīvotāju – ja kaut pāris procenti ieinteresēsies apmeklēt Rīgu un Latviju un pēc tam dalīsies iespaidos, aktivitāšu rezultāts būs vērā ņemams,” piebilst Aigars Smiltāns, MEET RĪGA projektu vadītājs.

23. un 24.septembrī, kad izstāde būs pieejama plašam apmeklētāju lokam, uzsvars tiks likts uz Rīgu kā viegli sasniedzamu un cenu ziņā atpūtas tūrismam pievilcīgu galamērķi. Savukārt pirmajā izstādes dienā, kad to varēs apmeklēt tikai atpūtas tūrisma, kā arī konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu tūrisma (MICE) profesionāļi, uzmanība tiks pievērsta arī daudzveidīgajam Rīgas un tās tuvākās apkārtnes piedāvājumam biznesa tūristiem. 22.septembrī izstādi un LIVE RĪGA stendu plānojis apmeklēt Latvijas vēstnieks Polijā Einars Semanis.

Arvien vairāk poļu atzīst Rīgu un Latviju par pievilcīgu galamērķi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Šī gada pirmajā pusgadā vien naktsmītnēs Latvijā apmetušies 16 769 poļi, kas ir par 36% vairāk nekā šajā periodā pērn. Rīgu par sava ceļojuma galamērķi izvēlējušies 78% jeb vairāk nekā 13 000 viesnīcās un citās tūrisma mītnēs nakšņojošie viesi no Polijas.

Tiešie lidojumi uz Rīgu ir pieejami no Varšavas un Gdaņskas. Šobrīd lētākais veids, kā nokļūt no Polijas Rīgā, ir starptautisko reisu autobusi. Tā kā Rīga ir salīdzinoši netālu – tikai 700 kilometru attālumā no Varšavas – ērti ir braukt arī ar personīgo automašīnu.

TT Warsaw ir nozīmīgākā tūrisma izstāde Polijā un viena no nozīmīgākajām Centrālajā un Austrumeiropā. Pērn izstādē bija 63 valstu stendi. Izstādi apmeklēs tūroperatori un tūrisma aģenti, naktsmītņu nodrošinātāji (viesnīcu, sanatoriju, viesu namu, kā arī spa un atpūtas kompleksu pārstāvji), pārvadātāji, nacionālās, reģionālās un vietējās tūrisma organizācijas, rajonu, novadu un pilsētu pārstāvji, biznesa tūrisma organizētāji, apdrošinātāji, kā arī tirdzniecības kameras un asociācijas. TT Warsaw ir vieta, kur atklāt jaunākās tūrisma idejas un tendences. Plašāka informācija atrodama www.ttwarsaw.pl.

Kopējā Latvijas pašvaldību attieksme pret tūrisma attīstību ir pretimnākoša, biežāk sarežģījumus rada vietējie iedzīvotāji, kuriem atpūtnieki sagādā galvassāpes. Tāpēc, piemēram, Tūjas apkaimes pludmalēs iebraucējam ir gandrīz neiespējami nokļūt līdz pludmalei, raksta NRA.LV.

Carnikavā iekasēja un iekasēs

LTKP nosūtījusi Carnikavas pašvaldībai iebildumu vēstuli ar norādījumiem, ka no 1. jūnija ieviestais tūrisma nodoklis nav adekvāts. «Šo nodevu biežāk ievieš tur, kur tūristu plūsma ir garantēta – lielajos kūrortos un pilsētās – un nevar ietekmēt ceļotāju interesi par labu citam galamērķim,» rakstīts vēstulē. Pirms uzlikt nodevu, pašvaldībai vajadzētu būtiski uzlabot infrastruktūru un veicināt tūrisma mārketingu. «Domes apsvērums, ka nodevas ieņēmumi tiks ieguldīti Carnikavas novada pašvaldības administratīvās teritorijas sakārtošanā, sanitārās tīrības nodrošināšanā, arī piekrastes joslas uzturēšanā, kā arī tūrisma infrastruktūras attīstībā, nav pieņemams, jo bez iepriekš veiktām investīcijām tūrisma infrastruktūrā domei nav pamata iekasēt no tūristiem maksu par tās izmantošanu,» saka LTKP priekšsēdētājs A. Liepiņš.

Carnikavas novada domes vadītāja Daiga Jurēvica Neatkarīgajai norāda, ka pie jaunās nodevas ieviešanas vainīgi paši uzņēmēji, kuri iepriekš par to nav likušies ne zinis. «Mēs Ekonomikas ministrijas pārstāvei parādījām vēstules, kur bijām pagarinājuši komentāru sniegšanas termiņu, lai visi varētu izteikties, bet neviens komentārs netika saņemts,» norāda D. Jurēvica. Pēc viņas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, uzņēmēji, kuri protestē pret šo nodevu, mēnesī izmitina pārdesmit tūristu, tāpēc būtisku robu jaunais nodoklis viņu kabatās neizgrauzīs, uzskata D. Jurēvica. «Vienā atpūtas namā maija mēnesī palikuši 20 cilvēki, citā 50 cilvēku maijā un 70 jūnijā – naudas izteiksmē tie ir 12 līdz 50 latu mēnesī. Faktiski pa visu vasaru uzņēmējam jāsamaksā aptuveni 100 līdz 150 latu,» rēķina domes vadītāja. Lai risinātu samilzušās domstarpības, augustā tiks sasaukta īpaša komisija.

