Šogad starptautiskās lidostas „Rīga” pasažieri visvairāk ceļojuši uz/no Vācijas – 506 320, Lielbritānijas – 492 417 un Somijas – 415 579 ceļotāji. Jāpiebilst, ka visvairāk pasažieru lidojumiem izvēlējušies aviokompānijas airBaltic, Ryanair un WizzAir.

„Ziemas sezonā lidostas galamērķu skaitu papildina divi jauni – uz Līdsu Lielbritānijā un Eindhovenu Nīderlandē, tādējādi no Rīgas iespējams doties jau uz 88 dažādām vietām,” norāda starptautiskās lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

No kopumā apkalpotajiem 4,4 miljoniem pasažieru, 1,6 miljoni bija transfēra/tranzīta pasažieri, kuri saviem lidojumiem pārsvarā izvēlējušies airBaltic, Uzbekistan Airways un Aeroflot aviokompānijas. Populārākie transfēra/tranzīta pasažieru galamērķi bijuši – Viļņa, Tallina, Helsinki, Maskava un Barselona.

Šī gada 10 mēnešos starptautiskajā lidostā „Rīga” kopumā apkalpoti par 10 procentiem vairāk pasažieru, par 8 procentiem vairāk gaisa kuģu un par trim procentiem vairāk kravu nekā pērn šajā pašā laika posmā.

Lai gan vairāk nekā 60% autovadītāju atzīst, ka videi draudzīgu un ekonomisku auto izmantošana varētu būt iespēja samazināt patērētās degvielas izmaksas, tomēr vēl aizvien vairāk nekā trešdaļa šoferīšu nav gatavi savu auto nomainīt un priekšroku dot “eko auto”, secināts SEB bankas veiktajā Baltijas valstu pētījumā par autovadītāju paradumiem un eko braukšanu. Turklāt autovadītāji, lai arī norāda, ka viņiem rūp auto nodarītais kaitējums apkārtējai videi, tomēr ne vienmēr ir informēti par sava auto CO2 izmešu daudzumu un iespējām ekonomēt degvielu.

Autovadītāji Baltijas valstīs lielākoties atbalsta ekonomisku un videi draudzīgu braukšanu un auto izmantošanu. Vissvarīgākie šie aspekti ir lietuviešiem (gandrīz 75% autovadītāju), kamēr Latvijā un Igaunijā par auto ietekmi uz apkārtējo vidi satraucas vien 52% un 62% autovadītāju. Tomēr reālā situācija apliecina pretējo – tikai retais no autovadītājiem zina, cik daudz CO2 izmešu rada viņa automobilis. Vislabāk informēti ir lietuvieši – katrs piektais autovadītājs Lietuvā var pateikt precīzu viņa auto radīto CO2 izmešu daudzumu, kamēr Igaunijā tie ir 13%, savukārt Latvijā – vien 8% autovadītāju.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols: „Iedzīvotāju prātos eko domāšana ienāk pakāpeniski. Ja kādu laiku atpakaļ minot vārdu eko auto, prātā nāca „elektromobīļi”, tad pēdējo gadu laikā auto industrija ir gājusi straujiem soļiem uz priekšu, lai autobraucējiem nodrošinātu videi draudzīgāku un ekonomiskāku auto. SEB banka ir ņēmusi vērā šo aspektu un no šodienas papildina līzinga pakalpojumu klāstu, piedāvājot īpašu EKO līzinga piedāvājumu. Tas ir loģisks solis līdzšinējai bankas iniciatīvai par drošu satiksmi, kurai tagad pievienots arī izdevīguma aspekts, lai mašīnas līzings būtu ekonomisks klienta maciņam un ekoloģisks apkārtējai videi. Īpašais EKO līzinga piedāvājums paredz, ka visām mašīnām, kuru CO2 izmešu apjoms nepārsniedz 130 g/km, tiks nodrošināta 1 procentpunkta atlaide no aprēķinātās klienta līzinga likmes. Pēc SEB bankas datiem, ekoloģiskas mašīnas izvēle salīdzinājumā ar parastu automašīnu, uz degvielas, apdrošināšanas un līzinga maksājumu rēķina, ļauj ieekonomēt līdz pat 1300 eiro gadā, kas četru gadu laikā sasniedz ceturto daļu no automašīnas iegādes cenas”.

