Strautiņš: Latvijas ekonomika sekmīgi pārcieš eksperimenta trusīša lomu
Papildinātie un precizētie IKP dati vienmēr ir bagātīga lasāmviela, šoreiz arī atskaite par kārtējo savdabīgo eksperimentu, kas ar mūsu ekonomiku ir veikts šogad (it kā eksperimentu jau nebūtu bijis gana!).
Galvenā ziņa šodien – ir nedaudz paaugstināts vērtējums par IKP izmaiņām starp pirmo un otro ceturksni, no 0.4 % līdz 0.6 %. Taču vērtējums par izaugsmes tempu gada griezumā nav mainījies, tas bijis 2.1 %. Vēl varētu piebilst, ka sezonāli izlīdzinātajos datos gada pieaugums bijis mazākais (+0.8 %) kopš krīzes laikiem, bet šo starpību veidojošā darba dienu skaita atšķirība ir ļoti strīdīgas nozīmes faktors mūsdienu tehnoloģiju un darba ritma pasaulē.
Bija gaidīts, ka šogad ekonomikas pieaugumu virzīs galvenokārt privātais patēriņš, kompensējot eksporta vājumu. Realitāte izrādās diezgan atšķirīga un zināmā mērā patīkama. Patēriņš tiešām ir bijis diezgan spēcīgs, tai skaitā 2. ceturksnī audzis par 4.1 % gada griezumā. Taču krietni labāk par gaidīto klājies eksportam.
Lielākā eksporta nozare, kas ir apstrādes rūpniecība, pirmajā pusgadā gada griezumā augusi par 4.1 % (tai skaitā 2. ceturksnī par 7.2 %). Tāpat pieaugums bijis lielākajā daļā eksportējošo pakalpojumu nozaru. Tirdzniecība pirmajā pusgadā augusi par 4.6 %, no tās mūsu valstī vairāk nekā pusi veido vairumtirdzniecība, kas ir lielā mērā uz eksportu orientēta. Transports pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu audzis par 2.3 %, sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana par 6.8 %, informācija un sakari par 6.3 %, komercpakalpojumi par 3.9 %, māksla, atpūta un izklaide par 5.1 %. Tikai finanšu pakalpojumi pārdzīvojuši lejupslīdi, par 4.7 %.
Tā saucamais neto eksports jeb starpība starp eksporta un importa izmaiņām ir atstājis negatīvu ietekmi uz IKP pieaugumu. Taču, par laimi, dabā nav tādas parādības kā neto eksports, tas ir veids, kā, vienkāršoti sakot, savilkt kopā galus ekonomikas lielajā bildē. Tas liktu kritiskāk vērtēt eksporta sniegumu tad, ja importa pieaugumu būtu radījis augošs pieprasījums no eksporta nozarēm. Taču šogad drīzāk ir augušas eksporta nozares ar salīdzinoši zemu importēto izmaksu daļu. Pieaugošais importa apjoms galvenokārt skaidrojams ar strauju krājumu palielināšanu, kas acīmredzot atspoguļo uzņēmumu gatavošanos darbības aktivizēšanai nākotnē. Vēl viens iespējams izskaidrojums šādam krājumu pieaugumam ir nepabeigti ceļu būves projekti. Statistiķi vēsta, ka ceļu būvniecība 2. ceturksnī bijusi par 33 % mazāka nekā pirms gada, kam būtu grūti noticēt šoferiem, kuri daudz laika pavadījuši pie luksoforiem remontētajos ceļu posmos. Acīmredzot šajā laikā paveiktais atskaišu annālēs parādīsies gada 2. pusē. Nav izslēgts, ka tad celtniecībā redzēsim pozitīvus gada pieauguma datus, tieši infrastruktūras darbu lielā īpatsvara dēļ. Vēl var piebilst, ka 2. ceturksnī Latvija ir reālā izteiksmē importējusi pa 6.7 % vairāk, bet cenu kritums ļāvis par to samaksāt par 2.7 % mazāk. Cenu kritums bijis arī eksportam, bet ne tik izteikts.
Kā jau atzīmēts divos nesenos komentāros par Latvijas ekonomikas datiem (tie lasāmi šeit un šeit), IKP izaugsme šogad līdz šim bijusi vien apmēram puse no tā, kas būtu sasniegts, ja ES fondu nauda plūstu vienmērīgi. Ekonomistiem parasti nav iespēja veikt tādus eksperimentus kā dabas zinātnēs, kur var krasi mainīt vienu faktoru un paskatīties, kas notiks. Šis gads Latvijas tautsaimniecībā ir ekonomista sapnis un murgs vienlaikus. ES fondu naudas krāna daļēja aizgriešana likusi ieguldījumiem pamatlīdzekļos samazināties par 21 %. Par spīti šim eksperimentam, izaugsme ir turpinājusies, tā joprojām ir straujākā Baltijā, piebilstot, ka arī mūsu kaimiņvalstīm līdzīgs eksperiments nav pilnīgi gājis secen.
Nākamgad mēs noteikti redzēsim pavisam citu, šī gada 1. pusei drīzāk pretēju dinamiku investīcijās un celtniecībā. Labas, kaut ne garantētas iespējas straujāk augt ir eksportam. Ļoti ticams ir arī straujāks mājsaimniecību patēriņa kāpums, jo īpaši tad, ja izrādīsies, ka daļa no straujā noguldījumu pieauguma nesenā pagātnē saistīta ra pirmo iemaksu veidošanu hipotekāro kredītu ņemšanai. Šo procesu ietekme ekonomikas makro augstumos saplūdīs, veidojot atgriezenisku saiti starp noskaņojuma izmaiņām un patēriņu, investīcijām.
Visbeidzot, viena otru sildīs arī Baltijas valstis, jo īpaši Latvija un Lietuva. Diemžēl Igaunijā iespēju dzīvei iet uz augšu tāpēc, ka tā ir gājusi uz augšu nesenā pagātnē, jau ir daudz mazāk, tās akmeņainajos krastos ekonomikas cikla saldākā fāze jau ir lielā mērā izbaudīta. Taču Latvijai šajā ziņā viss vēl priekšā. Būs interesanti!
DNB bankas prognoze par IKP pieaugumu šogad ir nesen pazemināta no 2.5 % līdz 2.3 % un šodienas dati pilnībā atbilst šim scenārijam. Prognoze par pieaugumu nākamgad ir 3.5 %, taču, ievērojot iepriekš teikto, nebūs ne mazākajā mērā pārsteidzoši, ja nākamgad ekonomikas pieauguma temps divkāršosies.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
