«[..] Dombrovskis saprot, ka ir ziepes. To esmu redzējis dažādās diskusijās. Gan pensiju sistēmā, gan lauku depopulācijā ir kaut kas steidzīgi jādara. Bet tas jau vēl nenozīmē, ka redzējums ir. Mans verdikts būtu, ka redzējums nav nevienam. Tāds, kas būtu konsekvents, skaidrs, nevienam nav. Ir izkliedēta, fragmentāra izpratne, ka kaut kas nav labi. Kamēr ir SVF [Starptautiskais Valūtas fonds], Pasaules Bankas un starptautisko aizdevēju nosacījumi, tikmēr šie cilvēki jūtas, ka viņi var daudz nekreņķēties. Plāns jau kaut kāds tiem aizdevējiem ir. Pašiem nav jādomā,» norāda Ķīlis.

Ķīlis saka, ka Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas ir sagatavojusi ziņojumu Valsts prezidentam, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas politiskajā sistēmā, tomēr komisijai ir «maigā vara», kas nozīmē iespēju tikai netieši ietekmēt procesus, pārliecinot prezidentu, raksta Apollo.lv

«Prezidentam ir vairāki priekšlikumi, kurus viņš ir iesniedzis Saeimā. Daži no šiem priekšlikumiem pat netiek diskutēti. Mums jārēķinās, ka mums pašiem nav nekādu tiesību iesniegt juridiska rakstura iniciatīvas. Mēs esam sasieti ar savu statusu,» viņš norāda.
Reklāma

«Es personiski uzskatu, ka neuzticību politiskajai sistēmai var pārvarēt tikai tad, kad cilvēki sajūt savu iespēju ietekmēt noteiktus procesus. Vairāk nekā 70% cilvēku ir pilnīgi pasīva, amorfa masa, kas ir ļoti riskants faktors politiskajai stabilitātei. Tas ir mans viedoklis, un nav tā, ka visa komisija tā domā,» – tā Ķīlis.

Autors: Apollo.lv

Komentējot premjera nosacījumus SC atzīt okupācijas faktu 1940. gadā, Urbanovičs jautāja: «Ar kādu mērķi Dombrovskis gribēja, lai SC atzīst okupāciju? Skaidrs, ka mērķis bija viens -  apvainot un pazemot mūsu vēlētājus, nodēvējot viņus par okupantiem. Ja ir okupācija, tātad ir arī okupanti, tatad ir iespēja atkal kādu apvainot. Tātad mums ir okupanti, kas piedzimuši «nepareizajā ģimenē». Tas ir ceļš uz nekurieni. Visu šo «mazo cilvēciņu» mērķis ir vēlreiz sanaidot un sadrumstalot sabiedrību, lai varētu piesegt savu neprasmi vadīt valsti. Mēs esam naidoti 20 gadus. Dombrovskis šobrīd ir pārkāpis visas robežas. Pienācis pārmaiņu laiks. Domāju, ka latviešu vēlētājs, kas šodien nebalsoja par mums, saprot, ka kļūdījies, nebalsojot par mums» teica Urbanovičs.

Kārtējo reizi komentējot vēlēšanu iznākumu, kad vēlētāju balsu pārākumu ieguva apvienība «Vienotība», Urbanovičs atzina, ka SC cerējuši, ka cilvēki Latvijā ar katriem tūkstots uz Īriju aizbraukušajiem, ar katru krīzi, kļūst gudrāki un pieaugušāki, taču, acīmredzot, tā neesot.

«Cilvēki tika sabaidīti ar lozungu «Krievi nāk!Latvieti, nepadodies!». Visu šo laiku mediji un dažādi deputāti runājuši par šo draudu, un cilvēki viņiem noticēja – ja nu tiešām nav dūmu bez uguns? Baumas, ka mums Maskava vai kāds cits maksājuši naudu, tas nostrādāja, jo cilvēki ir naivi, viņi neuzticas viens otram, viņi ar šo «vairākkārt uzsildīto zupu» nemitīgi baroti, un uz viņiem nedrīkst dusmoties,» teica Urbanovičs.

Autors: Apollo.lv

– Ja Valsts prezidents jūs nominētu par valdības vadītāju un Saeima apstiprinātu valdību – kādi būtu pirmie darbi premjera amatā?