Turklāt, iegādājoties jaunu auto, vairāk nekā 90% autovadītāju daudz būtiskāka par auto radīto CO2 izmešu daudzumu, ir cena un degvielas patēriņš. Iespēja ekonomēt degvielu joprojām ir ļoti aktuāla autovadītājiem visās Baltijas valstīs. Aptuveni 60% autovadītāju visās Baltijas valstīs ir pārliecināti, ka, izmantojot ekonomiskāku automobili, viņi varētu būtiski samazināt tēriņus par degvielu, tādējādi ģimenes budžetā ietaupot līdzekļus. Tikai katrs desmitais aptaujātais autovadītājs nesaskata iespēju ietaupīt, ikdienā braucot ar ekonomiskāku auto.

Kā viens no lielākajiem “degvielas zagļiem” – iemesliem, kas ievērojami palielina auto ikmēneša degvielas patēriņu, tiek uzskatīta sēdēšana sastrēgumos. Puse no visiem Latvijas autovadītājiem ik dienu sastrēgumos pavada vismaz 15 minūtes, savukārt katrs ceturtais – pat vairāk nekā pusstundu. Līdzīga situācija ir arī abās kaimiņvalstīs, taču Latvijā ir krietni vairāk to autovadītāju, kas ik dienu sastrēgumos „nosēž” vairāk nekā pusstundu. Sastrēgumu problēma aktuālāka ir tieši galvaspilsētās un lielajās pilsētās, kur šoferīši katru dienu „korķos” pavada vidēji 30 minūtes, kamēr reģionos autovadītāji aizkavējas vien maksimums 15 minūtes. Turklāt vīrieši sastrēgumos pavada ievērojami vairāk laika nekā sievietes, kas skaidrojams ar to, ka arī ikdienā vīrieši pie stūres redzami daudz biežāk.

Bez tam tieši stiprā dzimuma pārstāvji ir tie, kas mēnesī ar automobili nobrauc vairāk kilometru nekā sievietes-autovadītājas. Kopumā Latvijā trešdaļa šoferīšu katru mēnesi ar auto nobrauc vismaz 1000 kilometru, savukārt katrs desmitais autovadītājs pie stūres mēro vairāk nekā 1500 kilometru. Pētījumā secināts, ka vīrieši ar mašīnu mēnesī mēro lielākus attālumus, nekā sievietes. Stiprā dzimuma pārstāvji ik mēnesi vidēji nobrauc vismaz 1000 kilometru (aptuveni 30% respondentu), kamēr gandrīz 40% sieviešu mēnesī nemaz nepārsniedz 600 kilometru robežu.

Savukārt aptuveni piekto daļu autovadītāju Latvijā var dēvēt par “neekonomiskiem” braucējiem, jo viņi ikdienā ar auto pārvietojas vieni paši. Puse aptaujāto autovadītāju parasti vienā auto brauc kopā ar vēl kādu pasažieri, savukārt vien 10% šoferu plāno savus braucienus tā, lai auto būtu vismaz trīs un vairāk pasažieri. Domājot par degvielas ekonomiju, taupīgākas ir Latvijas sievietes. Tieši vairums (gandrīz 90%) daiļā dzimuma pārstāvju parasti izvēlas auto braukt kopā ar vēl kādu pasažieri, kamēr katrs ceturtais vīrietis-autovadītājs auto pārvietojas viens pats.

Drošas Braukšanas Skolas eksperti norāda, ka, pareizi plānojot savu ikdienas maršrutu, izvairoties no sliktāk organizētajiem satiksmes punktiem pilsētā, kā arī ievērojot dažus ekonomiskas braukšanas principus, katru mēnesi ir iespējams ieekonomēt ne vien ievērojamu daudzumu degvielas, bet arī laiku. „Autovadītājiem ir jāmeklē alterantīvas un rūpīgi jārēķina nobrauktā attāluma attiecība pret laiku un patērēto degvielu, kas īpaši palielinās, ik dienas „sēžot” sastrēgumos. Rīgā joprojām ir vairāki neefektīvi organizētas satiksmes punkti jeb tā dēvētie “degvielas zagļi”, no kuriem ieteicams izvairīties, lai lieki „nesvilinātu degvielu”, ietaupītu savu laiku un nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu apkārtējai videi,” norāda Andris Pļavenieks, Drošas Braukšanas Skolas apmācību direktors.