Dialogs kļūst raitāks

Carnikavas piemērs, pēc A. Liepiņa domām, ir pamācība citām pašvaldībām, kā nevajag darīt. Proti – ierobežot uzņēmējdarbību, kas tikko sākusi uzplaukt, ir neapdomīgi, tomēr LTKP viedoklim ir tikai ieteikuma, nevis likuma spēks. «Būtiski, ka tagad Latviju apceļo ne tikai vietējie, bet arvien vairāk tūristu no ārzemēm. Viņiem Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra Latviju reklamē kā vietu, kur nesteidzoties izbaudīt dabu, taču daudzviet pašvaldības nav sakārtojušas tūrismam paredzēto infrastruktūru. Piemēram, Tūjas vai Lembužu pludmales iedzīvotājam no malas ir praktiski nepieejamas, jo vietējie iedzīvotāji nav ieinteresēti, ka atpūtnieki izmanto viņu pludmali. Atbilstoši LTKP datiem Latvijā ir tikai sešas pilsētas, kas atbilst labas pašvaldības kritērijiem.

Viena no trīsdesmit

Liepupes pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Ilgavīzis, kura pārziņā ir jau pieminētā Tūja un Lembuži, Neatkarīgajai skaidro, ka pagastā ir izvietoti gan maksas, gan bezmaksas auto stāvlaukumi. Tomēr situāciju visprecīzāk raksturo fakts, ka no 30 plānos iezīmētajām pieejas vietām jūrai reāli zemesgrāmatā ierakstīta ir tikai viena. Otrai šobrīd tiek izstrādāts detālais plānojums Lembužos. «Lielākās problēmas mums ir uz Rīgas pusi, jo no daudziem zemes īpašniekiem jūtama pretestība, jo liela atpūtnieku plūsma viņus neinteresē. Ir arī tādi, kuri domā – ja viņu zeme ir ierakstīta zemesgrāmatā, tad viņiem nav nekādu pienākumu, bet jūra mums ir tikai viena un ar to jādalās,» saka A. Ilgavīzis.

Karstajās dienās pieguļošās pludmales stāvvietas ir pilnībā noslogotas ar Limbažu, Cēsu un Valmieras iedzīvotāju auto un vietu pat pietrūkst. Tomēr plānu, kā situāciju uzlabot, pašvaldībai nav. «Esam piedāvājuši zemju īpašniekiem sadarboties, bet atsaucības principā nav. Cik zinu, pagastā nav nevienas vietas, kur būtu nobloķēta pieeja jūrai, bet, ja būs lielāks atpūtnieku pieplūdums, tad iedzīvotāji varētu protestēt,» saka Liepupes pagasta vadītājs.

ANO amatpersona vēstulē ministram paudis pārliecību, ka Latvijas izstrādātā tūrisma attīstības valsts stratēģija, tai skaitā jaunais zīmols un devīze, sekmēs Latvijas kā tūristiem pievilcīgas zemes atpazīstamību pasaules tirgos.

Z.Šomoģi atzinīgi izteicies arī par 18.starptautisko tūrisma izstādi „Balttour 2011”, kas no 10.-12.februārim notika Rīgā. „Šāda mēroga notikumi dod lielisku iespēju piesaistīt investīcijas tūrisma nozares ilgtspējīgai attīstībai Baltijas valstīs un jo īpaši Latvijā,” vēstulē norāda Pasaules Tūrisma organizācijas izpilddirektors. Viņš uzsver, ka sekmīga reģionālā sadarbība uzlabo valstu iespējas pieteikt sevi globālajā tūrisma industrijā, un ANO Pasaules Tūrisma organizācija apliecina gatavību atbalstīt Latvijas centienus šajā jomā.

„Gan šāda atzinība, gan statistikas informācija par pozitīviem tūrisma nozares rādītājiem apliecina, ka lēmums veidot vienotu stratēģiju un tūrisma zīmolu, piesaistot mārketinga aktivitātēm Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, ir bijis mērķtiecīgs un pareizs,” norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010.gadā Latvijā viesnīcās un citās tūrisma mītnēs kopumā apkalpoti 1,3 miljoni cilvēku, kas ir par gandrīz 18% vairāk nekā gadu iepriekš. Statistikas dati liecina, ka visvairāk palielinājies ārvalstu viesu skaits no augsti prioritārajiem tūrisma tirgiem, to vidū Krievijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas.

Latvijas tūrisma attīstības valsts stratēģijā par augsti prioritāriem tūrisma tirgiem noteiktas Igaunija, Lietuva, Krievija, Zviedrija, Vācija un Somija. Būtiskākie 2011.gada uzdevumi Tūrisma attīstības valsts aģentūrai ir padziļināti analizēt šos tirgus un īstenot tajos mārketinga aktivitātes, kā arī sekmēt Baltijas valstu kā vienota tūrisma galamērķa popularizēšanu ārvalstu – īpaši tālajos – tūrisma tirgos.