– Vispirms vajadzētu iepazīties ar slepenajiem protokoliem, kuri ir noslēgti ar SVF un par kuriem sabiedrība neko nezina. Valdības galvenais uzdevums, protams, ir nākamā gada budžets. Tas jāveido ciešā sadarbībā ar Latvijas darba devējiem, vienojoties par prioritātēm, kādā veidā valsts pelnīs. Šobrīd dzirdam, ka valdība runā tikai par izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu. Tajā pašā laikā ne vārda par to, kā valsts pelnīs. Jāiet uz nodokļu samazināšanu, nevis palielināšanu, kā piedāvā Dombrovskis, bet vienlaikus jāvienojas, ka maksā visi. Protams, simtprocentīgi visi nemaksās nekad. Uzskatām, ka panākums būtu, ja puse no tiem, kas tagad nemaksā, sāktu to darīt.

– Nodokļi ir likumdevēju funkcija. Ko jūs darīsiet kā izpildvaras vadītājs?

– Premjeram jāpiedāvā jaunais budžets. Mans priekšlikums – nodokļu samazināšana jau nākamajā gadā. Ārkārtīgi svarīgi ir sociālie jautājumi. Jāstimulē daudzbērnu ģimenes. Savulaik ir bijis bezbērnu nodoklis. Šodien par to nerunājam. Sakām, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide tiek piemērota atkarībā no bērnu skaita. Viens bērns – 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide. Divi bērni – 50%, trīs bērni – 75%, četri bērni – tā ir daudzbērnu ģimene, kurai tiek piemērota 100% atlaide un iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek maksāts vispār. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzbērnu ģimene veic arī sociālo funkciju pret valsti. Tas ir konkrēts solis, ko plānojam darīt, stimulējot strādājošās ģimenes, lai viņas var atļauties vairāk bērnu. Cilvēkiem jāzina – jo vairāk atvašu, jo lielāks valsts atbalsts. Kas attiecas uz valdības reorganizāciju, piedāvāsim valsts pārvaldes reformu, veidojot 8 ministrijas. Satiksmes, Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju apvienosim Attīstības ministrijā. Vienā tiks apvienota tagadējā Tieslietu un Iekšlietu ministrija, Kultūras un Izglītības ministrija, Labklājības un Veselības ministrija, kā arī Zemkopības un Vides ministrija. Pašreizējā statusā paliktu vienīgi Finanšu, Ārlietu un Aizsardzības ministrija.

Uz Hipotēku un zemes bankas bāzes veidosim Attīstības banku, kas pārņems no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) daļu funkciju. Mūsu mērķis veidot šo banku nevis tikai kā kredītu izsniegšanas iestādi, bet kā instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai. Arī kā partneri, kas nepieciešamības gadījumā piedalās ar kapitālu. Patlaban daudzi uzņēmumi nevar norēķināties ar kreditoriem. Lai palīdzētu stabilizēt uzņēmumus un tos nepārpirktu skandināvu bankas, kā tagad tas notiek, valsts caur Attīstības banku var piedalīties uzņēmuma darbībā. Prioritārie uzņēmumi ir tie, kas spēj eksportēt preces vai pakalpojumus. Tajos valsts varēs piedalīties ar kapitālu uz termiņu līdz trim gadiem. Tad, kad situācija stabilizēsies, tā pārdos savas akcijas un izies ārā. Svarīgs valdības uzdevums ir jaunu tirgu iekarošana. LIAA tiks pievienota Ārlietu ministrijai, lai visas Latvijas vēstniecības ārvalstīs kļūtu par valsts ekonomiskajām pārstāvniecībām. Vēstniekiem un vēstniecību darbiniekiem 80% no laika būs jāvelta divpusējo ekonomisko attiecību stiprināšanai starp Latviju un to valsti, kurā viņi darbojas. Šodienas situācijā nevaram visas vēstniecības atbalstīt vienādi. Atbilstoši ekonomiskajam pienesumam dažas jāatbalsta vairāk – lai nebūtu kā tagad, kad konsulāros dienestus saīsinām un no tā izjūtam tikai zaudējumus. Piemēram, Sanktpēterburgā Latvijas konsulāts gadā izsniedz 35 000 vīzu, kurpretī Somijas konsulāts – 450 000 vīzu. Katra vīza maksā 60 eiro. Tas ir liels ienākums Somijas budžetā, kas ļauj uzturēt šo iestādi, plus vēl tūristi, kas iegūst vīzas un brauc uz Somiju tērēt naudu. Nākamajai valdībai galvenais jautājums būs tas, kur valsts varēs pelnīt; kā nostiprināsim Latvijas pozīcijas, lai kļūtu konkurētspējīgi; kādā veidā Rīga kļūs par biznesa centru, lai piesaistītu starptautiskās kompānijas. Prioritārie tirgi – tie, ar kuriem Latvijai ir robeža. Igaunija, Lietuva, Krievija, Baltkrievija, Skandināvija, Vācija un ES. Pēc katras valdības sēdes būs jāpaziņo sabiedrībai, kādi lēmumi pieņemti saistībā ar konkrētu ekonomisko aktivitāti. Mērķis ir eksports.

