Atbilstīgi Likumam par ostām, Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē katrā ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets, raksta NRA.LV.

Līdz šim Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadīja ZZS pārstāvji. Tagad VARAM vada Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedrs Edmunds Sprūdžs. Politisko atbildību par bezpartijiskā Daniela Pavļuta vadīto Ekonomikas ministriju arī uzņēmusies ZRP, bet par bezpartijiskā Aivja Roņa vadīto Satiksmes ministriju – Vienotība un no ZRP atšķēlusies Klāva Olšteina grupa. Tas nozīmē, ka Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs varētu tikt nomainīti vismaz trīs valdes locekļi.

Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, ZRP brīvostu valdēm virzīs ZRP valdes locekļus Sandru Sondori-Kukuli un Aini Dābolu, kā arī ZRP Ētikas komisijas priekšsēdētāju, bijušo oligarha Aināra Šlesera daudzo partiju ilggadējo biedru Guntaru Viziņu.

Pēc Neatkarīgās informācijas, starp Vienotības, Olšteina grupas un ZRP pārstāvjiem notiekot konsultācijas, lai darbam Ventspils brīvostas valdē deleģētu t. s. Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu Olafa Berķa un Oļega Stepanova uzticamības personas.

Nepieciešamība deleģēt t. s. Lemberga oponentus tiekot motivēta ar nepieciešamību arī ostu valdēs iedibināt «tiesiskumu». Patiesie iemesli gan esot gaužām triviāli – vēlme ar amatiem atalgot partiju finansiālos atbalstītājus.

K. Olšteins Neatkarīgajai noliedza, ka Ventspils brīvostas valdei viņš būtu ieteicis vai virzījis t. s. Lemberga oponentu pārstāvjus: «Mēs ar ministru Roni amatus brīvostu valdēm vēl neesam pat apsprieduši, tā nav taisnība.» Viņš gan neizslēdza iespēju, ka t. s. Lemberga oponentu pārstāvjus amatos varētu virzīt pati ZRP.

Savukārt A. Dābols, runājot par Neatkarīgās minētajiem ZRP kandidātiem, teica: «Nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt.» Viņš atzina, ka trīs nosauktie uzvārdi varētu būt starp kandidātiem, tomēr tie nebūšot vienīgie. A. Dābols uzsvēra, ka partijas valde līdz kandidātu uzvārdu saukšanai vēl nav nonākusi. Par to tikšot lemts tuvākajās valdes sēdēs: «Katrā gadījumā, no partijas tiks deleģēti vēl daži kandidāti.» Viņš neslēpa, ka līdzšinējā darba pieredze ar finanšu jautājumiem viņam ļauj ieņemt amatu ostu valdēs. A. Dābols neslēpa, ka viņam ir pietiekama izpratne arī par ostu darbību, kaut vai tādēļ, ka viņam pieder kapitāla daļas Salacgrīvas ostā. Viņš atturējās minēt, kurš tieši no t. s. Lemberga oponentu pārstāvjiem varētu tikt virzīts ostu valdēm, bet neizslēdza, ka tas varētu būt kāds no uzņēmēja Vladislava Šafranska kolēģiem. Pēc A. Dābola teiktā, viens no iemesliem, kādēļ galīgie lēmumi par kandidātiem ZRP valdē nav pieņemti, ir ministru prombūtne komandējumos.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Elita Rubesa-Voravko, vaicāta par kandidātiem brīvostu valdes locekļu amatiem, sniedza sekojošu atbildi: «Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka patlaban valdības galvenais uzdevums ir kvalitatīva 2012. gada budžeta sagatavošana un kadru nomaiņa valsts uzņēmumos nav prioritāte. Vienlaikus ministrs apliecina, ka saskaņā ar valdības deklarācijā izvirzīto mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitālsabiedrību pārvaldi – līdz šā gada beigām tiks sākta Ekonomikas ministrijas izvirzīto pārstāvju vērtēšana, kurā galvenie kritēriji būs profesionalitāte un pieredze. Kadru nomaiņa nav pašmērķis.»