Pētījums atklāj, ka visu trīs Baltijas valstu kopīga iezīme ir iedzīvotāju skaita samazināšanās – pēdējo 20 gadu laikā Igaunija, Latvija un Lietuva zaudējušas 1,5 miljonus cilvēku, rakstaApollo.lv.

Iemesli tam ir dzimstības samazināšanās, mirstības pieaugums un migrācija. Lietuvā demogrāfiskās izmaiņas nav bijušas tik nozīmīgas kā Igaunijā un Latvijā, ko pētījuma autori skaidro ar to, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados sabiedrībā nenotika tik krasas izmaiņas. Latvija pētījumā nodēvēta par «demogrāfiskās katastrofas valsti, kurā iedzīvotāju skaits sarūk visstraujāk.»

Pētījuma autori prognozē, ka visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, tāpēc risinājums varētu būt tikai imigrācija.

Tāpat pētījumā atzīmēts, ka jautājuma risināšanā visām trim Baltijas valstīm vajadzētu ciešāk sadarboties.

“Lai arī robežkontrole starp Lietuvu, Latviju un Igauniju vairs nepastāv, tomēr pase, dodoties ārpus valsts, ir jāņem līdzi jebkurā gadījumā. Ja ar ceļotāju notiks kāds negadījums vai radīsies kāda cita situācija, kas skars kaimiņvalsts oficiālo institūciju iesaisti, vienīgais dokuments, kas apliecina personas identitāti starptautiskā līmenī, ir pase,” uzsver Lux Express pārstāve Regīna Reķe.

Pētījums arī atklāja, ka vīrieši ir neuzmanīgāki attiecībā pret dokumentiem. Gandrīz katrs trešais jeb 28% aptaujāto vīriešu atzina, ka kaut reizi ir apmeklējuši kaimiņvalstis bez pases, raksta NRA.lv. Turklāt gandrīz katrs piektais no tiem jeb 18% pasi aizmirst regulāri. Taču kopumā iedzīvotāji rūpīgi izturas pret dokumentiem. Tikai 2% no Lux Express aptaujātajiem cilvēkiem atzina, ka ārzemju ceļojuma laikā ir pazaudējuši pasi.

Neskatoties uz to, Latvijā cenas ir bijušās vissvārstīgākās ar lielākiem cenu diapazoniem – no 0.93 Ls/kg 2010.gada janvārī un martā, līdz pat 1.35 Ls/kg 2008.gada septembrī un oktobrī. Visstabilākā cūku iepirkuma cena Baltijā pēdējos trīs gadus ir bijusi Igaunijā – 2010.gada janvārī un aprīlī 0.99 Ls/kg viszemākā, bet 2008.gada septembrī bija visaugstākā cena – 1.20Ls/kg, raksta NRA.lv

Liellopu gaļas iepirkuma cenas viszemākās Baltijas valstīs ir bijušas Latvijā, visstabilākās Igaunijā, bet visaugstākās Lietuvā.

2008.gadā Latvijā bija zemākās sviesta ražotāju cenas Baltijas valstīs, bet 2010.gadā tās jau bija visaugstākās Baltijā. 2010.gadā sviesta ražotāju cenas Latvijā pieauga par 36% salīdzinot ar gadu iepriekš. Vislielākās sviesta ražotāju cenu svārstības pēdējos trīs gados ir bijušas Igaunijā – 2.51Ls/kg 2008.gada janvārī un 1.34 Ls/kg 2009.gada martā un aprīlī.

Piena iepirkuma cenas pēdējos gados visās Baltijas valstīs ir bijušas ar līdzīgām svārstībām, bet zemākās cenas ir bijušas Lietuvā, bet Igaunijā augstās iepirkuma cenas Baltijā.

Pārtikas kviešu un rudzu iepirkuma cenas visās trijās Baltijas valstīs ir bijušas aptuveni vienādas un 2010.gada otrajā pusē ir sasniegušas augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā.

“Visās trijās Baltijas valstīs pagājušā gada otrajā pusē būtiski palielinājās ražotāju cenas, kas ļaus zemniekiem uzelpot pēc iepriekšējā ļoti saspringtā un smagā perioda.

“Informācija par darba kvalitāti tādās bankās, kā mūsējā, izplatās, pateicoties tā sauktajai reklāmai no “mutes mutē” jeb pateicoties mūsu klientu un partneru rekomendācijām un atsauksmēm. Šī nominācija ir apliecinājums tam, ka par mums runā un atsaucas ļoti labi. Mums tas ir būtiskākais darba kvalitātes vērtēšanas kritērijs”, komentē Baltic International Bank valdes priekšsēdētaja Ilona Guļčaka.