– Jūs pretendējat uz premjera krēslu, bet reitingi rāda, ka izredzes kļūt par vēlēšanu uzvarētāju ir samērā vājas. Kādā politiskajā kombinācijā redzat iespēju, ka jums uzticēs veidot valdību?

– Sabiedrībai jāizdara izvēle, kuru premjeru tā atbalsta. Koalīcijas var būt visdažādākās, bet jautājums ir: kurš būs līderis, kas noteiks darba kārtību gan valdībā, gan politikā kopumā. Ja sabiedrība atbalsta esošo valdību, tad jābalso par Dombrovski. Ja cilvēki uzskata, ka valstī vairāk jādomā par ekonomiskajām aktivitātēm un valdībai jābūt tai, kura spēj mērķtiecīgi virzīt šos procesus uz priekšu, tad jābalso par mani. Valdībai jābūt tādai, kura neklanītos SVF, kura domātu, kā Latvija attīstīsies, nevis kā Latvija stagnēs. Kas attiecas uz vēl vienu premjera kandidātu – Jāni Urbanoviču, jāuzsver, ka man ir labas, ļoti draudzīgas attiecības ar viņu. Mēs koleģiāli sadarbojamies Rīgas domē, bet… viņš ir pieredzējis politiķis parlamentā, nevis valdības darbā. Mana pieredze valdības darbā plus uzņēmējdarbībā ir tas iemesls, kāpēc Šlesers varētu būt labākais premjera amata kandidāts.

– Novērotāji prognozē labus rezultātus Saskaņas centram. Viņi daudz runā par profesionālas, nevis politiskas valdības veidošanu. Izskan versija, ka par premjeru varētu tikt virzīta Inguna Sudraba, ar kuru jums bijušas domstarpības. Vai jūs būtu gatavs iesaistīties Sudrabas vadītā valdībā?

– Nevēlos komentēt nereālus variantus. Premjeram jābūt cilvēkam, kurš pārstāv politisko partiju, kurai ir pārstāvniecība parlamentā. Vēlēšanu mērķis ir nostiprināt parlamentāro varu.

– Šlesers politikā ienāca pirms 12 gadiem jau kā turīgs cilvēks. Pa šiem gadiem jūsu bagātība ir tikai augusi. Tas liek domāt, ka piedalīšanās politikā ir tikai tāds biznesa projekts.

– Ziniet, ja nebūtu politikā, mana turība būtu daudz lielāka. Politikā ir pavisam cita motivācija, un, kā saka, politika cilvēkus ierauj. Katrs uzņēmējs var noteiktā sektorā atbildēt par kādu biznesa projektu, bet ietekmēt valsts attīstību, piedalīties procesā, kad Latvija iestājas ES, iestājas NATO, veido divpusējās attiecības ar citām valstīm – to var tikai politiķis. Tikties ar citu valstu vadītājiem, premjeriem, prezidentiem, ministriem un citām augstām amatpersonām – tā ir iespēja, ko bizness nevar dot. Man politika patīk. Tas nav tikai darbs vai hobijs, tā ir mana dzīve. Man patīk ietekmēt procesus, kad ar saviem lēmumiem vari virzīt valsti. To nevar izvērtēt naudas izteiksmē. Katram ir savs aicinājums. Mans aicinājums – būt politikā un virzīt Latviju tajā virzienā, lai tā būtu ekonomiski attīstīta valsts.

– Ja runājam par virzieniem, tad Vienotība uzsver Rietumu virzienu, savukārt Saskaņas centrs sludina, ka austrumu kaimiņš mūs izglābs. Kādu virzienu redzat jūs?