2010.gadā tika izstrādāta un apstiprināta Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015.gadam, kurā definēta Latvijas tūrisma attīstības vīzija un mērķi tās sasniegšanai, kā arī noteikti prioritārie Latvijas tūrisma produkti, to attīstības pamatprincipi un mērķa tirgi. Valsts tūrisma mārketingam ES fondu līdzekļu programmā „Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana” piešķirts finansiāls atbalsts 1,5 miljonu latu apmērā, ko plānots izmantot turpmākajos 3 gados.

Autors: bizness.lv

Ikgadējā tūrisma izstāde Ņujorkā ir lielākais industrijas pasākums ASV un to ik gadu apmeklē vairāk kā 30 000 tūrisma kompāniju profesionāļi un ceļošanas entuziasti.

Ceļojuma aģentūras „Alida Tūrs” valdes priekšsēdētājs Arno Ter-Saakovs prognozē, ka tūristu apjoms paliks tāds pats kāds tas bija 2009. un 2010. gadā, jo valsts ekonomiskā sistēma ir nestabila, raksta NRA.lv

Tās dēļ cilvēki, kuri kādreiz atpūsties brauca divas reizes gadā, šo skaitu samazina vismaz līdz vienai. A. Ter-Saakovs uzskata, ka cilvēki tomēr vairāk ceļos ārpus Latvijas, kā arī Baltijas, jo tā sanāk lētāk. „Turcija un Antālijas piekraste arī 2011. gadā paliks maksimāli populāras,” stāsta valdes priekšsēdētājs.

Tūrisma aģentūras „Bulta Tūrs” biroja menedžere Olga Sudņicka grib ticēt, ka šajā gadā cilvēki ceļos vairāk, bet pati domā, ka tas ir mazticams. Viņa min, ka „pirktspēja cilvēkiem nepaaugstinās, bet Eiropā cenas ceļas”. Pretēji valdes priekšsēdētājam Arno Ter-Saakovam no ceļojuma aģentūras „Alida Tūrs” O. Sudņicka uzskata, ka vairāk tomēr ceļos pa Latviju un tās tuvākajām valstīm. „Cilvēki grib ceļot, bet nevar atļauties eksotiskos ceļojumus, līdz ar to tiek meklētas alternatīvas – lētāki ceļojumi uz tuvākām valstīm-, pagājušogad tā bija Polija, šogad būs kaut kas līdzīgs,” apgalvo tūrisma aģentūras „Bulta Tūrs” biroja menedžere.

Atšķirīgs viedoklis ir arī tūrisma aģentūrai „Balta”, proti, tās nodaļas vadītāja Inita Šveide uzskata, ka cilvēki salīdzinājumā ar 2010. gadu noteikti ceļos vairāk. Viņa skaidro, ka jau 2010. gada pēdējā kvartālā tūristu skaits krietni palielinājās, jo cilvēki pamazām atbrīvojas no stresa, ko radīja ekonomiskā situācija Latvijā. I. Šveide prognozē, ka ceļos vairāk pa Eiropu, jo tiek piedāvātas gana daudz akcijas gan no aviokompānijas Ryanair, kā arī šad tad no AirBaltic. Viņa min, ka visapmeklētākās valstis, kas atrodas tālāk no Latvijas, būs jau tradicionālā Turcija un Krēta, taču daudzi dos priekšroku arī braucieniem uz kaimiņvalstīm – Tallinu, Viļņu, Kauņu un Sanktpēterburgu.

Tūrisma firmas „365 brīvdienas” direktore Liene Pelse stāsta, ka noteikti aktuālas 2011. gadā būs Baltijas valstis. Īpaši pieprasīti Baltijas valstīs ir SPA kūrorti. Arī ceļojumu kompānijas „Baltic Travel Group” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Korjagins min, ka līdz ar to, ka Tallina ir 2011.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta, tūristu skaits Baltijas valstīs palielināsies. Braucot uz Tallinu, tūristi savos maršrutos iekļaus arī Latviju un Lietuvu.

Korporatīvie klienti meklējot biznesa iespējas skatās uz Austrumiem – Krieviju, Ķīnu, Indiju. Meklē arī jaunas biznesa iespējas, piemēram, Kazahstānā, stāsta „Baltic Travel Group” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Korjagins. Viņš prognozē, ka Latvijā pieaugs ienākošais tūrisms. Tūristu pieplūdumu prognozē no Krievijas. Īpašu tūristu pieplūdumu prognozē jūlija beigās un augusta sākumā, kad norisinās „Jaunais vilnis”. „Jau tagad tiek rezervētas vietas Jūrmalas viesnīcās,” piebilst V.Korjagins. Vasarā tūristu skaits palielinās arī no Skandināvijas valstīm – Norvēģiju un Zviedriju.

Ceļojuma biroja „Jēkaba aģentūra” mārketinga menedžeris Juris Alksnis prognozē, ka ceļot gribētāju skaits varētu palielināties par apmēram 5 procentiem. Kā galvenos galamērķus viņš min Turciju, Krētu, Bulgāriju, Taizemi un Indiju.

Tūrisms aģentūras „Eiropas ceļojumu centrs” direktore Dzintra Eglīte prognozē, ka cilvēki 2011.gadā ceļos vairāk, jo jau tagad cilvēki interesējas par ceļojumu iespējās vasaras un rudens sezonā. Kā galvenos ceļojumu virzienus viņa min Ķīnu, Indiju, Taizemi un Grieķijas salas.

