Strautiņš: Latvijā ražotu preču eksports aug
Ārējie apstākļi Latvijas eksportam oktobrī bija vieni no nelabvēlīgākajiem šajā izaicinājumiem pilnajā gadā. Oktobris bija īpaši slikts mēnesis Vācijas rūpniecībai. Tas bija skarbs arī Latvijas mašīnbūvei, kura līdz šim braši pretojās nozares globālās krīzes ietekmei. Oktobrī diezgan dramatiski bija Igaunijas ārējās tirdzniecības dati, eksports kritās par 7% (tas samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas), tai skaitā par 10% — Igaunijas izcelsmes preču eksports. Latvijā šādu sadalījumu nepublicē, bet to var aptuveni nojaust, jo reeksporta daļa dažādās preču grupās ir ļoti atšķirīga.
Eksporta pieaugums gada griezumā par 0,5% nekad nevar radīt sajūsmu, bet šādos apstākļos tā ir drīzāk laba ziņa. Ātri aprēķini par Latvijā ražoto preču un reeksporta ietekmi vēsta, ka vietējo preču eksports oktobrī varētu būt audzis par 4%, līdzīgi kā šogad kopā. Tas šķiet ticami, jo apstrādes rūpniecība augusi par 2,6%, turklāt nozarēm ar ļoti lielu (ap 90% un vairāk) eksporta tirgu daļu visumā klājies labāk. Turklāt šogad labības raža bija krietni labāka nekā pērn, tas atspoguļojas arī graudu eksporta pieaugumā oktobrī par 38 miljoniem eiro.
Starp preču kategorijām, kas ir galvenokārt Latvijas izcelsmes ražotas, oktobrī liela pozitīva ietekme ir graudiem, par trešdaļu mazāka ir koksnes un tās izstrādājumu negatīvā ietekme, galvenokārt cenu krituma dēļ.
Ārējās tirdzniecības dati tikai ļoti aptuveni rāda, kas notiek eksporta sektorā, taču papildina kopējo datu ainu, kā arī iespējas nodarboties ar minējumiem. Piemēram, sliktie ražošanas dati vieglajā rūpniecībā, bet straujais eksporta pieaugums liek domāt, ka, vai nu aug reeksports, vai arī, kā domā nozares asociācija, drīzāk ražošanas dati ir neprecīzi.
Reizi ceturksnī no Latvijas Bankas iegūstam detalizētas ziņas par to, kas notiek pakalpojumu eksportā. Tas veido mazāk nekā trešdaļu no kopējā eksporta, bet ir krietni nozīmīgāks attīstībā, piemēram, pēdējos 5 gados veidojot vairāk nekā 40% eksporta pieauguma. Tā ietekme uz labklājību varētu būt vēl lielāka, jo pakalpojumu radīšanai vajag mazāk importa. Galvenās ziņas 4. decembrī publicētajos pakalpojumu eksporta datos — šogad t.s. balto apkaklīšu nozarēs (biznesa, IT un sakaru pakalpojumi, finanses) eksports aug par 10%, bet autopārvadājumos pat par 20%. Tranzītā kritums par 6%, bet tūrismā nav lielas izmaiņas. Šogad tranzīta daļa pakalpojumu eksportā būs vien ap 12% pretstatā 45% gadsimta sākumā. Taču krass tranzīta sarukums ļoti kaitētu Daugavpilij un Ventspilij, arī Rēzeknei. Rīgas osta ir Latvijas lielākā, taču tās ienākumu samazināšanos galvaspilsētas ekonomika pārdzīvotu samērā viegli.
Ārējie apstākļi ir nelabvēlīgi, taču pacienta jeb pasaules ekonomikas stāvoklis ir sarežģīts, bet stabils. Recesijas riski tuvākajā nākotnē ir gandrīz pazuduši no dienaskārtības ASV. Bezdarbs tikko sasniedza 3,5% jeb jaunu zemāko punktu kopš 1969. gada. Vēl pāris desmitdaļas un tas būs zemākajā līmenī kopš Korejas kara. Pie apvāršņa parādās bažas par centrālās bankas spēju maigi nobremzēt ekonomiku, kad tā sāks pārkarst, kļūdas šādos brīžos ir bijis tipisks lejupslīdes iemesls pagātnē.
Diemžēl situācija Vācijas eksporta nozarēs ir diezgan nepatīkama, piemēram, mašīnbūves asociācija paredz, ka ražošanas samazināšanās turpināsies līdz nākamā gada 2.pusei. Labās ziņas Eiropai — bezvienošanās Brexit risks tuvākā gada laikā ir ļoti neliels, bet iespējamu ASV auto tarifu ieviešanas termiņš ir iztecējis. Svarīgs nenoteiktības avots Latvijas eksportētājiem ir britu mārciņas vērtība. Šobrīd mārciņas kursā ir “iecenota” 80% varbūtība konservatīvo uzvarai, taču, ja tomēr uzvarēs leiboristi, finanšu tirgos būs vētra. Aptaujas rāda, ka konservatīvo pārsvars ir apmēram 10 procentpunkti.
Domājot par to, kā eksporta kāpumu veicināt un, atturoties no tādām banalitātēm, kā “jāražo vairāk produktu ar augstu pievienoto vērtību”, vēlētos uzsvērt nepieciešamību un iespēju veidot eksporta produktu portfeli, ko mazāk ietekmē pasaules ekonomikas cikls.
Daudz esmu rakstījis par to, kā aug metālapstrādes un mašīnbūves jeb inženierijas nozares. Tas tiešām ir apsveicami, taču globālā krīze šajā nozarē atgādina, cik svarīga ir diversifikācija. Latvijas rūpniecība ir izteikti atkarīga no tā, kas notiek Eiropas celtniecībā. Šim tirgum strādā eksportējošie nemetālisko minerālu (g.k. būvmateriālu) ražotāji, puse kokrūpniecības, tas ir liels tirgus arī ķīmijai un metālapstrādei. Ir ļoti vērtīgi tirgu diversifikācijai attīstīt nozares, kas ražo citiem tirgiem un kuru “uzvedība” ekonomikas ciklā ir atšķirīga. Labs papildinājums nozarēm, kuras ražo kapitāla preces un to komponentes, ir patēriņa preču tirgi. Mūsu valstī daudz ražo pārtiku un mēbeles, bet cita veida patēriņa preces ir diezgan liels retums. Jaunākajā Eksporta un inovācijas balvas konkursā, kas noslēdzās 5. decembrī, vienā no kategorijām uzvarēja Kinetics Nail Systems, kas ražo nagu lakas ar savu un citiem zīmoliem. Francijas šī gada pārsteidzoši labā izaugsme salīdzinājumā ar Vāciju ir laba ilustrācija šādu un līdzīgu uzņēmumu nozīmei.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