“Mēs nekad neesam tiekušies kļūt par Latvijas vai Baltijas lielāko banku, jo tieši mūsu esošā struktūra ļauj mums saglabāt elastīgumu, klientam un viņa ģimenei piedāvājot ekskluzīvu apkalpošanu”, uzsver Ilona Guļčaka.

SPEAR’S Russia Wealth Management Awards 2010 ir pirmā apbalvošanas ceremonija Krievijā, kas tiek rīkota, lai apzinātu un atzīmētu izcilākos sasniegumus bankas klientu individuālajā apkalpošanā, privātkapitāla pārvaldīšanā un saistītajās jomās.

Autors: bizness.lv

Lielas atšķirības novērojamas arī apmācību jomā. Igaunijā 60 procentu aptaujāto pēdējā gada laikā ir apmeklējuši uzņēmuma apmaksātas apmācības, bet Latvijā un Lietuvā tikai 40 procenti, raksta NRA.lv

“Fakts, ka atalgojuma samazinājums Igaunijā ir visniecīgākais un uzņēmumi turpina apmācīt darbiniekus, norāda, ka Igaunijas uzņēmumi ir veiksmīgāk piemērojušies krīzei, turpina ieguldīt darbiniekos, lai gūtu panākumus pašreizējā ekonomiskajā situācijā,” komentē CV-Online valdes priekšsēdētājs Agu Vahurs.

Viņš arī piebilst: “Es ticu, ka atalgojuma līmenis vairs dramatiski nesamazināsies. Protams, atalgojums turpinās būt atkarīgs no uzņēmuma konkurētspējas. Diezgan droši varu apgalvot, ka uzņēmumi, kas nespēs uzturēt pietiekami augstu peļņas līmeni, lai nodrošinātu darbiniekiem pašreizējo algu, zaudēs savus labākos darbiniekus. Vienlaikus būs uzņēmumi, kuri veiksmīgi īstenos jaunas biznesa stratēģijas un varēs noalgot labākos profesionāļus no mazāk veiksmīgiem uzņēmumiem. Paredzams, ka līdz 2010. gada beigām būs uzņēmumi, kas palielinās atalgojuma līmeni dažām amatu kategorijām, bet nevar sagaidīt, ka atalgojuma līmenis pieaugs visiem darbiniekiem, ja vien uzņēmumi nepiesaistīs jaunas investīcijas un nepalielinās savus eksporta apjomus.”

Igaunijā atalgojuma samazinājums pēdējo 12 mēnešu laikā ir niecīgāks, pateicoties ātrākiem izmaksu samazināšanas lēmumiem 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā. Lietuva un Latvija uz izmaiņām ekonomiskajā situācijā reaģēja lēnāk, tāpēc atalgojuma līmenis tika samazināts vēlāk.

Aptaujas rezultāti liecina, ka dažādas profesijas Baltijas valstīs tiek dažādi atalgotas. Igaunijā mārketinga vadītāju atalgojums ir par 20 procentiem augstāks nekā Latvijā un Lietuvā. Tajā pašā laikā grāmatvežu atalgojums Lietuvā ir par 25 procentiem augstāks nekā Igaunijā un par 40 procentiem lielāks nekā Latvijā.

UZZIŅAI

• Atalgojuma piemēri Baltijas valstīs (vidējā neto mēneša alga, Ls)
• Igaunija Latvija Lietuva
• Mārketinga vadītājs 840 682 692
• Mārketinga speciālists 599 599 607
• Galvenais grāmatvedis 683 704 776
• Grāmatvedis 480 395 607

Pēc „GfK Retail and Technology Holding“ vadītāja Gintera Redvica (Gunter Redwitz) teiktā, kompānijas filiāles datus iegūst no 190 000 pārdošanas vietām, kuras atspoguļo 1,1 milj. nepārtikas rūpniecības pārdevējus pasaulē:  „Pētām pat 300 produktu grupas, visā pasaulē pielietojam tos pašus darba principus, koncentrējamies uz produktu, klientu, konkrētiem pārdošanas – darījumu faktiem, kā arī  uz starpniecību. Nav tāda tirgus, ko mēs nevaram izpētīt,” – teica Ginters Redvics. Pēc viņa sacītā, GfK sadarbojas ar visiem pārdevējiem, apseko visus plaša patēriņa tehnoloģiju produktu tirgus.

