«Parex banka» pilnībā apzinās, ka tās darbība valsts līdzekļu atgūšanā ir bijusi un būs žurnālistu  sevišķas uzmanības lokā. Tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā lielo valsts sniegto finanšu atbalstu un sabiedrības interesi par līdzekļu atgūšanu. Banka ikdienā gan pati sniedz informāciju, gan atbild uz žurnālistu jautājumiem par bankas darbību, teikts bankas paziņojumā.

««Parex banka» ir toleranta attiecībā uz viedokļa izteikšanu, izprotot, ka ne vienmēr šis viedoklis var būt bankai labvēlīgs. Tomēr Lato Lapsas gadījumā runa ir par neslavas celšanu, izplatot negatīvas ziņas, kuras nav pamatotas ar faktiem. Būtībā Lato Lapsa ar savām pret banku mērķtiecīgi vērstajām darbībām mums nav atstājis citu iespēju, kā vērsties pēc palīdzības tiesā,» norāda bankas valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams.

Bankā norāda, ka tā ir atvērta jebkuriem žurnālistu jautājumiem. Izņēmumi ir tikai Kredītiestāžu likumā  noteiktie gadījumi, kad informācija, aizstāvot un respektējot klientu intereses, ir konfidenciāla. Laikā no «Parex bankas» sadalīšanas Lapsa ir bijis vienīgais žurnālists, kurš izteicis pretenzijas saistībā ar bankas atbildēm uz sniegtajiem pieprasījumiem.

Būtībā ir radies iespaids, ka Lapsa izmantojis bankas atvērtības politiku nevis tikai pieprasot materiālu gatavošanai nepieciešamas ziņas, bet arī nepārtraukti tiranizējot atbildīgos darbiniekus ar daudz un grūti izprotamiem pieprasījumiem. Jāpiebilst, ka uz visiem jautājumiem ir gatavotas godprātīgas atbildes paredzētajā kārtībā, norāda banka.

Pēdējo mēnešu laikā Lapsa izplatījis ziņas par «Parex banku», kuras bijušas klaji nepatiesas. Pazīstamākās no tām ir par to, ka «Parex bankas» amatpersonas melo par Vernisāžas ēkas pārdošanas apstākļiem, ka «Parex» vadība ir atbrīvota no atbildības, un citas. Faktiski Lapsa apsūdz bankas vadību prettiesisku darbību veikšanā, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu bankas reputācijai, raksta Apollo.lv.

«Lai arī kādi būtu Lato Lapsas motīvi, «Parex bankai» ir būtisks šo darbību tiesiskais izvērtējums, ziņu atsaukšana un atvainošanās par neslavas celšanu un nodarīto reputācijas aizskārumu. Iesniegumā atlīdzība netiek prasīta,» norāda Gviljams.

Autors: Apollo.lv

«Jā, šo prasību tiesa ir pieņēmusi, taču šādas lietas izskatīšana aizņems aptuveni trīs gadus, tāpēc rezultātus drīz negaidiet,» – tā bijušais bankas akcionārs, raksta Apollo.lv

Krasovickis arī atzinis, ka šī prasība viņu neuztraucot. «Kā var uztraukties par darījumiem, kas veikti 1995. gadā? Sen jau iestājies «nozieguma» noilgums,» sacīja viņš.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien lēmusi nodrošināt «Parex banka» prasību pret tās bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Karginu un Krasovicki par zaudējumu atlīdzību, apķīlājot abiem piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidru naudu un  maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot «Parex».

Kā informē bankā: tas  nozīmē, ka turpmāk Kargins un Krasovisckis nesaņems ievērojamos procentu maksājumus par viņu noguldījumiem «Parex».

Vienlaicīgi tiesa ir pieņēmusi lēmumu noteikt «Parex bankai» nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šī lēmuma izpildes, iemaksājot tiesas noteiktu summu tiesas izpildītāja depozīta kontā.

30. jūlijā «Parex banka» vērsās tiesā pret bankas bijušajiem valdes locekļiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Kopējais prasības apmērs pārsniedz 62 miljonus latu.

Izvērtējot laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 5. decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas krasi  atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus.

Kā informē bankā: tas  nozīmē, ka turpmāk Kargins un Krasovisckis nesaņems ievērojamos procentu maksājumus par viņu noguldījumiem «Parex», raksta Apollo.lv

Vienlaicīgi tiesa ir pieņēmusi lēmumu noteikt «Parex bankai» nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šī lēmuma izpildes, iemaksājot tiesas noteiktu summu tiesas izpildītāja depozīta kontā.

