Puse (48%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu ģimenē spēj tikt galā ar nekustamā nodokļa nomaksu, savukārt 35% atzinuši, ka viņiem ir zināmas grūtības ar nodokļa nomaksu, taču 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minējuši, ka viņu ģimene nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, raksta Apollo.lv.

5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā, savukārt 2% – snieguši «citu atbildi».

Kopējie pašvaldību prognozētie NĪN ieņēmumi šā gada desmit mēnešiem, ko ņem vērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā, ir 60,495 miljoni latu. Kopš gada sākuma no NĪN, neskaitot iepriekšējo gadu parādu maksājumus, pašvaldības saņēmušas 62,276 miljonus latu.

Lielākais NĪN ieņēmumu pārsniegums pār plānoto bijis Ogres novadā, Liepājā un Ventspilī.

Autors: bizness.lv

Tā vēsta portāls tvnet.lv

Sevišķi liels slogs tiktu uzvelts Jūrmalas, Rīgas, Rīgas pievārtes un Liepājas privātmāju īpašniekiem, kuriem labos rajonos par zemi un par dzīvojamām ēkām būtu jāmaksā vairāki tūkstoši latu gadā.

LA, atsaucoties uz Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un Inženierekonomikas fakultātes praktizējošo docentu Aldi Rausi, klāsta, ka lielākās bažas izraisa 1,5% lielais nodoklis par zemi – ja valsts papildus plāno saņemt nodokļa maksājumu par dzīvojamām platībām, tad ir lielas šaubas, vai Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji spēs maksāt.

Saskaņā ar laikraksta vēstīto pērn Jūrmalas domes nesaņemtā nodokļa maksājumu kopējā summa bija aptuveni 300 tūkstoši latu, bet šogad – aptuveni 600 tūkstoši latu. Nodokļa parādi par zemi un par ēkām sasniedz aptuveni 1,8 miljonus latu.

Rausis norādīja, ka citās valstīs atšķirībā no Latvijas NĪN politika balstās uz cilvēku ienākumiem, proti, aprēķinātā nodokļa summa nedrīkst pārsniegt 5% no mājsaimniecības vidējiem ienākumiem gadā. Šādi salīdzinot mājsaimniecību gada ienākumus ar 2011.gadam plānoto maksimālo nodokli par 1500 kvadrātmetru lielu apbūves zemes gabalu, redzams, ka Liepājā tas pārsniedz mājsaimniecības gada ienākumus aptuveni divas reizes, Rīgā – aptuveni 4,5 reizes, bet Jūrmalā aptuveni piecas reizes.

Rīgā vislielākie nodokļi par zemi sagaidāmi Ķīpsalā, Balasta dambja rajonā, kur par 1500 kvadrātmetru individuālās apbūves zemes gabalu 2011.gadā varētu būt jāmaksā 1800 lati. Tomēr arī citur Rīgā nodoklis par šādas platības zemes gabalu varētu iznākt gana draudīgs, atzīst LA.

Tāpat avīze min, ka iespaidīgi ir kopš 2007.gada maksāto NĪN summu kāpuma tempi – 2007.gadā Jūrmalā maksimālais NĪN nodoklis par 2000 kvadrātmetru lielu apbūves zemes gabalu bija aptuveni 650 līdz 700 lati. Īpašumu cenu kāpuma un kadastrālo vērtību lielā lēciena (Jūrmalā caurmērā – 6,5 reizes) izraisīto NĪN summu pieaugumu it kā ierobežoja likumā noteiktais, proti, 2008., 2009. un 2010.gadā maksātā nodokļa summa nedrīkst pārsniegt iepriekšējā gadā noteikto nodokļa apmēru vairāk kā par 25%. Šis ierobežojums būs spēkā arī nākamgad, taču FM informējusi – ja nodokļa apmēra pieaugums ir radies nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ, tad likums nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nenosaka.

Kopš 2008. gada nodoklis ik gadu palielinās par 25%, norāda LA, minot, ka, piemēram, 2007.gadā Jūrmalā par 1500 kvadrātmetru zemes gabalu vidējā vērtību zonā bija jāmaksā 180 lati, 2009.gadā – 281 lats, bet šogad – 351 lats un 2011.gadā – 440 lati.

Tāpat pastāv milzīga nesamērība nodokļa maksājumos par zemi un par ēkām Jūrmalā un Ludzas rajona Nirzas pagastā, kur par 1500 kvadrātmetru zemi jāmaksā vien 4,5 lati, bet par ģimenes māju – 36 lati, norāda LA.

