Starptautiskajā skolā daudz vietējo bērnu
Divas nedēļas pirms ierastā 1. septembra 20. skolas gadu sāka Latvijas starptautiskā skola (LSS), kurā mācās ne tikai ārvalstnieku bērni, bet arī turīgu Latvijas pilsoņu atvases.
Pēdējo gadu laikā kļuvis arvien prestižāk vispārējo izglītību iegūt svešā mēlē, un šajā skolā pat pirmsskolas grupās gandrīz puse ir vietējo bērnu, raksta portāls NRA.
Privātskola savu darbību sāka pirms divdesmit gadiem vienā no Bulduru dārzkopības vidusskolas ēkas spārniem. 2010. gadā durvis vēra jaunā mācību iestāde Piņķos, kurā paredzēta vieta apmēram 400 skolēniem. Šobrīd te zinības apgūst 330 audzēkņi no 26 valstīm (bet kopumā te mācījušies skolēni no 33 valstīm), un viena trešdaļa bērnu ir no Latvijas, ar statistiku iepazīstina skolas direktore Mērija Elizabete Rasmena. Tā kā pēdējos gados aizvien vairāk savus bērnus šajā skolā vēlas izglītot Latvijas turīgo cilvēku slānis, ievērojami audzis skolēnu skaits. Lai gan mācību maksa gadā ir ap 14 000 eiro (vēl jāpieskaita ap 1000 eiro, ja tiek izmantoti skolas busiņa pakalpojumi) un vairākkārt pārsniedz citu privātskolu maksu, tas vienai daļai vecāku nav šķērslis, jo ir prestiži sūtīt savu atvasi tieši LSS.
Piederas pie statusa
Par to pārliecinājās arī Neatkarīgā, apmeklējot mācību gada sākuma un 20 gadu jubilejas sarīkojumu – starp dažādām valodām bieži vien skanēja arī latviešu un krievu valoda. Varēja arī redzēt daudzus sabiedrībā labi pazīstamus cilvēkus, kam šajā skolā mācās ne tikai viens, bet vairāki bērni. Arī Lienei, kura savu uzvārdu nevēlējās nosaukt, LSS izglītojas trīs dēli – vecākais iet 4. klasē, bet mazākais sācis šogad apmeklēt pirmsskolas grupiņu. Viņa apliecināja, ka ar katru gadu vietējo bērnu skaits klasēs palielinās: pirmsskolā tas esot pat apmēram 40%. Šādu popularitāti Liene skaidro ar pievilcīgo mācību programmu un labvēlīgo pedagogu attieksmi. «Var redzēt, ka te bērniem veidojas veselīga pašapziņa, te valda demokrātija, bet nekādā ziņā ne visatļautība – disciplīna te ir, jāmācās krietni un arī mājas darbi jāpilda. Kas nav mazsvarīgi – bērnam tiek radīta interese par mācību priekšmetiem un viņam nav jānodarbojas ar iekalšanu.» Viņa pati esot beigusi Rīgas franču liceju, kas esot laba skola, bet pilnīgi ar citu pieeju mācību procesam – «tur lielākoties bija jāmācās tāpēc, ka to vajag, neizskaidrojot – kāpēc».
Runā tikai angliski
LSS daudz strādā individuāli, pedagogi palīdzot apgūt to, kas bērnam nepadodas tik labi, neapspiežot personību un neiznīcinot radošo garu. Apmierinot arī tas, ka klases nav lielas – ne vairāk kā 20 skolēnu. Viņas vecākajam dēlam esot veicies, jo klases kodols, gadiem ritot, saglabājies nemainīgs. Nereti ik pa diviem gadiem audzēkņu sastāvs mainoties – un tas mazliet traucējot. Būtiski ir arī tas, ka, absolvējot šo skolu, tās audzēkņi tiek labās augstskolās visā pasaulē, un viens no plusiem esot teicamā angļu valodas prasme. Liene gan nenoliedz, ka dēliem problēmas rada latviešu valoda, jo puikas ikdienā komunicē angļu valodā, un varot just, ka, latviski runājot, viņi daudz ko tulko no angļu valodas. Ne tikai bērni, bet arī vecāki, ierodoties skolā, tiekot mudināti runāt tikai angliski, lai saglabātu starptautisko vidi un gaisotni. Liene uzsver, ka tā ir vecāku atbildība panākt, lai bērni dzimto valodu neaizmirst. Viņu ģimenē to darot, piemēram, nodrošinot zēniem individuālas nodarbības.
Vairāk nepaplašināsies
«Lai arī skolēnu skaits arvien aug, tomēr mums vēl izdodas saglabāt ģimeniskumu. Kaut gan telpas nav pārpildītas, negribam tās pārblīvēt, un šobrīd esam it kā pielikuši punktu tālākam skolēnu daudzuma pieaugumam,» uzsver Ieva Smits, direktora vietniece vidusposma klašu grupai (6. – 8. klase), kura skolā strādā jau devīto gadu. Viņa ir no Kanādas, bet labi runā latviski, jo vecvecāki dzimuši Latvijā un viņai bijis būtiski saglabāt savu senču valodu. Starp citu, apmēram puse skolotāju ir vietējie. Ieva atzīst, ka skolas maksa ne katram ir pa spēkam un esot arī tādi, kas te skolo savas atvases kaut pāris gadus, ja nevar atļauties maksāt visu skolas laiku. Izveidojusies laba sadarbība ar Piņķu pašvaldību, tāpēc skola piedāvājot arī iespēju vienam skolēnam 11. klasē un diviem – 12. klasē no Babītes novada vidusskolām mācīties par velti. 12. klasē gan esot tikai viens, jo pērn maz esot pieteikušies uz atlases konkursu, bet šogad interese esot krietni lielāka, jo iepriekšējā gadā skolu absolvējušais reklamējis šo piedāvājumu.
Autors: Aisma Orupe, NRA