Pēc „GfK Retail and Technology Baltic“ vadītāja Ingemara Erlandsona (Ingemar Erlandsson) vārdiem, recesija beidzas – visu 2009. g. Baltijas reģiona vidējā tehnoloģiju tirgus lejupslīde bija 43 %. Šī gada februārī, salīdzinot ar to pašu laika posmu 2009. gadā, kritums bija tikai 13 %. „Baltijas valstu tirgus ekonomiskās lejupslīdes laikā ir cietis visvairāk, salīdzinot ar pārējo Eiropas daļu, – saka I. Erlandsonas. – Šis tirgus bija tas, kurš vairākus gadus Eiropā visvairāk attīstījās un auga. Tuvākajā laikā Baltijas valstu ekonomikai vajadzētu stabilizēties: nebūs vairs tik lielu svārstību, un, nākot atkal citai recesijai, mūsu valstis tā vairs tik spēcīgi neiespaidos.“

Igaunija, kas visagrāk no visām Baltijas valstīm piedzīvoja recesiju, šobrīd ir ar labākiem augšupejas rezultātiem kā Lietuva un Latvija. 2010 g. februārī fiksēts 14 % Igaunijas tehnoloģiju tirgus pieaugums. Joprojām vissliktāk šobrīd veicas Lietuvai, kura krīzi tirgū sāka izjust visvēlāk no visām Baltijas valstīm– tikai 2008 g. otrajā pusē. 2009 g. februārī Lietuvā tehnoloģiju tirgus pazeminājās par 41 %, bet jau šī gada februārī fiksēts gandrīz divkārt mazāks – 24 % tirgus kritums. Latvijā 2009 g. sākumā tirgus samazinājās par 36 %, savukārt šogad tas sāk atgūties un lejupslīde sastāda 17 %.

„GfK Global Research IT“ izpētes vadītājs dr. Rudi Aunkofers (Rudi Aunkofer) stāstīja, ka ekonomikas lejupslīdes laikā cilvēki naudu taupa dažādi: 38 % pērk lētāku pārtiku un dzērienus, 38 % mazāk tērē apģērbam un apaviem, 37 % vairāk ēdienu gatavo mājās, 34 % atliek lielākus pirkumus (māja, mašīna) uz nākotni. Tomēr veiktie pētījumi rāda vēl kādu tendenci – šobrīd cilvēki vairs netaupa, izvēloties informācijas (IT) tehnoloģiju iekārtas. 2010 g. pirmajā ceturksnī IT tirgus pieaugums Baltijas valstīs bija 17 %.

2009 g. IT pārdošanas ieņēmumi samazinājās visā Eiropā: pirmajā gada ceturksnī Centrāleiropā un Austrumeiropā fiksēta 33 % tirgus lejupslīde. Latvijā 2009 g. I ceturksnī fiksēts 52 % kritums, II cet. – 57 %, III cet. – 57 %, bet IV cet. – 49 % kritums. Šogad pirmajā ceturksnī Centrāleiropā un Austrumeiropā vērojams 2 % pieaugums, savukārt Latvijā pārdošanas kritums ir 18 %.

Centrālajā un Austrumeiropā stacionāro datoru pārdošana 2010. gada sākumā, salīdzinot ar to pašu laika posmu pagājušajā gadā, pazeminājās par 40 %, bet pārnēsājamo datoru pārdošanas apjomi paaugstinājās par 17 %. Pēc „GfK Global Research“ IT izpētes vadītāja dr. Rudi Aunkofera vārdiem, šo izmaiņu cēlonis ir nepieciešamība datorus piemērot individuālai lietošanai.

„Ekonomiskā krīze lietotājus padarījusi jūtīgus pret cenām, preces zīmolu un ekskluzivitāti – saka dr. R. Aunkofers. – Pircēju vajadzības balstās uz inovācijām, bet pārdevēji, izplatītāji un mazumtirdzniecības pārstāvji cieš no novitāšu trūkuma, jo IT tirgū produkti jau tāpat bieži ir pārkrauti ar funkcijām – to ir vairāk nekā lietotājam ir nepieciešams“. Pircēji Eiropā arvien biežāk uzmanību pievērš preces zīmolam. Izvēloties IT tehniku, 14 % lietotāju vienmēr iegādājas tā paša zīmola produktus. 10 % no pircējiem vienmēr pērk tā paša zīmola sadzīves tehnikas preces, 10 % – tā paša zīmola elektroierīces. Pat 21 % lietotāju vienmēr iegādājas tā paša zīmola telekomunikāciju produktus.