Tūrisma aģentūras „Impro ceļojumi” mārketinga daļas vadītāja Zinaīda Tarasova skaidro, ka ir tūristi, kas izmanto pārsvarā tikai čarterreisus un to galamērķi lielākoties ir Vidusjūras reģions. Kā arī viņa piebilst, ka liels pieprasījums šogad būs uz Indiju, Ķīnu, Vjetnamu un Taizemi.

Autors: Anna Bērziņa, Linda Balode / NRA.lv

“Secinām, ka tirgus stabilizējas un ir piepildījušās prognozes, ka Latvijas iedzīvotāji intensīvāk apceļos dzimto zemi. Pateicoties īpašajiem laika apstākļiem karstajā vasarā, šogad par 10% pieaudzis atpūtnieku skaits no Krievijas, nedaudz vairāk viesu ir arī no Zviedrijas un Igaunijas,” informē Lauku ceļotāja vadītāja Asnāte Ziemele.

Lauku tūrismā klienti vēlas interesantas brīvdienas, ir iemācījušies priecāties un brīnīties par lietām visapkārt, ja vien ir kāds, kas par to var saistoši stāstīt. Slīteres nacionālā parka iedzīvotāju, parka administrācijas, vietējās pašvaldības un Lauku ceļotāja sadarbības rezultātā aptuveni 1000 cilvēku apmeklēja Slīteri. Tur bija iespēja izmēģināt kādu no 12 kājāmgājēju, velo vai auto maršrutiem, piedalīties dabas ekskursijās, dodoties ar zvejniekiem jūrā, skatoties vecās kinohronikas Mazirbes tautas namā, uzkāpjot Slīteres bākā, raksta NRA.LV.

“Šā gada zīmīgākā tendence lauku tūrismā ir kvalitatīvs, profesionāls un aizraujošs stāsts par vērtībām, ko tradicionāli min par Latvijas tūrisma resursiem – daba un kultūrvēsture. Interesantākais secinājums – lai gan pastāv minimālās prasības, kas visās valstīs lauku tūrismā ir apmēram vienā līmenī, tomēr kvalitātes kritēriju izpratne un interpretācija dažādās valstīs ir atšķirīga,” komentē A. Ziemele.

Lauku tūrisma kvalitāte ir labs tehniskais aprīkojums – ērtas gultas un labi iekārtotas telpas. Servisā uzmanība jāpievērš ēdienam, apkalpošanai, attieksmei, profesionāli sagatavotam un interesantam papildu piedāvājumam atbilstoši dažādām interesēm – svinībām, aktīvai atpūtai, dabas izziņai vai vēsturiskajam aspektam.

***

LAUKU TŪRISMS LATVIJĀ PIEDĀVĀ

- Viens no perspektīvākajiem piedāvājumiem ir putnu vērošana. Putnu migrācijas laikā pavasarī un rudenī daudziem patīk vērot putnus, atpazīstot putnu sugas pēc izskata un balss, uzzinot par to paradumiem.

- Jaunums ir sikspārņu un kukaiņu vērošana, Latvijā ir 13 000 kukaiņu sugu.

- Sēņošana tagad iespējama ne tikai pārtikas vākšanas nolūkā. Ap 4000 sēņu sugu atrodamas Latvijā – to krāsu, formu un smaržu bagātību var iepazīt, ņemot līdzi lupu, sēņu noteicēju un klausoties zinātāju stāstījumā.

- Daba dažādos gadalaikos ir piedzīvojums, par ko ziņo vietējie iedzīvotāji, piemēram, Kolkas vētras, ko ir vērts braukt skatīties, vai Dvietes pali, kad divu nedēļu garumā pa ceļiem un pļavām var pārvietoties ar laivu.

Autors: Kristaps Kārkliņš / NRA.lv

Pēdējos gados – līdz ar ekonomisko krīzi – šī tendence bija praktiski izzudusi, taču “šajā gadā tūristu aktivitāte Baltijas valstīs ir augusi un ledus ir sācis kust,” saka SIA Impro ceļojumi ienākošā tūrisma menedžere Aiva Freiberga.

“Ja pagājušais gads atšķirībā no iepriekšējiem gadiem bija salīdzinoši ļoti neaktīvs, tad jau sākoties 2010. gadam pieprasījumu skaits pieauga uin interese palielinājās ne tikai par Latviju, bet arī par visām trīs Baltijas valsīm,” sarunā ar nra.lv klāstīja Aiva Freiberga.

Šim viedoklim piekrīt arī Latvia tours direktore Ieva Keiša. Lūdzot raksturot šī un pagājušā gada ceļotāju aktivitāti, viņa norāda: ”Ja pagājušā gada novembris Latvia tours bija krīzes epicentrā, tad šī gada novembris ir daudz pozitīvāks un to ietekmē ceļotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanās, kā arī novembra brīvdienas, kas šogad ir daudz garākas”, raksta NRA.lv

Tiesa, nozares atveseļošanās pagaidām ir ļoti nestabila un cilvēku vēme novembrī doties garos ceļojumos nav īpaši izteikta – šobrīd lielākoties tiek izmantoti īsie, tātad lētākie Eiropas autobusu braucieni, čarterceļojumi uz siltajām zemēm un tiešie reisi uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām.

Arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras Stratēģiskās plānošanas vadītāja Inese Šīrava uzsver, ka TAVA rīcībā pagaidām vēl nav datu, kas apstiprinātu cilvēku pastiprinātu vēlmi ceļot Valsts svētku laikā. Iespējams, daļa iedzīvotāju svētku brīvdienās ieplānos atpūtu vai pasākumu apmeklēšanu te pat Latvijā un nedosies uz ārzemēm, jo nevar to atļauties.

Šo atziņu apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes veiktais pētījums, kas apliecina, ka 2010. gada otrajā ceturksnī iepretim pērnā gada attiecīgajam periodam par 11% pieaudzis tieši iekšzemes ceļojumu skaits.

Kopumā jāatzīst, ka pašmāju un kaimiņvalstu SPA viesnīcu pakalpojumu popularitāte pieaug, sākoties tiešu mierīgajai rudens un ziemas sezonai. Tiesa, neraugoties uz ceļa izdevumiem, arvien biežāk Latvijas ceļotāji priekšroku dod atpūtai Igaunijā vai Lietuvā. Kādēļ tā?

Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” ceļojumu konsultante Silja Pētersone sarunā ar nra.lv atzina, ka lielākoties cilvēki dodas uz Igauniju plašāka piedāvājuma dēļ, jo Latvijā ir maz tādu SPA viesnīcu, kas atbilstu kvalitatīvam piedāvājumam. “SPA viesnīcas ir ļoti populārs piedāvājums ziemas sezonā – arī šī gada novembra brīvdienās. Ir atpūtnieki, kurus interesē lielās SPA viesnīcas, taču daudz ir arī tādu klientu, kuri vēlas baudīt mierīgo noskaņu, ko piedāvā lauku mājas, kurās ir ne vien pirtis, bet arī masāžas, augstas kvalitātes SPA procedūras, ēdieni un numuri,” rezumēja eksperte. “Tāpat nākas atzīt, ka Latvijā esošo SPA viesnīcu cenas pārsvarā nav tik draudzīgas kā kaimiņiem un arvien biežāk Latvijas iedzīvotājiem – pat ņemot vērā ceļa izdevumus – brauciens uz kaimiņvalsti izmaksā lētāk.” Tiesa, šī atziņa ir viesusi korekcijas nozares darbībā, jo daudzas Latvijas viesnīcas pēc šī gada pirmā ceturkšņa bija spiestas pārstrādāt savus piedāvājumus un samazināt cenas.

Autors: Elīza Supe / NRA.lv

“Tīrības dienu” ietvaros (visu oktobra mēnesi) uzņēmēji un privātpersonas tika aicināti lielāku vērību pievērst apkārtējās vides saglabāšanai, sakopt savu māju pagalmus, pļavas, mežus, upmalas un pilsētas. Šogad rudenī akcija jau norisinās trešo reizi un tās mērķis ir sakopt Latvijas ūdenstilpņu apkārtni un uzlabot ūdens kvalitāti.

SIA “A.A. Mežmalas” nekavējoties atsaucās uzaicinājumam, jo apzinās savu līdzatbildību un iespējas Latvijas skaistās vides saglabāšanā.

“Sakopta un dabiska vide ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība. Diemžēl gadu no gada nākas saskarties ar bezatbildīgiem atpūtniekiem, kas aiz sevis nevīžo satīrīt un atstāj atkritumus upju krastos. Mums daba ir devusi lieliskas ainavas un vidi, kurā labi atpūsties un ar kuras palīdzību piesaistīt ārvalstu tūristus, taču mums ir jārūpējas, lai šo resursu saglabātu arī nākamajām paaudzēm,” norāda SIA “A.A. Mežmalas” vadītājs Oskars Petrovs.

Lielajā talkā, kas “Tīrības dienu” ietvaros norisināsies sestdien, 16.oktobrī, arī SIA “Mežmalas” pārstāvji veltīs savus spēkus Daugavas salu un krastu sakopšanai posma no Kokneses līdz Pļaviņām. “Talka ir tikai no soļiem, ko varam spert, lai padarītu mūsu Latviju sakoptāku. Liela uzmanība jāvērš arī uz iedzīvotāju izglītošanu, ko arī cenšamies darīt sadarbībā ar mūsu klientiem,” atzīmē  Oskars Petrovs.

Lielā “Tīrības dienu” talka tiks organizēta tieši šajā Daugavas posmā, jo to iecienījuši gan makšķernieki, gan ūdens tūristi. Izbraucienos ar īpaši veidoto vikinga laivu “Lāčplēsis” arī ārvalstu tūristi vēro krastu atsegumus un ainavu, kas sniedz viņiem priekšstatu par Latvijas valsti kopumā, tādēļ īpaši svarīgi parādīt to dabisku un sakoptu.