– Latvija atrodas ES un NATO. Neviens to vairs neapdraud. Mēs redzam, ka Vācija un Krievija veido ilgtermiņa ekonomiskās attiecības. Nordstream un citi projekti rāda, kā attīstās šīs valstis, kuras savulaik karojušas. Nevajag dzīvot ar skatu tikai uz pagātni. Jāskatās uz nākotni. Uzskatu, ka jāveido ekonomiski labas attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu un visām citām NVS valstīm. Jāstrādā ar Ķīnu, Japānu un ASV. Tā kā Krievija un Baltkrievija ir kaimiņvalstis un mēs pārzinām situāciju tajās, jāveido tādas attiecības, lai tās būtu izdevīgas. Vienlaikus skaidri jāpasaka, ka Latvija nevar klanīties ne uz austrumiem, ne rietumiem, ne uz Briseli, ne Maskavu, ne – Vašingtonu. Latvijā ir politiķi, kas saka: mums jāklanās Briselei un Vašingtonai, jo tās ir stratēģiskās partneres. Liela Latvijas problēma ir tās līderi, kuri grib, lai mēs atkal būtu kalpu tauta. Mēs nedrīkstam būt kalpu tauta, jo pašiem jābūt saimniekiem savā zemē. Nav jābaidās veidot attiecības ar austrumu valstīm tāpat kā ar rietumu valstīm. Jāizbeidz tautas baidīšana – Latvija ir neatgriezeniski ieguvusi neatkarību, iestājusies ES un NATO. Diemžēl Latvija nav ieguvusi ekonomisko labklājību un patstāvību tādā mērā, kā to nodrošinājušas citas valstis. Tāpēc, lai nenonāktu līdz finanšu okupācijai, Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāsāk pelnīt. Ja varam pelnīt, sadarbojoties ar to pašu Krieviju, Baltkrieviju vai Ķīnu, tad mums tas jādara. Labāk pelnīt un dzīvot bez parāda nekā dzīvot ar skatu uz Rietumiem, ņemot kredītus. Šodienas stabilitāte, par kuru runā Dombrovska valdība, lielā mērā saistīta ar to, ka valsts ir parādos.

– No mediju puses jūs neesat pārāk mīlēts politiķis. Īpaši negatīva attieksme bija no laikraksta Diena, kad to vadīja Sarmīte Ēlerte. Tagad Dienas īpašnieks ir jūsu sens draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols. Vai cerat, ka attieksme mainīsies?

– Esmu pārliecināts, ka ar Viestura Koziola ienākšanu Dienā avīze kļūs pragmatiskāka, daudz valstiskāka. Koziols nepārstāv Sorosa organizāciju. Viņu interesē valsts nākotne, cilvēki, nevis kādu starptautisko miljardieru intereses, lai padarītu Latviju kosmopolītisku. Esmu Koziolam lūdzis tikai vienu lietu – lai laikraksts Diena atbalsta ģimenes vērtības, lai netiktu slavināti praidi. Tas man būtu ļoti svarīgi. Visus šos gadus laikraksts Diena bijis šo moderno vērtību, šīs bīstamās ideoloģijas propagandas rupors. Ceru, ka avīze mainīsies un aizstāvēs konservatīvās vērtības. Nevar būt tā, ka šis izdevums aizstāv vienīgi Jauno laiku, Vienotību vai Sarmīti Ēlerti.

– Jūs pieminējāt Vienotību. Cits premjera kandidāts – Aivars Lembergs – diezgan strikti šajā apvienībā nodala Jaunā laika un Pilsoniskās savienības politiķus. Ar pirmajiem varētu sastrādāties, bet ar otrajiem daudz grūtāk. Vai jūs Vienotību uztverat kā vienu veselumu vai tomēr diferencējat?