Tomēr tiek prognozēts, ka vislielākās iespējas Baltijas valstīm nākotnē atvērs televizoru tirgus. Lielu procentu televizoru tirgum dod interneta svarīgums, daudz tiek cerēts no nākotnē paredzētā Pasaules futbola čempionāta.

Pēc „GfK Retail and Technology“ Vācijas filiāles vadītāja Tomasa Ošvalda (Thomas Oshwald) sacītā, televizoru pirkšanas pieaugumu noteiks arī lietotāju paradumi, kas mainās: „Cilvēki biežāk ir mājās, tādēļ gadā televizora skatīšanās visā pasaulē vidēji ir pieaugusi par 3 minūtēm – līdz 3 st.12.minūtēm. Tiek prognozēts, ka lietotāju paradumu izmaiņu, analogās televīzijas atvienošanas, kā arī Eiropas un Pasaules futbola čempionātu dēļ un HD televīzijas attīstības rezultātā, šogad pārdoto televizoru skaits pasaulē sasniegs 243 milj., un vairāk kā  72 % no tiem būs LCD televizori.  Pajājušā gadā tika pārdoti 230 milj. televizoru, no kuriem 146 milj. – LCD.

Arvien vairāk mājsaimniecībām pasaulē ir LCD vai plazmas televizori: Lielbritānijā šis skaits pat sasniedz 67 %, Francijā – 51 %, Vācijā – 44 %. Pēdējos gados LCD (šķidro kristālu monitoru) televizoru pārdošana Rietumeiropā un Ziemeļeiropā sastādīja 90 % un plašāku tirgu, bet CRT (kineskopa) televizori vispār vairs netiek pirkti. Tai pat laikā Austrumeiropas valstīs un Krievijā saglabājas 8-9 % kineskopa televizoru tirgus. Apbēdina fakts, ka visā Eiropā tikai apmēram 11 % iedzīvotājiem ir iespēja redzēt HD programmas.

Pēc „GfK Retail and Technology“ pārstāvja Skandināvijas valstīs Niklasa Froberga (Niklas Fröberg) sacītā, 2009 g. Centrāleiropā un Austrumeiropā sadzīves tehnikas tirdzniecība noslīdējusi par vairāk kā 15 % Rietumeiropas valstīs pārdošanas apjomi samazinājušies par 3-5 %. 2009. g. 30 % pasaules lielās sadzīves tehnikas tirgus tika realizēts Rietumeiropā, 14 % – ASV. Centrāleiropā un Austrumeiropā pārdošana sastādīja 4 %. Lietuvā pagājušā gadā lielās sadzīves tehnikas tirdzniecības apjomi samazinājās par 41,3 %, Latvijā – 42,2 %, Igaunijā – 28,5 %. Pirmajos divos šī gada mēnešos sadzīves tehnikas pārošanas kritums, salīdzinot ar 2009. gada to pašu laika posmu, Lietuvā bija mazāks – 29,9 %, Latvijā – 30,4 %, Igaunijā – 4,8%.

Neņemot vērā kopējo tirgus lejupslīdi, Eiropā novērojams izteikts sadzīves tehnikas tirdzniecības internetā pieaugums. Salīdzinot ar 2008. gadu, sadzīves tehnikas pārdošana internetā pagājušā gadā Francijā paaugstinājās par 31 %, Vācijā – 22 %.

Mazās sadzīves tehnikas pārdošana Lietuvā 2009 g. noslīdēja par 39,6 %, Latvijā – 42,7 %, Igaunijā – 22,6 %. Tomēr kopējā eiro zonā pārdošana paaugstinājās par 2,5 %. Šogad sadzīves tehnikas tirgus sāk atgūties, tomēr Lietuvā un Latvijā mazās sadzīves tehnikas pārdošanas apjomu kritums vēl joprojām ir vislielākais, salīdzinot ar pārējo Eiropas daļu. Lietuvā pirmo divu mēnešu laikā pārdošanas apjomi  pazeminājušies par 21,8 %, Latvijā – 26,5 %, tai pat laikā Igaunijā šogad mazās sadzīves tehnikas pārdošana sāk atgūties un paaugstinājās par  3,9 %.

„GfK Retail and Technology“ pārstāvis no Lielbritānijas Ārons Ratū (Aaron Rattue), prezentēdams pasaules mobilo telefonu tirgus tendences, sacīja, ka Eiropā 2009. g. mobilo telefonu tirdzniecība piedzīvoja lejupslīdi par 8%, Amerikā– 2 %, tikai Āzijā palika nemainīga: „Lielas iespējas šim tirgum nes sabiedrība, kura sāk pierast pie nepārtrauktiem sakariem un Interneta. Tiek prognozēts, ka viedtālruņi nākotnē izteikti ietekmēs mobilo telefonu tirgus pieaugumu“.

2009 g. Eiropā no visu mobilo telefonu tirgus 11 % sastādīja viedtālruņi. Mobilo telefonu, kuriem ir pieskārienjūtīgie ekrāni, pārdošana pēdējos 6 mēnešos ir paaugstinājusies par 53 %, ar iespējamu bezvadu interneta pieslēgumu – 28 %, GPS – 26 %. Visā pasaulē ievērojami pieaugot viedtālruņu pārdošanas apjomam, Baltijas valstīs vēl joprojām tiek pārdota ļoti maza daļa: tikai 4 % Lietuvas, 5 % Latvijas un 9 % Igaunijas lietotāju pērk viedtālruņus parasto vietā.

Pēc smaga gada vācu uzņēmumi Baltijas valstīs nākotnē raugās optimistiski. Tiek uzskatīts, ka ekonomiskā situācija uzlabosies, tādēļ uzņēmumi ieplāno turpmākas kapitāla un cilvēkresursu investīcijas. Tomēr ir nepieciešami uzlabojumi konjuktūras un ekonomiskās politikas vidē. Tādi ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) š.g. konjunktūras aptaujas secinājumi, kurā piedalījās kopumā 102 uzņēmumi.

Igaunija, Latvija un Lietuva globālās ekonomikas krīzes ietekmi izjuta īpaši lielā mērā un piedzīvoja izteiktu ekonomisko rādītāju kritumu. Baltijas valstis 2009. gadā pieredzēja smagāko recesiju starp ES valstīm: mīnus 14,1% (Igaunija), 18,0% (Latvija), 15,0% (Lietuva). Tomēr kopš 2009. gada beigām ir vērojama stabilizēšanās un konjunktūras situācijas uzlabošanās, kas turpināsies 2010. gadā. Vēlākais nākamajā gadā IKP rādītāji visās Baltijas valstīs varētu uzlaboties.

Pirmās uzlabošanās pazīmes ir redzamas saskaņā ar Baltijas valstīs esošo vācu uzņēmumu novērtējumiem. Kaut gan iepriekšējā gadā kopējais ekonomiskais stāvoklis un perspektīvas tika novērtētas kritiski, vācu investori Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākotnē raugās optimistiski. Lai arī tikai 2 procenti respondentu pašreizējo ekonomikas situāciju novērtē kā labu, 19 procenti vienlaikus uzskata, ka gada laikā būs uzlabojumi. Ievērojami palielinājies ir arī to uzņēmumu skaits, kas prognozē makroekonomiskās situācijas stabilizēšanos. Tomēr divas trešdaļas respondentu uzskata, ka trīs Baltijas valstu tautsaimniecības vēl aizvien ir sliktā stāvoklī.

Ekonomisko rādītāju izteiktā pasliktināšanās ietekmēja arī vācu uzņēmumu darbību – vairāk nekā 60 procentu pagājušajā ekonomiskās darbības gadā ir cietuši apgrozījuma un peļņas zaudējumus. Līdzīgi tika novērtēta arī katra paša uzņēmuma patreizējā situācija – tikai aptuveni viena ceturtdaļa respondentu novērtēja savu aktuālo situāciju kā labu. Tomēr 40 procentu aptaujāto uzskata, ka uzņēmuma turpmākie gadi būs veiksmīgi. Vairāk nekā viena trešdaļa 2010. gadā prognozē apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Drošas nākotnes perspektīvas pozitīvi atspoguļojas investīcijās un nodarbinātības plānos – vairāk nekā divām trešdaļām uzņēmumu investīciju apjomi būs tajā pašā vai virs iepriekšējā gada līmeņa. Turklāt aptuveni 20 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.

„Baltijas valstīs esošo vācu uzņēmumu prognozes rāda skaidru augšupejošu tendenci,” tā aptaujas rezultātus komentē Mārena Diāle-Šelšmidta (Maren Diale-Schellschmidt), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (DBHK) izpilddirektore. „Finanšu un ekonomikas krīze vēl aizvien nav pārvarēta. Lai arī uzticēšanās līmenis paaugstinās, nedrošība par starptautisko tirgu tālāko attīstību paliek. ”Ņemot vērā tirgus konjuktūras un vispārējo makroekonomisko situāciju, vācu uzņēmumi saredz plašu ekonomikas stabilizēšanas pasākumu nepieciešamību – it īpaši eksporta atbalstam un investīciju piesaistei. Ekonomiskās krīzes iespaidā uzsāktie pasākumi nosacīti atbilst vācu uzņēmējdarbības priekšstatiem: vidēji 20 procenti respondentu uzskata, ka valdības krīzes menedžments ir mērķtiecīgs un pietiekams.

„Baltijas valstu valdības rīcība pašreizējā situācijā ir saprātīga, nodrošinot uzņēmumiem solīdu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesiem. Lai veicinātu turpmāko augšupeju, ir nepieciešama politiskā nepārtrauktība un ekonomiskā stabilitāte,” uzsver Jorgs Tumats (Jörg Tumat), DBHK viceprezidents š.g. 28. aprīlī Rīgā, iepazīstinot presi ar konjunktūras aptaujas rezultātiem. Vācu uzņēmumi it īpaši pieprasa skaidru un paredzamu ekonomiskās politikas virzienu, lai paaugstinātu konkurētspēju un nodrošinātu stabilu, ilgtspējīgu izaugsmi Baltijas valstīs.

Tāpat BTA ir līdere Latvijā apdrošināšanas atlīdzību izmaksu ziņā, izmaksājot atlīdzības 30.8 miljonu latu apmērā.

Labus rezultātus 2009.gadā BTA ir uzrādījusi arī Lietuvā – meitas uzņēmums BTA Draudimas ar parakstītajām bruto prēmijām 27.7 miljonu latu apmērā ieņēmusi otro vietu Lietuvas nedzīvības apdrošinātāju vidū jeb 12.5% no Lietuvas nedzīvības apdrošināšanas tirgus. Bruto atlīdzībās BTA Draudimas izmaksājusi 15.5 miljonus latus. Tas skaidrojams ar aktīvu uzņēmuma biznesa attīstību un paplašināšanu kaimiņvalstī, pilnveidojot pakalpojumu klāstu, restrukturizējot administratīvos resursus, pārdošanas un klientu apkalpošanas procesus.

Savas pozīcijas 2009. gadā BTA ir nostiprinājusi arī Igaunijā, kur BTA Kindlustus ir sasniegusi tirgus daļu, kas sastāda 3.9% no nedzīvības tirgus kopumā. 2009. gadā BTA Kindlustus bruto prēmijas ir parakstījusi par 6.6 miljoniem latu, savukārt bruto atlīdzībās izmaksājusi 4.7 miljonus latu. 2009.gadā BTA ir trīskāršojusi filiāļu skaitu Igaunijā no 6 filiālēm gada sākumā līdz 20 filiālēm gada beigās, kas būtiski palielinājis BTA apdrošināšanas pakalpojumu un servisa pieejamību visā Igaunijā. Tāpat sākot ar 2009.gada otro pusi BTA Igaunijas filiāle saviem klientiem nodrošina visus septiņpadsmit Igaunijā pieejamos nedzīvības apdrošināšanas veidus.

Minētie sasniegumi, Baltijas valstīs kopā parakstot bruto prēmijas par summu 77 miljoni latu, ļāvuši BTA kļūt par 3. lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību Baltijā. BTA mērķis 2010. gadā ir būtiski palielināt tirgus pozīcijas Baltijā, īpašu uzmanību veltot darbības paplašināšanai Igaunijā. Šogad BTA plāno pabeigt pārēju uz BTA Grupas darbības formu, kas ļaus vēl efektīvāk konsolidēt uzņēmuma resursus tālākai biznesa attīstībai, t.sk. darbības paplašināšanai Centrāleiropas valstīs.