Autors: BNA

“Rezultāti ir lieliski. Vēl jo vairāk – tūristu ieceļošana un nakšņošanas pat par 6% pārsniedz pirmskrīzes līmeni. 2010.gada dati ir sasnieguši visu laiku labāko rezultātu un parāda tūrisma nozares atveseļošanos. Protams, milzīgiem pasākumiem, pasaules zvaigžņu koncertiem un unikāliem notikumiem arī ir nozīmīga loma ārzemju viesu piesaistē. Turklāt esam novērojuši arī jaunas tendences tūrisma jomā, piemēram, viesi no Krievijas arvien vairāk ir iecienījuši jauno gadu sagaidīt Igaunijā. Arī vidējais uzturēšanās ilgums turpina pieaugt,” uzsver Tarmo Mutso, Igaunijas Tūrisma padomes direktors. “Latviešu īpatsvars Igaunijas viesu vidū ir ievērojams, un to var vērtēt arī kā pozitīvu Igaunijas tūrisma padomes rīkotās tūrisma kampaņas “Rezervēts” rezultātu.”

Tā kā nakšņošanu skaits pieaudzis vairāk nekā viesošanās reizes, līdz ar to palielinājies uzturēšanās ilgums. Turklāt gan atpūtas, gan biznesa darījumi ir kļuvuši garāki nekā 2009.gadā. Lielā mērā pieaugums bija sasniegts ar zemākām cenām: lai arī nakšņošanu apjoms palielinājās par 12%, ienākumi no naktsmītņu pakalpojumu pārdošanas pieauga tikai par 2,6%.

Neskatoties uz to, ka Igaunija ir kaimiņvalsts un latvieši uz Igauniju ir iecienījuši vienas dienas ceļojumus, arī viesi no Latvijas šogad vēlas uzkavēties ilgāk – nakšņošanas apjoma pieaugums ir 6%. Raksturojot citus latviešu Igaunijas tūrisma ieradumus, ceļotāji no Latvijas ierodas bieži, apmeklē ļoti dažādus Igaunijas reģionus un populārākie tūrisma galamērķi ir Tallina, Sāremā, Pērnava un Tartu. Vairāk nekā puse no izmitinātajiem latviešiem ir atpūtnieki, 25% ierodas Igaunijā darījuma braucienos, savukārt 15% apciemo savus draugus un radiniekus.

Autors: bizness.lv

Taču, taupot naudu, arī pakalpojums nereti tiek meklēts iespējami lētāks, īpaši nepētot tā sniedzēja pieredzes dosjē un neklaušinot informāciju par komersanta labo slavu. Tā beigu beigās solītā un gaidītā atpūta var izvērsties par vilšanos virteni un sarežģītiem pārdzīvojumiem, mēģinot atgūt naudu par nenotikušām ekskursijām un sliktu viesnīcu, no kuras logiem redzams vien smilšains lauks, ne okeāna viļņi, raksta LV.LV.

Sūdzību mazāk, atvērta komplekso pakalpojumu sniedzēju datubāze

To, ka teiktais nav bez pamata, apliecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati par saņemtajām sūdzībām. Visvairāk to bijis 2007. gadā (120), kad arī ceļotāju skaits bija viskuplākais, divreiz mazāk – 2008. gadā, bet līdz šā gada augusta beigām PTAC saņemtas vien 13 sūdzības. Salīdzinājumā ar šādu laikposmu pērn, sūdzību skaits samazinājies uz pusi, un tas, protams, priecē.

Noteikti savu artavu šeit devuši grozījumi Tūrisma likumā, kas precizē tūrisma pakalpojuma sniedzēju pienākumus un atbildību, un tos pavadošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 353 “Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību”, kuri stājās spēkā 14. jūnijā. Šajos normatīvajos aktos kā nozīmīgs jaunums tika paredzētas klientu iemaksātās naudas drošības garantijas, kā arī tūrisma komersantu – komplekso pakalpojumu sniedzēju – obligāta reģistrēšanās Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē.

Tūrisma likumā ir noteikts, ka komplekss tūrisma pakalpojums ir tūrisma pakalpojumu apvienojums, kas sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma, attiecas uz laikposmu, kas ir garāks par 24 stundām, un ietver diennakts izmitināšanu vai vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem: transportu, izmitināšanu vai citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma. Tātad īstenībā ikviens tūrists, kurš dodas ārpus pašu valsts nolīgtā ceļojumā ar nakšņošanu viesnīcās, ar muzeju un skaistu dabas vietu apmeklējumiem, izmanto tieši šo komplekso pakalpojumu.

Un tātad – šo komplekso pakalpojumu sniedzēju datubāze tagad ir publiski pieejama Ekonomikas ministrijas (EM) vietnē http://tato.em.gov.lv , un līdz 20. septembrim tajā bija reģistrēti 238 komersanti.

Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa norāda, ka šajā virzienā strādāts patiešām daudz, un MK noteikumos jau kopš 2002. gada bija reglamentēta tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbība, taču jautājums – cik godprātīgi tie tika ievēroti.

Viņa uzsver, ka tūrisma pakalpojumu tirgū bija daudz piedāvājumu ar neatbilstoši zemu cenu un tātad arī apšaubāmu kvalitāti. “Kaut arī pašlaik šī komercdarbības joma patiešām tiek sakārtota, bez negodīgiem darboņiem neesam iztikuši un galīgi no tiem neizvairīsimies arī turpmāk. Bet labā ziņa ir tā, ka pērn Latvijas tūristu skaita apjoms pieaudzis par 21%, un tagad būsim noķēruši 2008. gada apjomus.”

Tādēļ vēlreiz atgādinājums: lai tūrisma aģents vai tūrisma operators varētu piedāvāt patērētājiem kompleksos ceļojumus, tam ir jābūt reģistrētam Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē (TATO).

