Strautiņš: Pāri rūpniecības ārēm klīst lokāli negaisi
Apstrādes rūpniecības gada izaugsmes rādītājs jūnijā noturējās plusu zonā, bet ir ievērojams risks, ka vismaz kādā no turpmākajiem mēnešiem datos redzēsim mīnusa zīmi. Lielākās bažas rada daļēji ar pasaules rūpniecības recesiju, daļēji ar citiem notikumiem saistītas nepatikšanas mežsaimniecībā un kokapstrādē. Nozarēs, kuras pirmkārt varētu skārt globālais makroekonomiskais vēsums — pirmkārt metālapstrādē, arī mašīnbūvē situācija turpretim ir visnotaļ iepriecinoša.
Jūnijā, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju, apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 0,8%, salīdzinājumā ar maiju sezonāli izlīdzinātajos datos samazinoties par 0,6%. Jūnijā kokapstrādei izdevās atgriezties pie pozitīva gada izmaiņu rādītāja (0,5%), taču ziņas par turpmākajos mēnešos gaidāmo nav iepriecinošas. Maijā jau rakstīju par snieglauzēm Eiropas centrālās daļas mežos, tām sekojusi likumsakarīga kukaiņu invāzija, kas liek veikt pastiprinātu izciršanu un nodrošina Latvijas ražotāju konkurentiem lētas izejvielas, kā arī spiež lejup gatavo produktu cenas. Kā vēsta pati nozare, cenas zāģmateriāliem salīdzinājumā ar pērnā gada augstāko punktu samazinājušās par 15-20%, turklāt cikla zemākais punkts vēl nav sasniegts. Savukārt apaļkoku pieejamība gada 2. pusē var pasliktināties, jo cenas papīrmalkas tirgū mazina privāto īpašnieku vēlmi cirst mežus, tādējādi samazinot arī lietkoksnes plūsmu. Tirgu ietekmē arī lielās un atsevišķos segmentos pārspīlētās investīcijas nozares neparasti ilgajā augšupejas periodā, kas sākās globālās finanšu krīzes laikā. Nozare jūt arī tirdzniecības karu atbalsi, īpaši sarežģīta ir situācija taras ražošanā.
Ļoti patīkams kontrasts ir notikumi t.s. dzelžu nozarēs, tās visas šī gada pirmajā pusē ir ar plusa zīmi. Īpaši pārsteidzošs ir rezultāts metālapstrādē, kas pusgadā augusi par 13,7%, bet jūnijā pat par 19%. Mašīnbūves nozarēs straujus attīstības lēcienus rada atsevišķu to līderu investīciju projekti vai veiksmīgi pārdošanas darījumi, metālapstrādē darbojas ļoti daudz uzņēmumu, nevienam nav izšķirošas ietekmes. Kā vēsta nozares asociācija, attīstību velk citu valstu mašīnbūves uzņēmumi, kas pērk komponentes, turklāt eksporta ģeogrāfija šogad strauji paplašinās. No mašīnbūves nozarēm šogad vissekmīgākā ir elektrisko iekārtu ražošana (jūnijā +23,9%, pusgadā +24,3%). Līdzās jau ilgstoši strauji augošiem rietumu investoru dibinātajiem ražotājiem (Lexel Fabrika, AE Partner u.c.) šogad lielu artavu devis RER, kura ražotās iekārtas elektriskajiem vilcieniem, metro u.c. elektriskās piedziņas transportlīdzekļiem ir viens no unikālākajiem Latvijas rūpniecības produktiem. Uzņēmums aktīvi strādā, lai līdzās tradicionālajiem tirgiem bijušajā PSRS teritorijā palielinātu noietu arī ES valstīs. Elektrotehniskā rūpniecība jūnijā saražoja tieši divreiz vairāk nekā tipiskā 2015. gada mēnesī.
Īsts stabilitātes garants rūpniecības nozaru svārstīgo līkņu mudžeklī ir pārtikas pārstrāde, kuras saražotais apjoms reālā izteiksmē ir tāds pats, kā pirms 15 gadiem, turklāt pēdējo sešu gadu laikā tas svārstījies ļoti šaurā diapazonā. Par stabilitāti, protams, ir jārunā ar ironiju, jo varētu taču vēlēties pozitīvu devumu rūpniecības kopējā attīstībā. Jācer, ka agri vai vēlu uz pārtikas ražošanas līkni izšķirošu ietekmi gūs ambiciozākie uzņēmumi, kā Orkla, Dobeles Dzirnavnieks, kas īsteno lielus attīstības projektus.
Jūnijā rūpniecības kopējo sniegumu neparasti nelabvēlīgi ietekmēja notikumi ārpus Lielā Trijnieka, tiem gandrīz “neitralizējot” metālu nozaru izaugsmi, kamēr pārtikas un kokapstrādes izmaiņas gada griezumā bija attiecīgi -0,3% un +0,5%. Visa gada 1.pusē jūtami, par 5,7% samazinājās nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana. Mazāks kritums jeb -2,5% bija ķīmijas preču ražošanā. Nozare ziņo par drīzāk augošu apjomu, bet agrāk šādas svārstības radījuši asociācijā nepārstāvētie biodegvielas un spirta ražotāji, tas varētu būt noticis arī šoreiz.
Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma indekss Latvijā šogad ir pasliktinājies, taču jūlijā joprojām bija virs vēsturiski vidējā līmeņa, tai skaitā arī pasūtījumu apakšindekss. Turpretim gaidas par ražošanas apjoma izmaiņām kopš februāra noslīdējušas zem vidusmēra, visstraujāk ir pasliktinājies vērtējums par produktu pārdošanas cenām nākotnē. Taču nozares uzņēmumi joprojām plāno palielināt strādājošo skaitu, kas būs interesants izaicinājums.
Savukārt ražotāju cenu indekss vēsta, ka pēc straujā noieta cenu kāpuma 2017. un 2018. gadā tās sāka samazināties tieši jūnijā, par 0,5% gada griezumā. Kokapstrādē eksporta cenas samazinājās par 3,9% salīdzinājumā ar 10,2% kāpumu pērn augustā. Metālapstrādē reģistrēts cenu kritums pat par 4,3%, tāpēc uzņēmumu apgrozījuma dati varētu nebūt tik iepriecinoši kā reālās izlaides indekss.
Rezumējot teikto, aina rūpniecības datos ir ļoti kontrastaina. Šie nav nozares labākie laiki, bet ar spriedumiem par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi ir jābūt piesardzīgiem. Negaisa laikā var gadīties, ka vienu labības lauku “nokuļ” krusa, turpat blakus esošs paliek neskarts. Apmēram šādi šobrīd izskatās Latvijas rūpniecības dati.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