– Gribētu Lembergam pajautāt, kā viņš domā ar tiem sastrādāties. Pēc vēlēšanām Vienotību Saeimā pārstāvēs gan Ēlerte, gan Loskutovs. Vienotība ir saplūdusi ar KNAB. Atcerēsimies, ka Jutu Strīķi izvirzīja Jaunais laiks. Jautājums: vai Lembergs ir gatavs akceptēt to, ka kļūs par partneri Sorosa organizācijai. Ja viņš grib teikt, ka apvienībā ir daži labi cilvēki, ar kuriem var strādāt, tā ir Lemberga darīšana. Uzskatu, ka Sarmītes Ēlertes ienākšana Vienotībā ir izmainījusi arī Jaunā laika ideoloģiju. Ieejot politikā, Jaunais laiks baznīcā svinīgi zvērēja atbalstīt kristīgās vērtības. Kad visas lielākās konfesijas ierosināja ieviest Bībeles mācību, tad tikai divi no 25 Vienotības deputātiem šo priekšlikumu aizstāvēja. Kas notika ar pārējiem? Kāpēc pompozi bija jāzvēr baznīcā? Atbilde ir vienkārša: Sorosa organizācija ir pārņēmusi Vienotības ideoloģiju. Šodien to nosaka Ēlerte. Ticiet man, tajā brīdī, kad būs jāievieš grozījumi, lai legalizētu viendzimuma laulības, Vienotība tiem piekritīs vienbalsīgi. Un ko tad teiks Lembergs? Vai viņš vēl arvien domās, ka tur ir labie un sliktie? Vienotība būs pilnīgi vienota par viendzimuma laulībām, jo to deklarējusi iepriekšējā Dienas vadība ar Ēlerti priekšgalā.

Autors: Bens Latkovskis / NRA.lv

Kā kandidāts Ministru prezidenta vai vismaz finanšu ministra amatam šai koalīcijai tiekot uzstājīgi ieteikts pašreizējais Starptautiskā valūtas fonda (SVF) konsultants, kādreizējās Valda Birkava valdības valsts budžeta valsts ministrs Jānis Platais.

Lai gan par šīm ASV vēstniecības iniciatīvām tiek runāts daudz, publiski par to izteikties izvairās gan politiķi, gan politikas eksperti. Līdz šim publiski par to izteikusies (LNT raidījumā Latvija, mēs tevi dzirdam) tikai Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne profesore Ilga Kreituse.

Lai nav jābrīnās

Sarunā ar NRA.lv I. Kreituse atzina – viņa no daudziem ir dzirdējusi par to, ka ASV vēstniecība “stimulē un veicina” Vienotības un SC tuvināšanos ar mērķi pēc Saeimas vēlēšanām izveidot šo politisko spēku valdību. Pretēji tiem politiķiem un politologiem, kuri par šīm sarunām zina, bet klusē, I. Kreituse uzskata, ka par to ir jārunā publiski, “lai pēc vēlēšanām nav jābrīnās”. Viņa zinot arī konkrētus politiķu vārdus, kuri šādās sarunās piedalījušies, tomēr tos viņa atturējās nosaukt. Tāpat viņa zinot arī to, ka Vienotības politiķi ir vērsušies pat pie Visu Latvijai–TB/LNNK (VL–TB/LNNK) pārstāvjiem, vaicājot – kāpēc gan nevarētu būt šāda koalīcija un kāpēc gan arī VL–TB/LNNK tajā nevarētu piedalīties? Pēc I. Kreituses teiktā, šāds jautājums no VL–TB/LNNK puses tomēr uztverts ar neizpratni.

Kompromisa figūra

Tāpat arī I. Kreituse bija dzirdējusi, ka par jaunās koalīcijas premjera amata kandidātu tiekot virzīts J. Platais. Viņa gan tūlīt piebilda, ka šis neesot derīgs premjera kandidāts, jo viņa J. Plato atceroties vēl kā Finanšu ministrijas darbinieku. “Mūsdienās nepietiek ar ārzemēs gūtu izglītību un svešvalodu zināšanām – premjeram ir jābūt personībai,” teica profesore.

No vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem Neatkarīgā noskaidroja, ka SVF konsultants J. Platais tiekot ieteikts kā “neitrāls speciālists” un “kompromisa figūra”, prognozējot, ka diviem lielajiem politiskajiem spēkiem – Vienotībai un SC –, velkot deķi katram uz savu pusi, būs grūti vienoties par kopēju premjeru.

Ja tomēr politiskie spēki nevarēs vienoties par J. Plato kā premjeru, tad viņam esot jākļūst par finanšu ministru, kuram, kā zināms, šobrīd ir piešķirtas ekskluzīvas pilnvaras, piemēram, apturēt ministriju tēriņus u. tml.