Kas jāņem vērā pirms tūrisma pakalpojuma iegādāšanās

EM aicina ceļot gribētājus pirms pakalpojuma pirkšanas līguma slēgšanas pārbaudīt trīs lietas:

* vai ceļojumu piedāvājošā tūrisma kompānija (tūrisma aģents vai tūrisma operators ) ir reģistrējusies TATO;
* vai tūrisma operators nodrošina klientu iemaksātās naudas drošības garantiju;
* cik lielas drošības garantijas piedāvā tūrisma operators un kā jārīkojas, ja iestājas nepieciešamība iemaksāto naudu prasīt atpakaļ.

Lai komersants reģistrētos TATO, viņam Ekonomikas ministrijā jāiesniedz informācija par uzņēmuma darbību, tūrisma operatoriem papildu ziņas arī par klientu iemaksātās naudas drošības garantiju – izsniedzēju, apmēru un termiņiem.

Datubāze tika izveidota, lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār klientu iemaksātās naudas drošības garantiju, kā arī uzturētu informāciju par tirgū strādājošiem tūrisma aģentiem un operatoriem.

Klienta iemaksātās naudas drošības garantija ir svarīgs patērētāju tiesību aizsardzības instruments komersanta maksātnespējas gadījumos, kad tūrisma uzņēmums līdz maksātnespējas pasludināšanai neizpilda vai daļēji neizpilda pielīgtās saistības pret patērētājiem.

Klienta iemaksātās naudas drošības garantija tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā sniedz patērētājiem drošības garantiju attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksāšanu, nodrošina saistību neizpildes vai daļējas neizpildes rezultātā radušos zaudējumu kompensāciju klientiem, kā arī patērētāja atgriešanos valstī, no kuras sācies ceļojums (repatriāciju), ja līgumā nav noteikta cita valsts.

Nākamajiem ceļotājiem ir noteikti jāpievērš uzmanība tam, kādā apmērā viņiem ir nodrošināta klienta iemaksātās drošības naudas garantija. Tūrisma operatoram tā ir jānodrošina pietiekama, lai nosegtu minētās saistības. Minimālā garantijas summa ir 20 000 latu. Attiecīgi arī minimālais visu patērētāju iemaksātās naudas kopējais atdodamās summas apmērs ir 20 000 latu.

EM Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova stāsta, ka mūsu valstī garantiju apmērs salīdzinājumā pat ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju ir ļoti mazs, taču tas izskaidrojams ar to, ka tūrisma pakalpojumu pircēju skaita krituma dēļ pēdējos gados liela daļa Latvijas tūrisma uzņēmumu ar grūtībām spēj atlicināt arī šādu naudas summu. Tiesa, turīgākie komersanti garantiju summu var palielināt pēc saviem ieskatiem un iespējām.

Ceļojuma iegādes līgumā obligāti jābūt norādītam gan komersanta reģistrācijas numuram TATO, gan informācijai par kārtību, kā tiek atmaksāta klienta iemaksātā nauda, kā arī par klienta nogādāšanu valstī, kurā sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts), ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde.

Savukārt patērētājam ir pienākums nodrošināt, lai ceļojuma laikā ir pieejams par pakalpojuma sniegšanu noslēgtais līgums, kas kalpo kā saistību pierādījums. Minētā pienākuma izpilde ir svarīga, lai nepieciešamības gadījumā patērētājs varētu aizstāvēt savas tiesības un iedarbināt klienta iemaksātās drošības naudas garantijas mehānismu, piemēram, varētu tikt repatriēts uz ceļojuma sākuma valsti.

Garantijas stājas spēkā tikai tad, ja tūrisma pakalpojumu sniedzējam iestājusies maksātnespēja. “Piemēram, ja pakalpojuma pircējs simtprocentīgi samaksājis visu summu, bet pasākums tiek atcelts un tūrisma operators nespēj savas saistības pildīt un naudu atmaksāt, stājas spēkā garantija,” skaidro M. Paņkova.

Ja patērētājs konstatē savu tiesību pārkāpumu – pakalpojuma neatbilstību līguma nosacījumiem vai kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu, nenodrošinot klientu iemaksātās naudas drošības garantiju -, viņam jāgriežas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Kā var palīdzēt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Tūrisma pakalpojumu jomā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izskata iedzīvotāju iesniegumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem, sniedz palīdzību konfliktu risināšanā ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izvērtē komplekso tūrisma pakalpojumu līgumu un komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. pantā noteikta PTAC kompetence, un tajā neietilpst aprēķināt radušos zaudējumus un morālo kaitējumu. Šajos gadījumos iedzīvotājiem ir jāvēršas tiesā vispārējā civiltiesiskajā kārtībā. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa teic, ka centra speciālisti no komersanta patvaļas cietušajam tūristam var sniegt vienīgi konsultācijas, kā labāk panākt savu taisnību.

Kā informē PTAC, aplūkojot saņemto sūdzību tendences pēdējo piecu gadu griezumā, redzams, ka ik gadu saņemto sūdzību skaits par tūrisma pakalpojumiem ir cieši saistīts ar tūrisma pakalpojumu pieprasījumu kopumā.

