Eksportam šogad nav klājies viegli. Ja pērn preču eksporta vērtība auga par turpat 10%, tad šī gada desmit mēnešos redzam vien vārgu 0.6% pieaugumu, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Oktobra dati ar 0.5% kāpumu iezīmē līdzīgas tendences kā gadā kopumā.... (Turpināt lasīt)
Strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija. Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, bezdarba līmenis turpina sarukt. Trešajā ceturksnī tas samazinājās līdz 6%, kas ir par veselu procentpunktu mazāk nekā gadu atpakaļ. Ņemot vērā, ka kritums vērojams arī strādājošo skaitā, varam secināt, ka bezdarba līmeņa sarukuma pamatā ir... (Turpināt lasīt)
Šī gada trešā ceturkšņa laikā ekonomika ir augusi par 0.7% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir nedaudz lēnāk nekā otrā ceturkšņa laikā, bet joprojām tas ir diezgan labs izaugsmes temps. Gada laikā jeb šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar... (Turpināt lasīt)
Tādi nepārdomāti politikas lēmumi kā tirdzniecības tarifu paaugstināšana un Breksits nelabvēlīgi ietekmē ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības plūsmas, bet arī mazo un atvērto Latvijas ekonomiku. Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs vājinās pieprasījums pēc Latvijā... (Turpināt lasīt)
Lai gan ekonomika aug lēnāk un darba tirgus uzrāda pirmās neliela atslābuma pazīmes, algas joprojām aug ļoti strauji. Gluži tāpat kā pirmajā arī otrajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 7,8%. Šogad algu pieaugums... (Turpināt lasīt)
Bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6.4%, kas ir par 1.3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa. Ņemot vērā ekonomikas... (Turpināt lasīt)
Preču eksporta vērtība jūnijā samazinājās par 8.2%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Jūnijā reģistrētais mīnuss ir lielākais kopš 2016. gada sākuma. Preču grupas, kuras atstāja visnelabvēlīgāko ietekmi uz kopējo eksporta rādītāju, bija mehānismi un iekārtas, metāli un to izstrādājumi,... (Turpināt lasīt)
Ekonomika turpina augt, kas ir laba ziņa. Izaugsmes temps gan nudien vairs nav tik straujš kā pērn. Pēc ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu apjoms jeb iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,8% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati),... (Turpināt lasīt)
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums maijā turpināja augt, tomēr vairs ne tik strauji kā iepriekšējos mēnešos, it īpaši aprīlī. Pārdošanas apjomi (apgrozījums, no kura izņemts ārā cenu efekts) maijā palielinājās par 1,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Šī gada piecos mēnešos... (Turpināt lasīt)