Tāpat apstiprinātas arī būtiskas izmaiņas vēl citās programmās uzņēmējdarbības sekmēšanai. Akceptēta jauna programma – „Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana”, kuras ietvaros LIAA un TAVA organizēs nozaru komersantu dalību nacionālajos stendos starptautiskās izstādēs, kā arī veiks citas aktivitātes ārējo tirgu apgūšanai.

Veikti grozījumi programmas „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” nosacījumos, palielinot finansējumu, pagarinot programmas darbības laiku un paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku.

Kā arī izstrādāti nosacījumi programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu atlases otrajai un turpmākajām kārtām.

Programmas „Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana” ietvaros tiks piešķirts atbalsts 1,5 milj. LVL apmērā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs, kā arī citām aktivitātēm ārējo tirgu apgūšanai.

Finansējums abām institūcijām tiek piešķirts uz trim gadiem sekojošiem mērķiem:

LIAA – nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs,konsultāciju pakalpojumu sniegšanai komersantiem, pašvaldībām un ostu pārvaldēm par ārvalstu tirgiem, tai skaitā tiešo vizīšu, tirdzniecības misiju organizēšanai, ka arī atbalstam dalībai izstādēs un sadarbības partneru atrašanai;

TAVA – nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un reklāmas kampaņu organizēšanai ārvalstīs, lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi.

Veicot grozījumus programmā „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”, turpmāk atbalstu dalībai izstādēs varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes uzņēmumi, pašvaldības (lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi) un ostu pārvaldes. Atbalsts dalībai izstādēs tiks nodrošināts arī 2011.gadā (katru mēnesi atbalsts būs pieejams 0,5 milj. LVL apmērā, gadā kopā – 6 milj. LVL).

Programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu pieņemšana otrā kārtas ietvaros tiks uzsākta šī gada novembrī par kopējo budžetu 34 milj. LVL.

Maksimālā atbalsta summa vienam projekta iesniedzējam būs 1 milj. LVL, līdz ar to var paredzēt, ka programmas ietvaros tiks atbalstīti 34 – 57 projekti.

Autors: NRA.lv

Esošais regulējums paredz, ka sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde piecu gadu laikā, bet ne agrāk kā otrajā gadā pēc pēdējā maksājuma veikšanas ES fonda finansējuma saņēmējam veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā zema un vidēja riska projektiem izlases veidā, augsta riska projektiem un lielajiem projektiem – ne retāk kā piecu gadu laikā.

MK noteikumi turpmāk reglamentēs, ka, ja tiek identificēti būtiski trūkumi ES fonda projekta ieviešanā, pārbaudi varēs veikt arī ātrāk nekā otrajā gadā pēc pēdējā maksājuma veikšanas ES fondu finansējuma saņēmējam.

Ja nepieciešams, atkārtotu pārbaudi projekta īstenošanas vietā veiks, lai gūtu pārliecību, ka identificētie trūkumi ir novērsti. Līdz ar to ES fondu administrējošām institūcijām būs iespēja pārliecināties par projektu ieviešanas atbilstību noteiktajām prasībām un savlaicīgi novērst radušos trūkumus.

Noteikumi paredz, ka pārbaudēs, kuras tiek veiktas pēc pēdējā maksājuma finansējuma saņēmējam, tiks pārbaudīta arī publicitātes prasību ievērošana ES fondu projektu īstenošanas vietā.

Lai mazinātu administratīvo slogu, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde kārtējo gada plānu, informāciju par projektu risku izvērtējumu un risku izvērtējumu un pārbaužu plānu vairs neiesniegs vadošajā iestādē, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestādē, bet gan ievadīs ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā.

Avots: BNA Latvia

Grozījumi paredz, ka komersanti kontu ES fondu projekta avansa saņemšanai turpmāk varēs atvērt ne tikai Valsts kasē, bet arī komercbankā.

Līdz šim avansa saņemšanai un projekta izdevumu veikšanai (no saņemtā avansa) finansējuma saņēmējs kontu atvērt varēja tikai Valsts kasē. Šāds noteikums apgrūtināja finansējuma saņēmējus – komersantus, kas norēķiniem izmanto komercbanku pakalpojumus.

Līdz ar grozījumiem tiks nodrošināts labvēlīgāks tiesiskais regulējums attiecībā uz ES fonda finansējuma saņēmēju, kam piešķirts komercdarbības atbalsts, kā arī tiks paātrināta ES fondu finansējuma apguve kopumā.

Tāpat turpmāk projektos, kurus īsteno pēc pašfinansēšanās shēmas, valsts budžeta daļa finansējuma saņēmējam tiks izmaksāta pirms ES fondu līdzfinansējuma daļas atmaksas (atmaksu veic pēc ES fondu līdzekļu saņemšanas no Eiropas Komisijas).

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk atbildīgajai iestāde (ministrijai) vai sadarbības iestādei (aģentūrai), veicot avansa un starpposma maksājumus ES fonda finansējuma saņēmējam, būs jāievēro nosacījums, ka to kopsumma nedrīkstēs pārsniegt 90% no ES fonda projektam piešķirtā ES finansējuma un valsts budžeta finansējuma apjoma.

Tādējādi situācijā, ja līdz noslēguma maksājuma veikšanai finansējuma saņēmējam tā īstenotajā projektā konstatēs kādas neatbilstības, starpību atbildīgā vai sadarbības iestāde varēs ieturēt no noslēguma maksājuma, nevis atprasīt finansējuma saņēmējam jau reāli izmaksāto naudu, tā izvairoties no liekām finansējuma atmaksāšanas procedūrām.

Avots: BNA Latvia