Strautiņš: Apstrādes rūpniecība atkal aug
Šis ir galējību gads Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā “ražo” skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā pret jūniju par 4,1% ir viens no visu laiku straujākajiem kāpumiem mēneša griezumā. Tas palīdzēja nozarei izkāpt no mīnusu zonas. Ražošana gada griezumā jūlijā pieauga par 1,8%. Augustā gaidāma tālāka nozares rādītāju uzlabošanās, arī septembra prognoze vēl ir laba. Taču pār gada atlikušajiem mēnešiem jau klājas šaubu ēna, rūpniecības gadījumā tā gan nav ļoti drūma, lielākas bažas ir par dažām pakalpojumu nozarēm.
Jūlija mēneša griezumā ļoti straujš kāpums reģistrēts vairākās apakšnozarēs, piemēram, apģērbu ražošanā par 30,7%, iekārtu ražošanā par 25,6%, kur iepriekšējos mēnešos tika novērots dziļš kritums. Nozīmīga ietekme uz rūpniecības kopējo sniegumu šajā mēnesī bija kokapstrādei. Te ražošana salīdzinājumā ar jūniju, par spīti nozares “smagsvara” statusam Latvijas ekonomikā, palēcās par 8,9%, panākot gluži apbrīnojamu kāpumu gada griezumā par 12,5%. Kokapstrādē gaidāmi arī labi otrā pusgada rezultāti, jo salīdzinājuma bāze kļūst “izdevīga”, citiem vārdiem – pērnā gada attiecīgais periods nozarē bija diezgan vājš. Turklāt ārējie tirgi ir ļoti dzīvīgi, zāģmateriālu cenas ASV sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, pieprasījums būvmateriālu (DIY) veikalos ir milzīgs visā pasaulē.
Vienīgais, kas jūlija datos satrauc, ir metālapstrādes sliktais rezultāts, tajā ražošana jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 7,3%, bet gada griezumā par 15,5%. Mēnešu dati vienmēr var būt sakritību un nejaušību upuris. Taču tik liels kritums šajā nozarē nozīmīgi ietekmē kopējos rūpniecības rezultātus, turklāt šī ir “augšteces” nozare mašīnbūvei, kas sūta signālus par to nākotnes sekmēm. Pašā mašīnbūvē gan reģistrēts ļoti straujš kāpums salīdzinājumā ar jūniju, bez jau minētās iekārtu ražošanas pieaugums ir arī autobūvē (+7,5%) un elektrotehnikā (+1,7%).
Vienmēr ir interesanti nodarboties ar minējumiem, kas noticis nozarēs, kuru datus CSP nepublicē, šīs iespējas statistiķi nesen paplašināja. Abu lielo farmācijas uzņēmumu vidējais rezultāts pirmajā pusgadā ir lielisks. Ir zināms, ka ļoti labi sekmējas lielākajam elektronikas uzņēmumam Mikrotīkls, kurš veido vairāk nekā pusi nozares. Tātad rūpniecības zināšanu ietilpīgākā daļa šogad plaukst un zeļ.
Runājot par notikumiem nozarē Latvijā un pasaulē kopš maija, var teikt, ka pirms tam bija krīze, taču tad viss strauji gāja uz labo pusi, uzlabojoties gan “cietajiem” datiem jeb ražošanas apjomu mērījumiem, gan arī noskaņojumam. Cieti izmērītais ražošanas apjoms turpina uzlaboties arī jūlijā, turklāt ne tikai Latvijā. Taču ražotāju noskaņojumā jau iezīmējas piesardzības notis, arī mūsu valstī.
Ceļošanas ierobežojumus jau atkal pastiprina, kas ir risks ražotājiem. Pasažieru lidmašīnas pārvadā arī kravas, to reisu atcelšana sadārdzina šo transporta veidu, kas ir svarīgs elektroniķiem. Iespēja eksportēt ražošanas iekārtas nereti ir saistīta ar pienākumu uzņēmuma pārstāvjiem tās uzstādīt un apkalpot. Pandēmijas turpināšanās nav slikta ziņa visām nozarēm. Ir daudz piemēru tam, kā tā ir radījusi papildus pieprasījumu pēc Latvijas pārtikas, kokapstrādes, elektronikas un farmācijas produktiem. Taču kopumā šis gads Latvijas apstrādes rūpniecībai tomēr nebūs zvaigžņu stunda. Šobrīd šķiet, ka kopumā izlaide kaut arī nedaudz, bet samazināsies.
Vēlos arī atbildēt uz rūpniecības jūnija notikumu apskatā skaļi uzdotu jautājumu saistībā ar to, ka vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija ziņo par ražošanas pieaugumu, bet CSP – par sarukumu apģērbu un tekstila nozarē. Izrādās, asociācija galvenokārt pārstāv salīdzinoši lielos uzņēmumus, kuri ir izteikti orientēti uz eksportu un kuriem klājas salīdzinoši labi. Varētu teikt, asociācijas dati vienkārši ir nepilnīgi, taču te atklājas arī kāda dziļāka patiesība. Uzņēmumus, kurus asociācija nepārstāv un kurus dažkārt var saukt par darbnīcām, var pieskaitīt gan ražošanas, gan pakalpojumu sfērai. To darbība ir drīzāk orientēta uz atsevišķu nelielu vietējo pakalpojumu izpildi. Pakalpojumu nozarēm pandēmijas laikā ir klājies krietni bēdīgāk nekā ražošanai. Robežas starp nozarēm ir skaidras un nepārprotamas tikai datos, reālajā dzīvē tās ir izplūdušas. Ekonomikā patiesības ir relatīvas, bet to meklēšanas prieks ir absolūts.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