Līdz 2010. gada 31. augustam PTAC saņēmis 13 sūdzības par kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem ar kopējo pakalpojumu vērtību 7354 latu. No saņemtajām sūdzībām vienā gadījumā rasts pozitīvs risinājums, 10 – sniegts skaidrojums, divas sūdzības atrodas izskatīšanas stadijā.

Šogad patērētāji visbiežāk sūdzējušies par paša pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem un izteiktajam piedāvājumam, piemēram, trīs sūdzības bijušas par viesnīcas neatbilstību līguma noteikumiem, divas – par sliktu autobusa kvalitāti, viens – par neapmierinošiem gidu pakalpojumiem, bet pārējie par to, ka netika nodrošināti līgumā paredzētie papildpakalpojumi, noformētas vīzas. Divās sūdzībās patērētāji žēlojušies, ka nokavēts savienotais reiss, kā dēļ pilnībā vai daļēji bijis liegts izmantot paredzēto pakalpojumu. Vienā gadījumā netika noslēgts likumā noteiktajā kārtībā paredzētais līgums par komplekso tūrisma pakalpojumu, bet vēl cits patērētājs nav varējis izmantot iegādāto ceļojumu, un uzņēmumam uzsākts maksātnespējas process.

Apkopojot un analizējot ievākto informāciju par 2009. gada sūdzībām, PTAC secinājis, ka konstatēto pārkāpumu skaits galvenokārt ir saistīts ar maldinošas komercprakses īstenošanu, norādot nepatiesu informāciju par piedāvāto pakalpojumu cenu. Kopumā konstatētie pārkāpumi saistīti ar šādiem būtiskiem problēmjautājumiem:

* piedāvājumu pieejamība;
* cenu norādīšanas kārtība (tostarp aviobiļešu cenu norādīšanas kārtība);
* atlaižu norādīšanas kārtība;
* pēdējā brīža piedāvājumi un piedāvājumu papildu nosacījumu noklusēšana.

Bargi vērsties pret negodīgajiem grūti

B. Vītoliņa uzsver, ka plaši izplatīts krāpniecības veids pērn un arī šogad ir tāds, ka ir tūrisma uzņēmumi, kuru pārstāvji viesnīcās prezentē ļoti vilinošus ceļojumus par zemām cenām, emocionāli ietekmējot klausītājus un pie viena tūdaļ arī pieprasot simtprocentīgu pakalpojuma priekšapmaksu. Kad cilvēks pēc pāris stundām vai dienām apdomājas un no ceļojuma vēlas atteikties, tūrisma operators ignorē likumā noteiktās patērētāja tiesības 14 dienu laikā atteikties no pakalpojuma un saņemt atpakaļ priekšapmaksu.

Piemēram, pērn un šogad PTAC saņēmis 158 sūdzības par SIA “Key Promotion”, ir pieņemts 101 patērētājiem labvēlīgs lēmums. PTAC lēmumā uzdoto tiesisko pienākumu – grozīt patērētājiem piedāvātajos līgumos tāda paša satura līguma noteikumus kā uzņēmuma līguma 7.5.1. apakšpunkts un nodrošināt patērētājiem tiesības atkāpties no līguma 14 dienu laikā, nemaksājot līgumsodu un administratīvās izmaksas un atmaksājot patērētājiem uzņēmuma līgumā noteikto pakalpojuma maksu, SIA “Key Promotions” līdz pat šim brīdim nav pildījis. PTAC ir iesniedzis materiālus Valsts policijai kriminālprocesa ierosināšanai par iespējamu krāpšanu. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šā gada 31. augustā pasludināta SIA “Key Promotions” maksātnespēja.

TATO pašlaik reģistrēti vairāk nekā 200 komersantu, bet, kā lēš K. Gitendorfa, šajā biznesā darbojas vismaz trīs simti. Kaut arī normatīvie akti nosaka – komplekso pakalpojumu sniedzējiem tas ir obligāts pienākums, likuma ignorētājus joprojām faktiski nav iespējams ietekmēt. Ja kādu pieķer, tad par konkrēto pārkāpumu (gadījumu) var piespriest nelielu administratīvo sodu, un tas arī viss. Nekur nav paredzēts, ka par vairākkārtīgiem pārkāpumiem šādam komersantam varētu atņemt tiesības darboties tūrisma komplekso pakalpojumu tirgū.

Pagaidām ļoti nepilnīgs izskatās arī pats TATO reģistrs. Tikai samērā nedaudzu firmu nosaukumam pretī ierakstīts drošības naudas garantijas termiņš, un tad šķiet, ka šī nauda nemaz nav samaksāta. Nozares nespeciālistam arī nav saprotams, kurš ir tikai aģents, kas izpilda tūrisma operatora uzdevumu un kam garantijas nemaz nav jāiemaksā, un kurš ir tāds operators, kam tās ir obligātas. Pagaidām var vadīties no viena rādītāja, ko, piemēram, K. Gitendorfa rekomendē kā svarīgu – uzņēmuma dibināšanas gada, kas liecinot par uzņēmuma stabilitāti tirgū. Tika gan nolemts, ka reģistrā apmeklētāju skaidrībai jāievieš vēl viena aile ar norādi – ir komersantam garantija vajadzīga vai nav.

Autors: Mudīte Luksa / LV.LV