Strautiņš: Rūpniecība slīd pa ūdens virsmu
Laikā pēc PSRS sabrukuma Latvijas iedzīvotāji tērēja daudz laika bezjēdzīgi sholastiskām diskusijām par ekonomiku, piemēram, vai grūtāk un svarīgāk ir kādu preci saražot vai pārdot. Tā brīža dominējošo gudrība teica, ka svarīgāka ir pārdošana. Šobrīd būtu grūti atrast kādu, kas domā, ka pārdot ir grūtāk nekā saražot, jo īpaši, ja piemirstam par komponentu piegādes sarežģījumiem. Ražošanas pieaugums šogad ir ļoti cienījams, septembrī apstrādes rūpniecība radīja par 6,7% lielāku preču apjomu nekā pirms gada (pirmajos trīs ceturkšņos kopumā – par 8,6% lielāku), bet apgrozījums gada griezumā ir audzis par 29,5%. Ražotāju cenu inflācija ir ļoti liela un turpina kāpt, septembrī apstrādes rūpniecībā tā sasniedza 19,8%.
Turklāt vidējais skaitlis ir ļoti pelēks un neizteiksmīgs uz atsevišķās nozarēs notiekošā fona. Lai arī ātru, bet gaistošu slavu iemantojušais ASV zāģmateriālu cenu indekss ir nobrucis, Latvijas kokapstrādātāju cenas gada griezumā aug arvien fantastiskāk, septembrī šie produkti bija par 57,2% dārgāki nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumam, janvārī koksnes produktu ražotāju cenu inflācija bija 7,7%.
Arī tad, ja tas notiktu ar mazu nišas produktu, tas būtu ļoti interesanti. Taču šobrīd tas notiek ar apstrādes rūpniecības lielāko nozari, kas ik mēnesi rada simtos miljonu mērāmu eksporta apgrozījumu. Tas ir ļoti svarīgi un nozīmīgi ietekmē Latvijas makro ainu.
Notiekošo var salīdzināt ar ūdensslēpošanu. Cilvēku ar slēpēm velk motorlaiva, tāpēc viņš var viegli traukties pa ūdens virsmu un veikt akrobātiskas kustības. Šādā brīdī gribētos izsaukties – mirkli, tu esi skaists, apstājies! Taču tieši neizbēgamā apstāšanās ir risks – tad tālāk būs jādodas peldus. Vēsa pelde – tas pats par sevi nav nekas ļoti nepatīkams, ir svarīgi tādā brīdī neapmulst un sākt cītīgi kustināt rokas un kājas. Nozares uzņēmumi apzinās, ka gravitācija nav atcelta.
Taču cenu kritumam var būt ietekme uz ekonomiku, kas izpaudīsies neatkarīgi no tā, vai visi iesaistītie un ietekmētie apzinās realitāti vai ļaujas mirkļa baudai. Kokapstrādes pieaugums ir vairāk nomināls nekā reāls. Taču, tā kā patēriņa cenu inflācija Latvijā, par laimi, ir nevis 60%, bet ap 6%, “nominālais” apgrozījums pārvēršas ļoti reālā mežu un zāģētavu īpašnieku, kā arī viņu nodarbināto cilvēku pirktspējā. Līdz ar to cenu korekcija nākotnē var ietekmēt patēriņu, jo īpaši Vidzemē, Kurzemes vidienē un Zemgales austrumu pusē, kur meža nozare dominē ekonomikā. Naudas ieplūde šajos reģionos var mazināties, un to izjutīs arī citas nozares, kas varbūt nav informētas par koksnes tirgus cikliskās dabas smalkumiem. Koksnes eksporta ienākumi bagātīgi pilda Latvijas iedzīvotāju naudas makus – nozares naudas aprites cikls ir samērā noslēgts valsts robežās, apmēram 4/5 no eksporta rēķiniem paliek LV iedzīvotāju kabatās.
Cenu dinamika citās nozarēs ir ļoti atšķirīga. Piemēram, pārtikas pārstrādes ražotāju cenas septembrī bija tikai par 4,4% lielākas nekā pirms. Trešajā lielākajā apakšnozarē metālapstrādē septembrī produkti bija par 3,7% dārgāki nekā pirms gada. Mašīnbūves nozarēs ir liels raibums, tur ražotāju cenu gada inflācija septembrī bija starp nulli un 20%. Tāpēc notiekošais kokapstrādē neraksturo situāciju visā rūpniecībā, taču arī tai kopumā būtu grēks sūdzēties par sliktiem tirgus apstākļiem.
Cenu svārstībām ir ļoti liela tūlītēja ietekme, taču ilgākā laikā svarīgākās ir reālās ražošanas izmaiņas. Arī šajā ziņā situācija ir ļoti interesanta, arī ražošanas dinamika atsevišķās nozarēs liek nobālēt nebūt ne sliktajiem kopējiem skaitļiem. Nozares pārstrukturēšanās notiek patiešām iespaidīgā tempā. Trīs lielākajās nozarēs gada pieaugums septembrī bija 0,2-3,7%, turpretim ķīmijā 39,2%, bet divās mašīnbūves nozarēs un mēbeļu ražošanā ap 30%. Šādi turpinot, var nonākt pie pavisam citas, ļoti “eiropeiskas” rūpniecības struktūras dažu gadu laikā. Tad vairs nebūs tik ļoti jāuztraucas par atsevišķu produktu cenu svārstībām un to ietekmi uz ekonomiku.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