30. jūlijā «Parex banka» vērsās tiesā pret bankas bijušajiem valdes locekļiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Kopējais prasības apmērs pārsniedz 62 miljonus latu.

Izvērtējot laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 5. decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas krasi  atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus.

Darījumu analīze liecina, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina par vairāk nekā 62 miljoniem latu.

Būtiski, ka pēc bankas rīcībā esošās informācijas šie līgumi tikuši slēgti Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas.

Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās ir saskatāmi nozīmīgi likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot ievērojamus zaudējumus.

Kā viena no iespējām, kā atgūt kredītus un valsts noguldījumus, laikraksts min pārdot nekustamos īpašumus, kas bija kā ķīla kredītam. Valsts naudas atgūšana ir atkarīga no Latvijas ekonomikas atkopšanās, kas veicinātu arī nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu, raksta portāls Apollo.lv

Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) atzīst, ka banku, kas pēc restrukturizācijas paliek kā banka ar atsevišķu licenci, būtu šobrīd neizdevīgi pārdot. «Risinājumu bankas aktīvi balstīti uz nekustamiem īpašumiem, un tā kā nekutamā īpašuma tirgus, kurā, lai gan sākusies dzīvība, bet vēl zemā līmenī, protams, objektīvu iemeslu dēļ, risinājumu banku šobrīd pārdot būtu neizdevīgi. Kad nekustamo īpašumu tirgus sāks atkopties un būs lielāka investoru interese, tad arī pārdošanas cena varētu būt labāka,» stāsta Dombrovskis.

«Parex bankā», kurā 90% aktīvu veidošot nedrošie kredīti, neesot plānots un nebūšot nepieciešams kapitalizēt daļu bankā esošos valsts noguldījumus, kuru apjoms risinājumu bankā pēc restrukturizācijas būšot aptuveni 450 miljoni latu. Padomes priekšsēdētājs esot pārliecināts, ka banka būšot kapitalizēta vismaz četrus gadus. Uz DB jautājumu, vai uzkrājumu apjoms pieaugs un tādējādi neapēdīs bankas kapitālu un banka nebūs spējīga izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus, viņš esot pieļāvis, ka bankai, kas nenodarbošoties ne ar ko citu, kā vien atgūšot kredītus, lai segtu valsts noguldījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu atvieglot kapitāla prasības normu. Viņš esot atklājis, ka balsoties uz pašreizējām prognozēm, risinājumu bankā kapitāla pietiekama atbildīšot 8% prasībai.

Jākobsons arī esot norādījis, ka «Parex banku» uzreiz neveidojot kā aktīvu pārvaldes fondu, jo tam šobrīd neesot redzamas lietderības. Padomes priekšsēdētājs esot atzinis, ka, ja investori izteikšot izdevīgumu piedāvājumu, tad valsts varētu no risinājumu bankas nodalīt konkrētus aktīvus atsevišķā fondā un to attiecīgi pārdot investoriem.

DB informē, ka pēc valsts noguldījumu atmaksas un norēķiniem ar citiem kreditoriem, paliktu maza banka ar licenci, kuru varētu kādam pārdot.

Patlaban investori paši par atsevišķiem aktīviem izrādot interesi un valstij tie nemaz neesot jāmeklē, stāsta Jākobsons. Viņš arī piebilda, ka līdzšinējie piedāvājumi, tostarp arī no ASV investīciju bankas «Morgan Stanely», neesot bijuši izdevīgi valstij.

Jautāts, vai bankas vadītāja atalgojums (% no atgūtās vērtības) būšot atkarīgs no aktīvu atgūšanas rezultātiem, viņš esot piekritis, ka tas būtu loģiski, tomēr piebildis, ka pašreiz konkrēti par vadītāja sistēmu neesot lemts.

Kā raksta DB, valsts mērķis esot atgūt pēc iespējas vairāk valsts ieguldītos līdzekļus bankas pamatkapitālā pēc bankas pārņemšanas. Zaudējumi būšot niecīgi, gadījumā ja arī valsts ko zaudētu Parex bankā, norāda «Parex bankas» padomes priekšsēdētājs.