Slikto ziņu vēstnesis

Bijušais LPSR Valsts plāna komitejas speciālists J. Platais Latvijas Republikā pazīstams kļuva jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad viņš, tāpat kā toreizējais labklājības ministrs Jānis Ritenis, regulāri paziņoja par kaut kādu izdevumu vai sociālo garantiju samazināšanu. Ņemot vērā J. Platā slikto ziņu vēstneša reputāciju, viņu arī citas valdības izmantoja šajā ampluā. Piemēram, kā premjera Andra Šķēles padomnieks J. Platais 1996. gadā tika deleģēts skaidrot, kāpēc valdība plāno atcelt nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Apkopojot publisku informāciju, var secināt, ka J. Platais kā SVF konsultants darbojies vairākās valstīs. 2008. gadā Dienas Bizness (DB) rakstīja, ka J. Platais jau ilgus gadus (kopš 2004. gada) strādā augstā amatā NATO okupētās Afganistānas Finanšu ministrijā.

Zīmīgi, ka pēc ilga pārtraukuma šogad J. Platais sniedzis vairākas intervijas Latvijas medijiem, pierādot, ka viņam ir viedoklis ne tikai par Afganistānas, bet arī par Latvijas finansēm. Piemēram, šā gada jūnijā viņš DB skaidrojis – lai panāktu nākamā gada “budžeta konsolidāciju, būs nepieciešama izdevumu samazināšana sociālajā sfērā”. Tāpat viņš uzsvēris, ka ikvienā jomā var samazināt finansējumu, pat neskatoties uz Satversmes tiesas spriedumu par pensijām. “Jautājums ir par to, kā šo procesu juridiski pareizi noformēt,” J. Platā teikto atreferē DB.

Patiesība tikai 10%?

Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis uz Neatkarīgās jautājumu par Vienotības un SC politiķu kopīgu tikšanos ar ASV diplomātiem, kurā būtu bijusi runa par J. Platā kandidatūru finanšu ministra postenī, atbildēja: “Ja jūs ar amerikāņiem esat par to runājis, tad viņiem arī par to prasiet. Pagaidām par koalīciju runāt ir pāragri.”

SC līderis Jānis Urbanovičs teica, ka “tādā formātā tikšanās nav notikusi. Es tādā neesmu piedalījies, taču, ja kāds no mūsējiem būtu piedalījies, es noteikti to zinātu”.

Vaicāts par iespējamo atbalstu J. Platā kandidatūrai, J. Urbanovičs norādīja, ka pēdējos desmit gadus par J. Plato nekas neesot runāts. “Atminos, ka bija tāds kalsns ierēdnis Finanšu ministrijā,” teica politiķis.

Savukārt Vienotības pārstāvis Artis Pabriks sacīja: “Te varētu būt 10% patiesība, bet 90% kaut kas ir izdomāts. Man par to nav nekādas informācijas.” Arī par J. Platā virzīšanu augstiem amatiem viņš neko nezinot.

Autors: NRA.lv

Andris Šķēle: “Jaunās Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas iesaka pārveidot tādas valsts kapitālsabiedrības kā valsts teātri un bibliotēkas par nevalstiskajām organizācijām, kurām jāspēj pašfinansēties. Faktiski tas nozīmē teātru un bibliotēku slēgšanu.

Tas vairs nav cinisms, tas ir sadisms. Mēs esam kļuvuši par „Čikāgas skolas” izmēģinājuma poligonu eksperimentiem ar cilvēku un viņa dvēseli. Jo Latvijai tiek rekomendēti pasākumi, kādus noraidītu katra sevi cienoša Eiropas valsts.

Šāda eiropeiskas nacionālas valsts pamatu graušana nevar būt vienaldzīga nedz mūsu sabiedrotajiem konservatīvajā politikā Eiropā, nedz ikvienam saprātīgam cilvēkam. Šāds sliktā nozīmē amerikānisks skats uz mūsu esības pamatu graušanu nozīmēs attiecību saasināšanos ne tikai ar Starptautisko Valūtas fondu, bet arī  starp eiropeisko un amerikānisko dzīves uztveri.

Nacionālā kultūra ir Latvijas pastāvēšanas garants. Pametot teātrus, muzejus, bibliotēkas, mūsu kultūras mantojumu un vērtības pašplūsmai un cīņai par izdzīvošanu, šobrīd tiek iznīcināta nacionāla valsts. Es to nepieļaušu!” <citāta beigas>

«Patiesībā tieši šī sfēra jau arī ir lielākais finansējuma saņēmējs no budžeta. Iespēja griezt finansējumu vēl ir pilnīgi visās sfērās, kas saņem naudu no valsts budžeta,» intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» skaidro Platais.