Saskaņā ar Rauša teikto kadastrālo vērtību noteikšanā jālieto citi paņēmieni, ko pieļauj pašlaik spēkā esošais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums. Tajā noteikts, ka kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes – darījumu salīdzināšanas, ienākumu kapitalizācijas un izmaksu metodi. Pašreizējā apbūves zemes kadastrālā vērtēšana VZD balstās uz noteiktā laikposmā veikto darījumu cenām. Toties, lietojot kapitalizācijas metodi, ņemtu vērā, kādus nomas vai īres ienākumus īpašnieks varētu iegūt no īpašuma gada laikā. Savukārt pēdējā metode būtu lietojama ēkām, nosakot to būvniecības izdevumus.

Ar mehānisku kadastrālo vērtību samazināšanu nodokļa problēmu neizdosies atrisināt. Daudzās pasaules valstīs nodokļa aprēķini balstās tikai uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību un par īpašumu maksājamais nodoklis mainās atkarībā no svārstībām tirgū. Tātad visracionālāk būtu pārskatīt nodokļa likmes, viņš piebilda.

Nodokļa likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām, kā arī inženierbūvēm šogad pieaugusi no pašreizējā 1% līdz 1,5% no to kadastrālās vērtības, saglabājot 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu. Šogad ar NĪN arī apliek dzīvojamās ēkas – par kadastrālo vērtību līdz 40 tūkstošiem latu piemēros likmi 0,1%, par kadastrālo vērtību 40 001-75 000 latu – 0,2%, par kadastrālo vērtību virs 75 tūkstošiem latu – 0,3% no kadastrālās vērtības.

Šķēle paziņojumā medijiem norāda, ka paaugstinot NĪN, visvairāk cietīs sabiedrības nabadzīgā daļa, raksta Apollo.lv

«Apsolot ārvalstu aizdevējiem ar šo nodokļa palielināšanu atrisināt budžeta ieņēmumu problēmas, problēma tiek novelta uz pašvaldību pleciem – pašvaldībām nu būs jāvērtē katru atsevišķu gadījumu, jāpiešķir atlaides, kas radīs gan budžetu neprognozējamību, gan jaunus korupcijas riskus. Taču tādā veidā aizdevējiem tiks noslēpta realitāte, ka nodoklis faktiski netiks iekasēts, jo atlaižu prasītāju būs ļoti daudz,» pauž Šķēle.

Vēlmi paaugstināt NĪN valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL) pamatojot ar to, ka no šī nodokļa nebūs iespējams izvairīties. Faktiski tas nozīmē, ka cilvēki, kas no saviem ienākumiem pēc nodokļu nomaksas ir maksājuši par mājokļa iegādi vai īri, tiek sodīti ar papildus nodokli, – tā Šķēle.

«Krasa nodokļa paaugstināšana veicinās mantoto un ģimenes vajadzībām jaunbūvēto mājokļu pārdošanu, atdošanu ķīlas veidā kredītiestādēm vai pamešanu, emigrējot no valsts. Šāda valdības politika kārtējo reizi radīs katra cilvēka vilšanos Latvijas valstī, pastiprinot vēlmi aizbraukt no Latvijas. Lielajās pilsētās jau tagad liela daļa zemes un namīpašumu pieder ārvalstniekiem. Latvieši šādas Valda Dombrovska valdības politikas rezultātā faktiski tiek izstumti no savām mājām. Mēs šādas valdības ieceres neatbalstīsim.»

Tā, atsaucoties uz laikrakstu “Latvijas Avīze”, vēsta portāls tvnet.

Pagājušajā gadā Rīgā no 166 tūkstošiem nodokļu maksātāju 31,1% ir parādnieki. Vairāk nekā 80% parādnieku ir tādi, kuru parāds ir līdz 50 latiem. Nodokļa parāds galvaspilsētā sasniedzis 6,2 miljonus latu.

Daugavpilī lielākā daļa parādu ir juridiskām personām – 319,3 tūkstoši latu jeb 71,15% no kopējās summas. Tāpat ir arī Jelgavā, kur juridisko personu parādi kopumā ir 281,8 tūkstoši latu.

Parādu iemesli ir dažādi. Taču par galveno iemeslu parādu apmēru un parādnieku skaita pieaugumam tiek nosaukta cilvēku nespēja maksāt. Parādus radot arī nesakārtotās īpašumu mantojumu lietas, ārzemēs dzīvojošie īpašnieki, kuri neievēro maksāšanas termiņus. Tāpat minētas arī daudzu uzņēmumu maksātnespējas procedūras.

Finanšu ministrijā (FM) plānots, ka no palielinātā NĪN par zemi, saimnieciskajā darbībā izmantotajām ēkām un no jauna ieviestā nodokļa par dzīvojamām ēkām 2010.gadā papildus budžetā varētu iekasēt 30,2 miljonus latu.

Taču aptaujātās pašvaldību amatpersonas šos FM plānus sauc par absurdiem. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis skaidro, ka par iedzīvotāju nespēju maksāt lielākus nodokļus un lielāku parādu veidošanās briesmām viņš vairākkārt brīdinājis FM, valdību un Saeimu.

Avots: NRA.lv