Janvārī apstrādes rūpniecība turpināja iepriekšējos mēnešos panākto ražošanas kāpumu gada griezumā, kas janvārī gan ir pieticīgs (+2,2 %), taču ārkārtas situācijas apstākļos arī tas ir atzīstams panākums. Ražošanas samazināšanos attiecībā pret decembri (-1,7 %) varētu ierindot “tā gadās” kategorijā, taču iespējams, ka... (Turpināt lasīt)
2020. gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi “normāls”, taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus. Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par... (Turpināt lasīt)
Darbaspēka apsekojuma rezultāti rāda, ka Latvijas sabiedrība un darba tirgus labi spējuši pielāgoties pandēmijai. Tās radītās pārmaiņas ekonomikā un dzīvesveidā ir dramatiskas, taču bezdarba pieaugums bijis mērens. Pērn vidēji tas bija 8,1 %, salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugot mazāk nekā par... (Turpināt lasīt)
Latvijas patērētāji janvārī vēl baudīja deflāciju. Taču inflācija jau ir tepat aiz stūra, tā varētu atgriezties kādu mēnesi ātrāk, nekā gaidījām pērnā gada nogalē. Pasaules ekonomikā ar joni ir aizgājis process, ko dēvē par reflāciju — strauji aug ilgtermiņa procentu... (Turpināt lasīt)
Aizvadītais gads apstrādes rūpniecībai par sarežģīts, taču sekmīgs uz globālās krīzes fona, gadā kopumā ražošana samazinājās par 1,7 %, kaut pērn pavasarī šķita, ka būs daudz sliktāk. Arī gada izskaņa bija ar pozitīvu noti – decembrī, salīdzinājumā ar novembri, ražošana... (Turpināt lasīt)
Šī 4. ceturkšņa IKP dati ir daudz tīkamāki par visoptimistiskākajām prognozēm pirms datu publiskošanas. Salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni, kura pēdējā dienā pasaule uzzināja par jauna vīrusa izplatību Ķīnā, IKP ir samazinājies tikai par 1,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP... (Turpināt lasīt)
Decembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 0,5 % zemākas nekā pirms gada, kas atspoguļo globālās ekonomiskās krīzes ietekmi. Savukārt cenu līmenis pret novembri saglabājās nemainīgs, jo pieaugumu transportam un mājokļu uzturēšanai kompensēja sezonālās atlaides daļai nepārtikas preču. Patēriņa cenas 2020. gadā... (Turpināt lasīt)
Pērnā gada nogalē Latvijas preču eksporta sniegums bija izcils. Novembrī pieaugums gada griezumā bija 9,4%, vēl straujāks kāpums bija septembrī (13%), kad ir vislielākā lauksaimniecības produktu ietekme, vēl pirms tam iepriekšējo reizi vismaz tikpat straujš kāpums bija 2019. gada martā.... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs – novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%. Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par... (Turpināt lasīt)
Oktobrī preču eksporta attiecība pret importu sasniedza 94,5 %, kas ir augstākais līmenis 21. gadsimtā – laikā, par kuru pieejami dati CSP datubāzē. Mazāko preču tirdzniecības deficītu procentuālā izteiksmē noteica visu laiku lielākais eksporta apjoms apvienojumā ar pandēmijas ietekmi uz... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