Savukārt E. Sprūdžs šonedēļ LNT skaidroja – sastādot koalīciju, faktiski notikusi vienošanās, ka valsts uzņēmumu un brīvostu pārvaldība jādepolitizē, tomēr pašreizējā valdība esot pēdējā, kas valsts kapitālsabiedrību pārvaldi veido «šādā veidā» – t. i., amatos ieceļot partiju pārstāvjus. Ministrs atzinis, ka plānotas politiski motivētas pārbīdes valsts uzņēmumu pārvaldē, jo jauno depolitizēto modeli būšot iespējams ieviest darbībā tikai pēc tam, kad tiks pieņemti to regulējoši normatīvi akti. Lūgts šo modeli precizēt, E. Sprūdžs vēstīja šādus vārdus: «Valsts kapitālsabiedrību pieskatīšanai jābūt vērstai uz attīstības vērtējumu. Ostām būtu ejams līdzīgs ceļš kā pārējām valsts kapitālsabiedrībām – centralizēta, profesionāla pārvalde.

Kā vēstī portāls, runa ir par liecību sniegšanu tā dēvētajā «oligarhu lietā».

Pats Šlesers ceturtdienas pievakarē «Pietiek» apstiprināja, ka viņam bijis jādodas liecināt KNAB, bet viņš ar izmeklētāju vienojies par citu, sev ērtāku datumu – 8.augustu. Pavēsti par ierašanos liecināt politiķis savā pastkastītē atradis jau 5.jūlijā.

Šo situāciju Šlesers izskaidroja ar ģimenes apstākļiem proti, viņam esot jauns mājdzīvnieks – 6,5 mēnešus vecs vācu aitu šķirnes suns, kuram nācies operēt ķepu, tādēļ viņš mēnesi ik dienu jāved uz veterināro klīniku un nevienam citam neesot laika to darīt.

KNAB izmeklētājs Šleseram piedāvājis ierasties uz liecību sniegšanu augusta pirmajā nedēļā, bet arī šis laiks politiķim jau bijis saplānots. Šlesers portālam neslēpa, ka šajās dienās plāno apmeklēt konkursa «Jaunais vilnis» koncertus Jūrmalā, raksta Apollo.lv.

Šlesers arīdzan atklāja, ka sniegt liecības jau bijušas vairākas Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonas, piemēram, pārvaldnieks Leonīds Loginovs, valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks un viņa vietnieks Viesturs Silenieks.

Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks atzīmē: “Pirmās pazīmes, kas liecināja par labu rezultātu sasniegšanu līdz gada beigām, parādījās jūnijā, jūlijā, kad apgrozījums ostas termināļos sāka strauji pieaugt. Nozīmīga loma ir bijusi Rīgas Brīvostas pārvaldei, kas ar uzlabojumiem infrastruktūrā, tai skaitā kuģošanas kanāla un akvatorija padziļināšanā, kā arī ar pārdomāto tarifu politiku un individuālo attieksmi pret uzņēmējiem, ir spējusi radīt labvēlīgus apstākļus, lai Rīgas ostu izmantotu pēc iespējas plašāka kravu sortimenta apkalpošanai un piesaistītu jaunus investorus un kravu īpašniekus. Rīgas Brīvostas pārvaldes darbs nav atraujams no ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījuma un sasniegtajiem rezultātiem.”

Ģenerālkravu segmentā ir notikušas visbūtiskākās izmaiņas, – kopējais apgrozījums palielinājies par 46,5%. Stabila pieauguma dinamika vērojama arī konteinerizēto kravu jomā, – ja 2009.gadā tika apstrādāts 1,86 miljoni tonnu, tad 2010.gadā jau 2,65 miljoni tonnu konteinerizēto kravu, kas ir par 42,2% vairāk. Konteinerizēto kravu apstrādi tagad veic jau trīs kompānijas. Pieaugums ir bijis kokmateriālu kravām, kas liecini, ka šis kravu veids atgūst tirgus pēc iepriekšējo gadu krīzes. 2009.gadā tika pārkrauts 1,8 miljoni tonnu, bet 2010.gadā jau 2,9 miljoni tonnu. Kāpums kokmateriālu kravām bijis 63,2% apmērā. Lai arī pārtikas kravas neieņem būtisku īpatsvaru ostas kravu pārvadājumos, tomēr ir vērojama pozitīva tendence šo kravu pieaugumam. Vislielākais kritums ģenerālkravu segmentā bijis ķīmiskajām kravām.

