Streičs: birokrātija kā ļaundabīgs audzējs pārņēmusi valsti un atražo sevi
Lietu kārtība patlaban traucē darīt, jo valstī ir politiskā stagnācija. Mums būtībā nav partiju, nav šo sociālo flangu, ne kreisā, ne labā. Jo partijām nav stabila sociālā pamata – sava elektorāta – un nav auglīgas rotācijas. Vietām mainās vieni un tie paši, tādu viedokli intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» pauda kinorežisors Jānis Streičs.
Viņš turpināja: «Birokrātija kā ļaundabīgs audzējs pārņēmusi valsti un atražo sevi. Turklāt politiķi no savas vārdnīcas izēduši tādus jēdzienus kā – valsts pārvaldīšana, saimniekošana. Un skolās pret valsts mācību izturas nicīgi, dēvējot to par politiku, bet politika ir kļuvusi sinonīms netīram, amorālam savtīgumam.»
«Ko teica Valdis Zatlers, kad kļuva prezidents? Bez gala atkārtoja: lasiet Satversmi! Es izlasīju. Par partijām tur nav neviena vārda. To mums uzspieda ekonomisko interešu grupējumi. Situāciju sarežģī tas, ka nebūs sociālās spriedzes. Jo vaļā visi ventiļi. Arī darbs ārzemēs. Ja spiedīs no turienes maksāt nodokļus, cilvēki atteiksies no Latvijas pilsonības,» uzskata Streičs.
Viņš norāda, ka vajadzīgas idejas un piemēri, tātad vajadzīgs nopietns valsts pienesums, lai latvieši savāktos, nevis muktu. Ja te savējiem nebūs nākotnes gaismas, te būs svešas kultūras.
Kā līdzekli pret to režisors redz demokrātiskas vēlēšanas, kas izbeigtu partiju nomenklatūras diktātu. «Cita vēlēšanu sistēma, kas nav saistīta ar partijām, un tas neprasa Satversmes maiņu. Lasiet Satversmi! Rodas iespaids, ka Satversmes izmaiņu sludinātāji to nav lasījuši,» sacīja Streičs.
Tāpat viņš sacīja, ka redz vienu sociālo slāni, kas varētu nākt kā reāls spēks – tie ir jaunie ražotāji, raksta Apollo.lv.
«Viņi pat organizēja partiju – Ražots Latvijā! Skatījos uz tiem ar lielu cerību. Aicināja mani pie sevis. Tikāmies. Es brīdināju – šoreiz nepiedalieties, briestiet, gatavojaties… Bet viņiem vajadzēja momentā tikt Saeimā. Uzradās kūdītāji un līdzgaitnieki, izšķieda spēkus un degradēja ideju. Es pametu tos, jo piedevām pie visa man piedāvāja kultūras ministra posteni. It kā posteņa dēļ es biju ar mieru atgriezties politikā. Tas pat aizvainoja. Kaut gan kā sociālais slānis, kā reāls spēks tie joprojām ir cerīgi,» atcerās Streičs.
