Valdība tikusi skaidrībā, cik daudz naudas tai jāsavāc no Latvijas iedzīvotājiem, lai koalīcijas partijas varētu šiem pašiem iedzīvotājiem atskaitīties, ka vismaz daļēji tiekot pildīti pirms 13. Saeimas vēlēšanām izteiktie solījumi, raksta NRA.lv. Finanšu ministrs Jānis Reirs apņēmies šorīt aiznest uz... (Turpināt lasīt)
2020. gada valsts budžets ir sadarbības budžets, kas veidots diskusijās, pirmdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). “Tās vēlmes vienmēr ir lielākas. Un, kā jau katrs budžets, arī šis ir lielu kompromisu budžets. Tas ir... (Turpināt lasīt)
Valsts budžeta projektu 2020. gadam cer pieņemt līdz valsts svētkiem 18. novembrī. Pirmdien Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no finanšu ministra Jāņa Reira saņēma tradicionālo portfeli ar 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Pasākumā piedalījās arī Saeimas... (Turpināt lasīt)
Pasaules ekonomika bremzējas, taču tādas krīzes kā 2008. gadā noteikti nebūs, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Pēc viņa sacītā, jāņem vērā, ka jebkurā problēmā var saskatīt arī iespējas. “Tā kā gadalaiki ir cikliski,... (Turpināt lasīt)
Valsts kontroles veiktā revīzija par lielo infrastruktūras projektu lietderību pašvaldībās tiek izmantota politiskiem mērķiem – lai diskreditētu pašvaldības iedzīvotāju acīs, tādējādi atvieglojot administratīvi teritoriālās reformas norisi. Un pie reizes, lai iesistu Latvijas Pašvaldību savienībai pirms domstarpību un vienošanās protokola saskaņošanas... (Turpināt lasīt)
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK). Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa... (Turpināt lasīt)
Diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana līdz 300 eiro, ko šobrīd sola valdība, daudz lielāku rocību strādājošiem gan nenesīs. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, šīs izmaiņas no valsts prasīs aptuveni 32 miljonus eiro. Taču maciņos to jutīs tikai neliela daļa – lielākoties... (Turpināt lasīt)
Obligātā iepirkuma komponente (OIK) varētu vairs nebūt līdz ar 2021. gadu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Viņš norādīja, ka uzstās, lai šis valdības deklarācijā noteiktais uzdevums tiktu izpildīts. “OIK varētu vairs nebūt ar... (Turpināt lasīt)
Tā nekad nav bijis, ka gan par ienākumiem, gan par izdevumiem ir jāpanāk vienprātība starp piecām partijām, intervijā “Neatkarīgajai” atzina Nacionālās apvienības (NA) līderis un Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Pēc viņa sacītā, NA šobrīd ir pilnībā koncentrējusies uz nākamā gada... (Turpināt lasīt)
Piektdien, 13. septembrī, valdība neņēma vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumus un neieklausījās klātienē paustajos argumentos, bet vienbalsīgi nolēma palielināt fiskālo telpu 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 130 miljonu... (Turpināt lasīt)
(Vēl nav vērtēts)Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
