Strautiņš: Latvijas ekonomikai tuvojas investīciju cunami
Latvijas IKP 1.ceturksnī samazinājās par 1,5% gada griezumā un par 2,9% ceturkšņa griezumā. Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina.
Nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.
Ekonomikā notiekošo procesu aprakstīšana šobrīd ir milzu improvizācija, bet prognožu sniegšana – liels risks. Šajā procesā nākas pārkāpt ierastos spēles noteikumus un riskēt radīt auditorijas apmulsumu. Taču brīdī, kad ļoti strauji mainās uzņēmumu darbības ekonomiskā vide, lēmumu pieņēmējiem ir jācenšas sniegt labāko iespējamo tā brīža situācijas izvērtējumu pat tad, ja informācija ir ierobežota un juceklīga, apstākļi strauji mainās. 31. martā sociālajos tīklos nosaucu prognozi – IKP šogad samazināsies apmēram par 10%. Šis skaitlis bija pamatots brīdī, kad valdīja milzīga nenoteiktība. Piemēram, martā ticams scenārijs bija lielākās daļas nepārtikas tirdzniecības slēgšana, kā tas jau bija noticis vairākās Rietumeiropas valstīs. Nebija pārliecības par to, ka šajā vasarā būs iespējama vērā ņemama ārvalstu tūristu plūsma.
Šobrīd jau zinām daudz vairāk. Ierobežojumi mazumtirdzniecībai bijuši drīzāk simboliski. Apgrozījuma kritums gada griezumā aprīlī, kas noteikti bija sliktākais mēnesis šai nozarei, bija tikai 9%, kas ir mēreni uz Eiropas fona. Ir kontrastainas, taču lielā mērā iedrošinošas ziņas par rūpniecību. Vairāki pārtikas uzņēmumi ir ziņojuši par augošu apgrozījumu. Latvijas lielākajam elektronikas uzņēmumam nākas ļoti saspringt, lai izpildītu pasūtījumus. Farmācijas uzņēmumiem Grindeks un Kalceks ir lieliski 1. ceturkšņa rezultāti.
Arī kopējais 1. ceturkšņa eksporta rādītājs ir pārsteidzoši labs, tas reālā izteiksmē gada griezumā auga par 3%. IKP izmaiņas no izlietojuma puses noteica privātā patēriņa samazināšanās par 4,5%. Pārsteidzoši spēcīgi auga ieguldījumi pamatlīdzekļos – par 5,7%.
Latvija ar epidēmijas riskiem ir tikusi galā ļoti labi un arī Eiropā kopumā situācija strauji uzlabojas. Tāpēc sagaidāmais krīzes dziļums ir samazinājies. Lai arī pastāv pandēmijas atjaunošanās riski, šī gada IKP izmaiņu prognoze tiek paaugstināta līdz -8%. Latvijas ekonomika Baltijas valstu vidū gada sākumā bija vissliktākajā stāvoklī. Taču ar kroņvīrusu esam tikuši galā labāk nekā kaimiņi. Tāpēc starpība starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prognozēm ir gandrīz izzudusi.
Nav šaubu, ka 2. ceturksnī ekonomiskās aktivitātes kritums gada griezumā būs daudz dziļāks nekā gada sākumā, bet turpmākajos ceturkšņos šis rādītājs uzlabosies. Ja jaunu saslimšanas gadījumu skaits Latvijā saglabāsies zemā līmenī, vasaras otrajā pusē gada IKP prognoze vēl tiks ievērojami paaugstināta.
Ir divi galvenie riski, kas joprojām liek saglabāt piesardzību:
• “Atbalsis” no pandēmijas jau radītā kaitējuma – uzņēmumu maksātspējas pasliktināšanās, norēķinu kavēšanās, investīciju atlikšanas, eksporta pasūtījumu apjoma samazināšanās, arī patērētāju noskaņojuma izmaiņām.
• Nevar izslēgt atkārtotu koronavīrusa infekciju skaita pieaugumu.
Risku līmenis pasaules ekonomikā joprojām tālu pārsniedz normu. Prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par 8% ietver pieņēmumu, ka pandēmijas kontrole pasaulē kopumā turpmāk būs ne visai veiksmīga. Eiropā ļaunākais it kā ir pāri. Taču to vēl nevar teikt par ASV, kur tiek optimistiski samazināti socializēšanās ierobežojumi, kam būs sekas. Situācija jaunattīstības valstīs kopumā strauji pasliktinās, par jauno epidēmijas epicentru kļuvusi Dienvidamerika. Šo valstu loma pasaules ekonomikā ir daudz mazāka, bet to problēmas neļaus mierīgi dzīvot pārējai pasaulei.
Uzlabojas ne tikai prognozes par Latvijas ekonomiku šogad, bet arī turpmākajos gados. Latvijas valdība paziņojusi par 4,5 miljardu eiro mobilizēšanu ekonomikas atveseļošanai. Neoficiālas ziņas vēsta par papildus vairāk nekā 2 miljardiem no Eiropas kopējās krīzes pārvarēšanās programmas. Vēl apmēram papildus 2 miljardus eiro investīcijas radīs RailBaltica celtniecība. Mājokļu tirgus attīstības loģika vēsta par iespējamu mājsaimniecību uzkrājumu un hipotekāro kredītu finansētu investīciju bumu arī šajā jomā. Labvēlīgā scenārijā nākamajos piecos gados Latvijas ekonomikā varētu tikt papildus ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi eiro. Būs interesanti!
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
