Strašuna: Gāzi grīdā vai tomēr bremzējam?
Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir turpinājusi ļoti strauji augt. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni ekonomika nu ir par 5.1% lielāka. Tomēr jāņem vērā, ka daļēji tas ir pateicoties lielākam darba dienu skaitam nekā pirms gada. Bez šī efekta izaugsme ir ievērojami mērenāka, 4.2%. Turklāt izlīdzinātie dati norāda uz izaugsmes palēnināšanos gan pret iepriekšējo ceturksni (0.8% pret 1.5%), gan pērnā gada attiecīgo ceturksni (4.2% pret 4.8%)
Mazumtirdzniecībā kāpums kļuva spēcīgāks (6% gada laikā), bet atkal tikai darba dienu efekta dēļ. Visticamāk, mājsaimniecību patēriņš turpinājis spēju izaugsmi līdz ar strauju algu kāpumu. Patērētāju noskaņojums otrajā ceturksnī bija praktiski tikpat labs kā pirmajā ceturksnī, un ne tikai laiks ārā ir karsts, bet arī darba tirgus turpina uzsilt.
Turpinājās strauja izaugsme būvniecībā (32% gada laikā). Sagaidāms, ka būvniecība turpinās būt visstraujāk augoša nozarēm arī turpmākajos ceturkšņos, ko veicina raita ES fondu projektu īstenošana. Tas norāda uz arvien strauju investīciju izaugsmi.
Rūpniecībā izaugsme gan ir kļuvusi lēnāka (2%), pat neskatoties uz pozitīvu darba dienu efektu. Eksports otrajā ceturksnī, visticamāk, būs audzis nedaudz lēnāk, tomēr tas vēl arvien saglabājas diezgan robusts neskatoties uz protekcionisma vilni pasaulē.
Nerezidentu plūsmas Latvijas finanšu sektorā turpina mazināties, bet pagaidām ietekme uz ekonomiku ir diezgan gausa. Finanšu sektora ieguldījums ekonomikā neapšaubāmi turpinās krist, bet pagaidām to kompensē straujš kāpums citos sektoros. Nerezidentu plūsmu mazināšana notiek lēnāk, nekā atbildīgas iestādes apgalvoja gada sākumā un, visticamāk, arī turpināsies ilgāk. Līdz ar to tas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai šī, bet arī nākamā gada IKP izaugsmi.
Gaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos Latvijas ekonomika būs gana stipra, lai tiktu galā ar nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu. Ņemot vērā ļoti spēcīgu sniegumu gada pirmajā pusē, visticamāk, ekonomikas izaugsme šogad būs spējāka par aprīlī prognozētajiem 3%. Tomēr skaidrs, ka ekonomikas cikls jau sāk nobriest un izaugsme turpinās pakāpeniski palēnināties. Proti, gan vietējie darbaspēka un jaudu ierobežojumi kļūst arvien asāki, gan arī Eiropā izaugsme sāk lēnām bremzēties.
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste
