Tādi nepārdomāti politikas lēmumi kā tirdzniecības tarifu paaugstināšana un Breksits nelabvēlīgi ietekmē ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības plūsmas, bet arī mazo un atvērto Latvijas ekonomiku. Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs vājinās pieprasījums pēc Latvijā... (Turpināt lasīt)
Lai gan ekonomika aug lēnāk un darba tirgus uzrāda pirmās neliela atslābuma pazīmes, algas joprojām aug ļoti strauji. Gluži tāpat kā pirmajā arī otrajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 7,8%. Šogad algu pieaugums... (Turpināt lasīt)
Bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6.4%, kas ir par 1.3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa. Ņemot vērā ekonomikas... (Turpināt lasīt)
Preču eksporta vērtība jūnijā samazinājās par 8.2%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Jūnijā reģistrētais mīnuss ir lielākais kopš 2016. gada sākuma. Preču grupas, kuras atstāja visnelabvēlīgāko ietekmi uz kopējo eksporta rādītāju, bija mehānismi un iekārtas, metāli un to izstrādājumi,... (Turpināt lasīt)
Ekonomika turpina augt, kas ir laba ziņa. Izaugsmes temps gan nudien vairs nav tik straujš kā pērn. Pēc ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu apjoms jeb iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,8% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati),... (Turpināt lasīt)
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums maijā turpināja augt, tomēr vairs ne tik strauji kā iepriekšējos mēnešos, it īpaši aprīlī. Pārdošanas apjomi (apgrozījums, no kura izņemts ārā cenu efekts) maijā palielinājās par 1,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Šī gada piecos mēnešos... (Turpināt lasīt)
Šī gada sākuma ekonomikas izaugsme Latvijā sabremzējās, lai gan ne tik ļoti, kā liecināja IKP ātrā novērtējuma dati. Pirmajā ceturksnī ekonomikas apjoms jeb IKP saruka par 0,1% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, ja salīdzinām ar... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar CSP apkopotajiem datiem pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga jeb alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija 1036 eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Salīdzinājumam pērn pieaugums vidēji bija 8,4%. Sabiedriskajā sektorā... (Turpināt lasīt)
Lai gan gads iesākās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, pieprasījums pēc darbaspēka turpināja augt, savukārt darbaspēka rezerves – sarukt. Bezdarba līmenis turas vairāk nekā 10 gadu zemākajā līmenī, un nodarbinātība turpina augt. Darbaspēka trūkums joprojām ir izaicinājums darba devējiem. Ir ne... (Turpināt lasīt)
Pēc ļoti vārga snieguma pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos divos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē patīkami pārsteidza, martā uzrādot straujāko pieaugumu pēdējo deviņu mēnešu laikā. Neskatoties uz bažām par tirdzniecības konfliktiem un vājāku izaugsmi pasaulē, kā arī iekšējiem... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