LAKRA uzskata, ka šī, t.s. sliktā banka, būs bizness, kas ir cieši saistīts ar nekustamā īpašuma tirgu. Tādējādi banka kļūs par ķīlu īpašnieku un, zinot šā brīža ķīlu vērtību, visi tie kredītņēmēji, kas būs palikuši šajā bankā, ar valsts palīdzību kļūs par mūža parādniekiem. Tas savukārt var izraisīt lavīnas efektu, jo var attiekties arī uz līdzaizņēmējiem un galvotājiem. Turklāt 1/3 daļa no „Parex bankas” kredītportfeļa ir ievērojams skaits kredītņēmēju.

„Ja banka pret šiem cilvēkiem vērsīs tiesu piedziņu, tad šie cilvēki nevarēs no minimāliem līdzekļiem izdzīvot un uzturēt savas ģimenes. Viņi būs spiesti doties „ēnu ekonomikā” vai emigrēt. Ar šo lēmumu valsts pastarpināti cilvēkus izstums ārā no aprites,” ir pārliecināts A. Gorenko. „Neatbildēts joprojām ir arī jautājums, cik valstij izmaksās sliktā banka un, no kurienes tiks iegūti līdzekļi sliktās bankas uzturēšanai?”

FM un EM uzskata, ka šobrīd ir noslēdzies Parex bankas pēckrīzes stabilizācijas posms – nodrošināta bankas likviditāte un kapitāla pietiekamība, stabilizēta klientu bāze, samazinātas administratīvās izmaksas un optimizēta virkne bankas iekšējo procedūru.

Šobrīd svarīgākais valsts uzdevums ir bankas restrukturizācija, privātā investora piesaiste, valsts ieguldījumu atgūšana. Šajā restrukturizācijas un investora piesaistes fāzē svarīgi, ka lielāku lomu bankas pārraudzībā spēlē LPA kā tiešais bankas akcionārs. Tādēļ nolemts, ka LPA virzīs bankas padomē savus pārstāvjus, kuriem ir pieredze banku restrukturizācijas jomā – Juri Jākabsonu un Klāvu Vasku. Abi ir augstas klases profesionāļi un speciālisti ar starptautisku pieredzi, kuri darbojušies banku sektorā vairāk kā 15 gadus. J.Jākobsons bijis UniCredit Bank Latvijā prezidents, SEB Bank Latvija valdes loceklis un viceprezidents u.c., savukārt K.Vasks strādājis SEB Bank Latvija, bijis pārstrukturēšanas nodaļas un lielo uzņēmumu apkalpošana nodaļas vadītājs u.c.

Finanšu ministrs un ekonomikas ministrs izsaka pateicību A.Ūbelim un K.Āboliņam par kvalitatīvu un pašaizliedzīgu padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa funkciju veikšanu kritiskākajā bankas stabilizācijas posmā. Vienlaikus finanšu ministrs uzsver, ka vēlas panākt situāciju, ka abi augsta līmeņa ierēdņi var atkal pilnībā pievērsties saviem tiešajiem darba pienākumiem Finanšu ministrijā un Valsts kasē.

Finanšu ministrs Einars Repše norāda, ka līdz ar FM darba uzdevumiem pie ekonomikas stabilizācijas ministrijas augstākā līmeņa ierēdņu kompetences pilnu darba laiku nepieciešamas ministrijā. Finanšu ministrija atgādina, ka ne A.Ūbelis, ne K.Āboliņš nesaņēma atalgojumu par darbu Parex bankas padomē, kā arī nesaņems nekādas kompensācijas par darba attiecību pārtraukšanu.

FKTK atzīmē, ka pārsvarā sūdzību iesniedzējiem ir vairākas kredītsaistības ar būtiskiem kavējumiem un netiek pildīti noslēgto līgumu nosacījumi, tomēr komisija ir lūgusi bankas rast iespēju panākt savstarpējus risinājumus, kas būtu pieņemami gan klientam, gan bankai.

Vērtējot banku rīcību, FKTK ir secinājusi, ka lielākajā daļā gadījumu sūdzību iesniedzējiem ir vairākas kredītsaistības ar būtiskiem atmaksas termiņa kavējumiem. Tāpat līgumos, ko klients ar banku noslēdzis saņemot kredītu, ir bijis ietverts punkts, ka bankai ir tiesības pēc konkrēta laika perioda pārskatīt esošo procentu likmi un noteikt jaunu likmi atbilstoši tirgus situācijai. Kredīta pirmstermiņa atmaksas pieprasījumu gadījumos aizņēmēji nav pildījuši kredīta līguma nosacījumus un banka ir sākusi izmantot līgumā ietvertās tiesības.