Lejamkravu segmentā būtiskas izmaiņas nav notikušas, kravu apjoms faktiski saglabājies iepriekšējā līmenī (+0,3%). Lejamkravās dominē naftas produktu pārkraušana, kas 2010.gadā ir faktiski tādā pašā līmenī kā iepriekšējā atskaites periodā, vien par 0,2% pārsniedzot iepriekšējo rādītāju. Kopumā Rīgas ostā apstrādāts 6,53 miljoni tonnu naftas produktu. Lai arī sašķidrinātās gāzes pārvadājumu īpatsvars ir ļoti neliels, tomēr pozitīva ir novērojamā tendence – pērn pārkrauts par 13,1% vairāk nekā iepriekš.

Beramkravu segmentā kopumā kravu apgrozījums ir samazinājies par 7%. Tas saistīts ar akmeņogļu pārvadājumu kritumu par 17,3%, par 29% mazāk ir pārkrauts minerālmēslu, kā arī samazinājies cukura un dažādu metālu pārkraušanas kopējais apjoms. Beramkravu segmenta kopējo apgrozījuma kritumu kompensē dzelzsrūdas pārkraušana, kas aktivizējusies tieši gada otrajā pusē, divkārt palielinājies ir koksnes šķeldas daudzums un zāģmateriālu pārvadājumi. Jāatzīmē, ka koksnes kravas galvenokārt sastāda mūsu valsts eksports.

Rīgas ostas kravu sortiments ir ļoti dažāds un vienlīdz veiksmīgi kravas tiek apkalpotas visos segmentos. Tas nozīmē, ka riski ir sadalīti un viena kravu veida izmaiņas pasaules tirgus konjuktūrā, nevar radīt būtiskus zaudējumus Rīgas Brīvostai kopumā.

Arvien palielinās arī pārvadāto pasažieru skaits. Ja vēl pirms dažiem gadiem par panākumu tika uzskatīta pusmiljona pasažieru pārvadāšana gadā, tad jau 2009.gadā to skaits sasniedza 691 508, bet 2010.gadā jau 764 001, jeb par 10,5% vairāk.

Autors: bizness.lv

Publiskās apspriešanas laikā par būvniecības ieceri kopumā izteikušies 3685 iedzīvotāji un trīs organizācijas. Biedrības “Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai”, “Bolderājas grupa” un Vides aizsardzības klubs iesnieguši arī iesniegumus ar argumentētiem iebildumiem pret plānoto būvniecību.

Apkopojot publiskās apspriešanas gaitā saņemtās atsauksmes, konstatēts, ka būvniecības ieceri atbalsta 235 iedzīvotāji, bet noraida – 3450 iedzīvotāji.

Aptaujas lapās, kurās iedzīvotāji atbalsta būvniecības ieceri, galvenokārt minēti šādi argumenti: jāatbalsta pilsētas attīstība un jauna būvniecība; tiks radītas jaunas darba vietas, gan būvniecības laikā, gan apkalpojot objektu; projekts labvēlīgi ietekmēs Rīgas ostas un valsts ekonomisko attīstību (nodokļi, investīcijas, tranzīts u.c.); termināļa būvniecība nodrošinās ar darbu ne tikai celtniekus, bet visus ar objekta apkalpošanu saistītos dienestus, ienāks nodokļi pilsētas budžetā; tiks sakārtota mikrorajona infrastruktūra, labiekārtota un attīstīta teritorija.

Noraidošajās aptaujas lapās kā galvenie argumenti minēti: šaubas par būvniecības ieceres atbilstību likumdošanai un normatīvajām prasībām; vides piesārņojuma iespējamība un ekoloģiskās katastrofas draudi; teritorijā esošo kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšana un aizsardzība; iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanās līdz ar trokšņu, vibrāciju, smaku palielināšanos; satiksmes organizācijas problēmas; nekustamo īpašumu vērtības samazinājums.

“Gribu uzsvērt, ka komiteja šodien nelēma par būvniecības ieceres apstiprināšanu pēc būtības. Projekta ieceri pēc būtības varēsim izskatīt tikai pēc atzinuma par ietekmi uz vidi saņemšanas”,  uzskata Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Avots: BNA Latvia