Viņaprāt, valdības vadītāju pēc Saeimas vēlēšanām varēšot vērtēt pēc tā, cik veiksmīgi viņš spēs strādāt ar mazākiem resursiem – vai viņš var strādāt efektīvi, raksta portāls Apollo.lv

Jautāts, uz kā rēķina varētu samazināt sociālo budžetu, Platais atzīst, ka nav tādas sfēras, kurā nevarētu samazināt finansējumu, bet jautājums ir par to, kā šo procesu juridiski pareizi noformēt, kā par šādu soli komunicēt ar cilvēkiem.

«Jāsaprot, ka valsts rīcībā būs mazāk nodokļu ieņēmumu nekā līdz šim. Tātad viena iespēja ir mazāk maksāt pensijās, veselības aprūpei, izglītībai, kultūrai. Protams, pensijas var saglabāt esošajā līmenī, bet tādā gadījumā naudas trūks veselības aprūpei. Arī to var kompensēt, atsakoties no samazinātās PVN likmes medikamentiem,» viņš min piemērus.

Platais paskaidro, ka var veidoties situācija, ka pensijas netiks samazinātas, bet pensionāriem tik un tā izdevumi būs lielāki, jo par medikamentiem būs jāmaksā dārgāk.

Šogad Latvijai no starptautiskajiem donoriem plānots aizņemties aptuveni 2.5 miljardus eiro, pie tam Valsts Kasē 2009. gada beigās glabājās nopietns likviditātes „spilvens” vairāk nekā 700 miljonu latu apmērā. Vai mums tik daudz ir nepieciešams?

Atbilde ir lielā mērā atkarīga no budžeta izpildes. Ja viss iet pēc plāna, šie līdzekļi mums bez lielām problēmām ļauj nofinansēt šī un nākamā gada budžeta deficītus, liekot justies samērā komfortabli, kaut vai salīdzinājumā ar tiem pašiem grieķiem. Taču bez budžeta deficīta finansēšanas vēl jau pastāv arī iekšējie latu aizņēmumi, kas visu laiku jārefinansē, turklāt jau 2012. gadā nāksies sākt atmaksāt pirmos SVF kredītus. Līdz ar to varam secināt, ka šie līdzekļi mums ir nepieciešami (varētu vēl diskutēt, vai nevajadzēja tos ņemt nedaudz vēlāk, aiztaupot procentu maksājumus), taču jautājums paliek – vai varam aizstāt starptautiskos „donorus” ar ārvalstu investoriem un vai tas ir nepieciešams?

Ko mēs iegūtu, atsakoties no aizņēmuma?

Daļēji tas būtu signāls starptautiskajai sabiedrībai, ka esam kļuvuši gana patstāvīgi un varam iztikt bez SVF un EK palīdzības. Daļēji šāds solis kalpotu kā „apdrošināšanās” pret neparedzamiem gadījumiem, jo, nepaņemot aizdevumu tagad, atstājam to kā zināmu “drošības spilvenu” vēlākam laikam. Reitingu aģentūras „Standard & Poor’s” nesenais paziņojums par nākotnes reitinga vērtējuma uzlabošanu mums pašreizējos apstākļos palīdzētu. Te gan ir risks – vai mēs praksē spēsim nepieciešamo summu piesaistīt starptautiski un kādu procentu likmi par to maksāsim?

Šobrīd vēl nav zināms, cik precīzi maksāsim par šī gada aizņēmumu. Pirms tam par SVF kredītu maksājam 2.4%, kamēr EK – 3.1%. Izlaižot eiroobligācijas, procentu likme varētu būtu tuva 6%. Līdz ar to „privilēģija” attiekties no SVF un EK aizņēmuma mums var izmaksāt pat divreiz dārgāk. Latos viena gada griezumā tie papildus varētu būt vairāk kā 50 miljoni.

Atteikšanās no tālākiem aizņēmumiem no SVF un EK ir labs mērķis, tikai labāk (un lētāk) to būtu sasniegt, nevis finansējoties starptautiskajos tirgos „pa dārgo”, bet gan ātrāk samazinot valsts izdevumus un tādā veidā atsakoties no papildus aizņēmumiem. Vēl kā labs risinājums būtu aizņemties starptautiskajos tirgos uz daudz garāku termiņu kā no SVF un EK, piemēram, uz 10 gadiem. Tas daļēji noņemtu „spriedzi” budžetam tuvākajiem gadiem, taču šobrīd vēl garāki termiņi par „normālām” likmēm mums vienkārši nav pieejami.