Strautiņš: Celtniecība samazina izaugsmes tempu uz pusi
Ekonomikas pieauguma temps 2. ceturksnī gada griezumā saglabājās tāds pats kā 1. ceturksnī jeb 2.1 %, runājot par sezonāli neizlīdzinātajiem datiem. Izaugsme sarukusi no 1.5 % līdz nieka 0.7 % sezonāli izlīdzinātajos datos, kuriem it kā labāk jāparāda patiesā tendence. Var gan jautāt, cik pie mūsdienu plūstošās darbu kārtības un nepārtrauktas atrašanās saziņā ar kolēģiem un partneriem, vēl ir svarīgs darba dienu skaits. Šādi mērot ceturkšņa griezumā, gan ir neliels uzlabojums, no nulles līdz 0.4 %.
Jebkurā gadījumā, šis temps ir tālu zem mūsu ekonomikas potenciāla. Lai arī šī atruna jau varētu būt apnikusi un pat zaudējusi ticamību, izaugsmi joprojām traucē pārejoši apstākļi. To parāda rezultāti celtniecībā, kurā izlaides kritums gada griezumā padziļinājies līdz – 22 % no – 19 % iepriekšējā ceturksnī. Te it kā varēja gaidīt labāku rezultātu, jo 2. ceturksnī sākas intensīva ceļa darbu sezona, un šajā nozarē šogad veicamie apjomi ir ļoti lieli, tāpēc varēja cerēt, ka tas daļēji kompensēs krīzi ēku celtniecībā. Iespējams, ka sezonas pavasara pusē iesāktie darbi statistikā daļēji tiks atspoguļoti vēlāk. Turklāt sagatavošanas fāzē ir lieli privātā sektora pasūtījumi ēku celtniecībā, tāpēc varbūt gada kopējie rezultāti nozarē nebūs tik briesmīgi. Taču kavēšanās ar ES fondu apguvi ir pārbaudījums, bet kura ekonomika, tā teikt, ļoti labi varēja iztikt. Ja celtniecība būtu augusi kopsolī ar pārējo ekonomiku, IKP gada pieaugums varēja būt 3.5 %, pat neņemot vērā papildus ietekmi uz metālizstrādājumu ražošanu, transportu un citām nozarēm. Ņemot vērā arī to, izaugsme varēja būt bijusi apmēram divreiz straujāka par faktiski sasniegto.
Kā vēsta CSP, pievienotās vērtības pieaugums rūpniecībā bijis ļoti pārliecinošs, jeb 7 % gada griezumā. Apstrādes rūpniecībai tas varētu būt bijis labākais ceturksnis kopš 2012. gada sākuma. Šķiet, ka 1. ceturksnī apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības kāpums bija drusku nenovērtēts (tikai 0.5 %), tas varētu būt līdzsvarojies 2. ceturksnī.
Savukārt pievienotās vērtības pieaugums mazumtirdzniecībā (3 %) aptuveni atbilst gaidītajam. Cilvēkiem nauda ir, ienākumi turpina augt straujāk par patēriņu, banku noguldījumu bilances turpina briest, tāpēc arī šajā jomā ekonomikai ir jaudas rezerves. Gada pieauguma tempa noturēšana pie šāda krituma celtniecībā signalizē, ka rezultāti citās pakalpojumu nozarēs, atskaitot transportu, ir labi, kā jau to signalizē pakalpojumu eksporta dati.
2016. gada 1. ceturksnī pirmo reizi kopš krīzes gada griezumā pieauga rezidentiem izsniegto kredītu portfelis, izslēdzot zaudēto aizdevumu norakstīšanas efektu. Šo procesu virza uzņēmumu kreditēšana, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis varētu sākt augt gada 2. pusē. Papildus ES fondu plūsmas atjaunošanai un eksporta sektoru notiekošajai adaptācijai bijušās PSRS valstu tirgu vājumam, tā ir liela enerģijas rezerve ekonomikai. Tāpēc turpmākajos gados spēcīgs izaugsmes paātrinājums ir praktiski neizbēgams, to izjaukt var vien politiski notikumi pasaulē.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
