SVARĪGI! Bez matemātikas eksāmena augstskolā netiks
Turpmāk augstskolām un koledžām, uzņemot studentus, konkursa atlasē būs jāņem vērā nevis divu centralizēto eksāmenu (CE), kā bija līdz šim, bet visu trīs obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultāti, arī – matemātikā. Augstskolas gan uzskata, ka tām jāļauj pašām noteikt, kuru mācību priekšmetu vērtējumi tiktu noteikti kā atlases kritēriji, jo ne visās mācību iestādēs matemātika ir būtiskākais atskaites punkts, raksta NRA.lv.
Vidējās izglītības mērķis ir dot vispusīgas zināšanas, prasmes un kompetences un sagatavot skolēnus izglītības turpināšanai augstskolās un koledžās. Lai skolēns būtu gatavs turpināt izglītības ieguvi augstskolā vai koledžā, tam ir jābūt pietiekami sagatavotam jau vidusskolā. Diemžēl līdz šim, tā kā augstskolas konkurē savā starpā arvien sarūkošo studētgribētāju skaita dēļ, uzņemšanas prasības nav bijušas pietiekami augstas un neveicina to, ka augstskolās iekļūst spējīgākie, tādējādi neefektīvi tērējot ierobežotos resursus, akcentēts nule Ministru kabineta pieņemtajos, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajos studiju uzņemšanas noteikumu grozījumos. Šobrīd skolēnu sagatavotību un iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences vislabāk apliecina tieši CE rezultāti. Līdz ar to tie ir objektīvs kritērijs studētgribētāju atlasei, bet spējīgākos palīdzēs atlasīt nosacījums, ka CE latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā rezultāti tiek ņemti vērā. Lai konkurss būtu vienlīdzīgs, tiem, kas vidusskolu beidza tad, kad tika prasīts kārtot tikai divus CE un matemātika nav bijusi to vidū, kā «atskaites punkts» būtu nosakāma gada atzīme matemātikā.
Vidusmēra jaunietis ir spējīgs nokārtot matemātiku – it īpaši tāpēc, ka no 2020. gada pārbaudījumu tajā dalīs standarta un padziļinātā līmenī, atkarībā no tā, kādu skolēns būs izvēlējies apgūt.
Pēc pāris gadiem gan nepietiks vien ar 5% pareizu atbilžu, vajadzēs vismaz 40%, valdības sēdē skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, atbildot uz iebildumiem par šā mācību priekšmeta iekļaušanu uzņemšanas prasībās.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone piebilda: matemātika kā obligāts kritērijs noteikts arī tāpēc, ka jāstiprina zināšanas STEM (dabaszinātnēs un matemātikā) priekšmetos. Ministrs arī ironizēja, ka tas palīdzēs stiprināt jauniešu veselību, jo viņi nereti sāk ļoti slimot tad, kad jākārto CE. «Tos, kas gribēs studēt, šāda prasība atturēs no krāpšanās,» sacīja K. Šadurskis. Noteikumus pieņem no 2019. gada 1. janvāra, bet apstiprināti līdz nākamā gada novembrim, iekļaujot šīs prasības augstskolu uzņemšanas kritērijos.
Augstskolu pārstāvji gan uzskata, ka katrai augstākās izglītības iestādei pašai jāļauj noteikt, kurus trīs eksāmenu rezultātus ņemt vērā kā atlases kritērijus. Arī Augstākās izglītības padomes pārstāvis un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors Andris Teikmanis Neatkarīgajai atzina, ka nav skaidrs, kad tad īsti stājas spēkā noteikumi. Līdz šim matemātika nebija tas eksāmens, kas tika prasīts LMA studētgribētājiem. Tas var radīt paradoksālu situāciju, ka mākslās talantīgāks jaunietis var zaudēt mazāk spējīgam šajā jomā, jo tam būs labāki rezultāti matemātikā. Turklāt 1. janvāri nevar noteikt kā ieviešanas termiņu, jo 12. klases beidzēji jau 15. decembrī piesakās uz eksāmeniem, kurus kārtos. Jāņem vērā, ka vidusskolēni jau laikus «noskata» mācību priekšmetus, kas būs vajadzīgi nākotnes studijās. Bet nu iznāk tā, ka par šādām izmaiņām viņus informē nevis mācību sākumā, bet vidū vai pat beigās.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
