Gada 1. ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,6% un sasniedza 1100 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 812 eiro. Pirmajā ceturksnī uzrādītais temps turpinās atdzist, bet sabremzēšanās varētu būt straujāka un salīdzinoši īslaicīga. Algu izmaiņas parasti reflektē situāciju ekonomikā... (Turpināt lasīt)
Šā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā palēcās līdz 7,4%, ceturkšņa laikā palielinoties par 1,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem. COVID-19 situāciju darba tirgū ir sagriezis kājām gaisā un sācis pieaugt straujā tempā. Kāpums ceturkšņa laikā galvenokārt... (Turpināt lasīt)
Aprīlī vidējais patēriņa līmenis bija nemainīgs. Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām cenu kāpumam pārtikai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un... (Turpināt lasīt)
COVID-19 pandēmija ir nostādījusi pasaules ekonomiku nepieredzēti sarežģītā situācijā. Apjomīgo valdības un centrālās bankas stimulēšanas pasākumu ietekme būs jūtama tikai pēc laika. Šoruden bezdarbs pakāpsies līdz līmenim, kas nav pieredzēts kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem. IKP attīstītajās valstīs šogad samazināsies... (Turpināt lasīt)
Šī 1. ceturksnī Latvijas IKP ir krities par 1,4%. IKP kritumu ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (+3%) un samazinājums pakalpojumos par 2,6%. Samazinājās arī iekasēto produktu nodokļu apjoms. Uz kopējā eirozonas fona Latvijas veikums ir “ciešams”, jo varēja būt sliktāk.... (Turpināt lasīt)
Februāra eksporta dati ir izrādījušies pat pārsteidzoši labi. Februārī preču eksports pieauga par 9,5%, bet imports par 2,2%. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports pieauga par 25,7 %, mehānismu un mehānisko ierīču par 22,1% bet mēbeļu par 25%. Savukārt apjomi saruka kokrūpniecības... (Turpināt lasīt)
Martā inflācijas līmenis pieauga par 0.3%. Lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums sezonālajām precēm – apģērbam un apaviem, kā arī inerce bija cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Neliels pienesums bija arī alkoholam, tabakas izstrādājumiem un pārtikai.... (Turpināt lasīt)
Februārī cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2.3%. Precēm cenas pieauga par 1.9%, pakalpojumiem par 3.1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un... (Turpināt lasīt)
Pērn bruto darba palielinājās par 7.2 %. Neto darba samaksas kāpums bija 6.8%, bet reālā alga (atņemot inflāciju) palielinājās par 3.9%. 2019. gada beigās bruto alga sasniedza 1114 eiro, bet kāpuma temps palēninājās līdz 6.9%, kas joprojām vērtējams kā augsts.... (Turpināt lasīt)
Pērn bruto darba palielinājās par 7.2 %. Neto darba samaksas kāpums bija 6.8%, bet reālā alga (atņemot inflāciju) palielinājās par 3.9%. 2019. gada beigās bruto alga sasniedza 1114 eiro, bet kāpuma temps palēninājās līdz 6.9%, kas joprojām vērtējams kā augsts.... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
